Ja Latvijas noklāšana ar saules un vēja elektrostacijām ir sākusies, tad starp tām nepieciešamas arī baterijas, lai atjaunīgo energoresursu elektrostacijas varētu pilnvērtīgi darbināt.
Latvijas valsts sava uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” personā ir sagādājusi baterijas maiņstrāvas frekvences uzturēšanai, bet Slovēnijas enerģētikas tehnoloģiju uzņēmums “Ngen” apņēmies tām blakus nolikt savas baterijas komercdarbībai - lēti pirkšot saules elektrostaciju ģenerēto elektrību pa dienu un dārgi pārdošot pa nakti. To pašu biznesa modeli viegli pārformulēt vējainām un bezvēja dienām un naktīm. Vismaz teorētiski jābūt tā, ka jaunie komercieguldījumi elektrību nevis sadārdzinās, bet palētinās.
Ar vārdiem to iespējams izstāstīt, kāpēc lielāki ieguldījumi enerģētikā palētināšot elektrības gala cenu par spīti tam, ka šie ieguldījumi jāatpelna. Bateriju ieviešana dod iespēju saražot lielāku elektrības daudzumu, ja saules paneļi un vēja turbīnas nav jāatslēdz no elektropārvades tīkla brīžos, kad daba dod iespēju saražot vairāk elektrības, nekā iespējams patērēt. Tādējādi katru elektrības vienību var pārdot lētāk, bet saules vai vēja elekrostacijās ieguldīto naudu atpelnīt. Pie tā paša var nonākt ar mazliet sarežģītāku domu gaitu pretējā virzienā, ka laba arī iespēja no saules vai vēja iegūto enerģiju pārdot dārgāk uzkrāšanai baterijās, nevis sevišķi saulainās vai sevišķi vējainās dienās ražošanu pārtraukt. Ražotāju nemitīga atslēgšanās un pieslēgšanās tīklam, pieslēgšanās un atslēgšanās no tīkla apgrūtina, t.i., palielina “Augstsprieguma tīklu” uz “Sadales tīklu” izmaksas, lai garantētu elektrības piegādi jebkurā patēriņa punktā visiem patērētājiem katra klienta pieslēgumam atbilstošā daudzumā un noteiktā frekvencē. Aiz to sašutums, ka elektrības rēķina tarifu sadaļā jāsamaksā vairāk nekā par patērēto elektrību. Ticēsim, ka tās pārejošas nepatikšanas līdz brīdim, kad saules un vēja enerģijas glabāšana būs pilnībā nokārtota.
Latvijas valsts nevis gaida, kad elektrības glabāšana nokārtosies, bet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) personā ir aktīvi rīkojusies, lai ietilpīgas baterijas elektrības glabāšanai sāktu darboties līdz 2026. gada beigām. 3. februārī LIAA direktore Ieva Jāgere un ekonomikas ministrs Viktors Valainis stādīja priekša slovēņu uzņēmumu ar latviešu mēlei grūti izrunājamo nosaukumu “Ngen”. Par tā nodomiem Latvijā stāstīja uzņēmuma izpilddirektors Romans Bernards. Slovēnijas vēstnieks Latvijā Tomažs Matjašecs apsveica “Ngen” izvēli sākt darbību Latvijā un iezīmēja Slovēnijas un Latvijas sadarbības perspektīvas līdz tam laimīgajam laikam, kad “Rail Baltica” iekļaus Latviju dzelzceļa tīklā kas saistīs Rīgu ar Slovēnijas galvaspilsētu Ļubļanu.
R. Bernards stāstīja, ka “Ngen” plāno investēt aptuveni 50 miljonus eiro akumulatoru enerģijas uzkrāšanas projektā Latvijā. Lēmumu par investīcijām Baltijas valstīs viņš saistīja ar Baltijas valstu sinhronizāciju ar Eiropas kontinentālo elektrotīklu pēc atvienošanās no Krievijas kontrolētās BRELL sistēmas. Tādējādi pavērušās jaunas iespējas energosistēmas stabilitātes nodrošināšanai, vienlaikus izgaismojot sistēmas elastības trūkuma izaicinājumus, kurus iespējams risināt ar enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijām. Konkrēti, ar visa pasaulē pazīstamā zīmola “Tesla” tehnoloģijām, pie kuru apsaimniekošanas slovēņi tikuši.
Šogad uzstādāmo bateriju jauda būs 100 megavatu jaudu un ietilpība līdz 200 megavatstundām. Novērtēt bateriju ietilpību palīdz nupat kā “Rīgas siltuma” klajā laistie aprēķini, ka rīdzinieku apgādei ar siltumu un karsto ūdeni janvārī nācies iztērēt aptuveni 639 000 megavatstundas enerģijas. Nepilna trešā daļa no Latvijas lielpilsētas siltumapgādes vajadzībām mēneša laikā patiešām aukstā laikā šķiet ļoti solīds bateriju darba rādītājs.
Atgriežoties pie tā, ka baterijām jāpalētina elektrības cena, noder tāds arguments, ka slovēņiem vajadzētu būt ieinteresētiem ne vien baterijas uzpildīt ar lētu elektrību, bet baterijas arī ātri iztukšot, lai atkal varētu tās piepildīt. Tā būtu klasiskā shēma pelnīt nevis ar superaugstām cenām, bet ar lielu apgrozījumu. Tomēr diez vai to iespējams iepriekš pateikt, kādi darījumi slovēņiem izrādīsies optimāli no peļņas viedokļa, jo pārāk daudz nezināmo ir Latvijas elektrības ražotāju un patērētāju attiecībās, kas iegājušas strauju pārmaiņu periodā.
“Ngen” ienākšanu Latvijā plāno organizēt tā, ka “Ngen” iegādāties Latvijā 2022. gadā nodibinātu uzņēmumu “Liepāja ESS”, par kura darbošanos nekādu publisku ziņu nav. Tagad šķiet, ka uzņēmuma mērķis un darbība bija sameklēt sev pircēju. Baterijas tiks izvietotas pie Liepājas Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis:
-Šādu projektu attīstība ir nozīmīgs solis Latvijas energoinfrastruktūras attīstībā. Tā būs Baltijā pirmā enerģijas uzkrāšanas stacija, kurā izmantotas Tesla tehnoloģijas. Tas ir apliecinājums starptautiskajiem investoriem, ka Latvija ir investīcijām droša valsts un spēj īstenot nozīmīgus enerģētikas projektus, balstoties uz atklātu un prognozējamu procesu.
LIAA direktore Ieva Jāgere:
-LIAA aktīvi strādā ar enerģētikas infrastruktūras investīciju projektiem un liela daļa no mūsu investīciju portfeļa, kurš ir ap 17 miljardiem eiro ir projekti tieši šajā nozarē. Šādi tehnoloģiski labi sagatavoti un augstvērtīgi projekti ceļ Latvijas starptautisko reputāciju sarunās ar citiem investoriem. Darbs pie šī projekta noritēja ļoti raitā tempā, apliecinot, ka esam atvērti un ieinteresēti jaunu investīciju ienākšanai Latvijā.
