Akcijās un zeltā izdarītajiem ieguldījumiem 2025. gadā iegrāmatots tik liels vērtības pieaugums, ka ieguldījumu apsaimniekotāji jau sākuši uztraukties par 2026. gadā iespējamu cenu burbuļu plīšanu.
Tagad jau praktiski visi Latvijā strādājošie cilvēki padarīti par ieguldītājiem spaidu kārtā - par ieguldītājiem pensiju otrajā līmenī. Divu iemeslu dēļ cilvēki izvairās interesēties, kas notiek ar to daļu no viņu sociālās apdrošināšanas (sociālā nodokļa) iemaksām, kura tūlīt pat neaiziet pensiju izmaksām. Vairums cilvēku pietiekami objektīvi atzīst savu nespēju izsekot finanšu spekulācijām. Savukārt tie, kuru profesijas dod pietiekami daudz zināšanu un prasmju, lai izpētītu arī pensiju uzkrājumu grāmatvedību, ļoti drīz saprot, ka pensiju otrais līmenis ir ieguldījumu piramīda, kas pastāv ar diviem nosacījumiem. Pirmo, ka tajā tiek iemaksāts vairāk, nekā no tās izmaksāts. Otro, ka iemaksātā nauda vienmēr ir daudz vērtīgāka nekā izmaksātā, jo izmaksātās naudas vērtība ir gadu desmitu laikā sarukusi inflācijas dēļ. Tāpēc cilvēki sargā savu psihisko veselību, lieku reizi nepārliecinoties par to, ka viņu nodokļos samaksātā nauda tiek pārvērsta par gandrīz neko.
Cenas veikalos aug, nauda bankās neaug
Naudas vērtības zudumu labi parāda kaut vai “Neatkarīgās” šā gada 21. aprīļa publikācija par to, kā līdz 20,39 eiro uzkāpusi cena vieniem un tiem pašiem pārtikas produktiem, kādi 2004. gadā ap to pašu laiku (dažādos datumos, bet vienmēr uz Lieldienām) tika nopirkti par pieciem latiem, kas aritmētiski atbilst 7,1 eiro. Šodien par tādu naudu var nopirkt labi ja trešo daļu no tā, ko varēja nopirkt brīdī, kad Latvija tika uzņemta Eiropas Savienībā. Vēl jo mazāka daļa no kādreizējās pirktspējas atlikusi pirmajiem latiem, kuru ieskaitīšana pensiju uzkrājumos Latvijā sākās 2001. gada jūlijā.
Pensiju fondu apsaimniekotāji ar ieguldījumu procentiem (augļiem) kompensē tikai nelielu daļu no ieguldītāju ciestajiem zaudējumiem. Ieguldītās naudas apsaimniekošanas kopsavilkums tiek publicēts portālā manapensija.lv. Pašlaik tas rāda, ka tie pensiju plāni, kuri vispār spējīgi atskaitīties par ienesīgumu 15 gadu garumā, spējuši nodrošināt vidējo ienesīgumu robežās starp 1,20% un 4,41% gadā. Te un tālāk 30. decembrī fiksēti skaitļi, kas manapensja.lv tiešsaistes tabulā mainās dienu no dienas līdzi vērtspapīru cenu svārstībās pasaules fondu biržās. Tāds, lūk, vidējais ienesīgums brīdī, kad to uz augšu vilcis daudz lielāks ienesīgums dažu pēdējo gadu un tieši pēdējā, 2025. gada laikā. Pensiju plānu gada ienesīguma rādītāji par pagājušo gadu 5-6% robežās ar virsotni 9,44% augstumā un nullei tuviem 0,77% pensiju plānam, kuru apsaimniekojošos finanšu spekulantus vismaz īstermiņā izmuļķojuši slīpētāki spekulanti, iesmērējot vientiešiem (vai naudas izsaimniekošanas shēmu dalībniekiem) no Latvijas pilnīgi bezvērtīgus vērtspapīrus.
Šā gada garumā sasniegtie 9,44% ienesīguma izskatās ļoti labi jeb augstu virs Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem inflācijas rādītājiem, kas 2025. gada mēnešos svārstījušies ap 3-4%. 2024. gadā kopumā attiecībā pret 2023. gadu par inflācijas oficiālo rādītāju nosaukti 1,3% (!). Būtu labi, ja tā būtu, - ja cilvēki varētu nopirkt pārtiku par cenām, kādas pamana statistiķi, nevis pircēji. 21. aprīļa publikācija bija zem virsraksta “Reālā inflācija Latvijā atgriežas pie skandalozajiem 20% gadā", jo faktiskā cena pārtikas grozam 12 mēnešos, ko kuriem lielāko daļu bija devuši 2024. gada mēneši, bija pieaugusi no 17,14 līdz 20,39 eiro.
Latvijā nodokļos iekasētā nauda jāatstāj Latvijā!
Pensiju otrais līmenis tika uzspiests Eiropas Savienības kandidātvalstīm, lai paplašinātu ES vecajās dalībvalstīs jau izveidotās pensiju piramīdas pamatni ar cilvēkiem, kuri iemaksā naudu pret solījumu saņemt šo naudu atpakaļ tālā nākotnē. Pensiju otrā līmeņa ieviešana Latvijā bija obligāti izpildāma prasība, ko mīkstināja solījumi, ka inflācija ES (eiro zonā, iestāšanos kurā Latvija paredzēja gandrīz vai nākamajā dienā pēc uzņemšanas ES) būšot ap 2% gadā un ieguldījumu ienesīgums - ap 4-5% gadā. Toreiz nevienam neienāca prātā, ka arī 20% inflāciju statistiķi spēj nosaukt par 2% inflāciju un ka Eiropas Centrālā banka pazeminās savas procentlikmes no parastajiem 2-3% līdz -0,50%, kādi tie bija no 2019. gada septembra līdz 2022. gada jūlijam. Tā bija deklarācija, ka ieguldījumi ir principā zaudējumus nesoši!
Labais šajā bēdu lejā ir piemēri, ka Igaunija jau 2020. gadā un Lietuva nupat ir tikusi no pensiju otrā līmeņa vaļā. Par ES kandidātvalstu tiesībām lielākās ES dalībvalstu tiesības iespējams izlietot ne tikai tā, kā tās izlieto Ungārija. Latvijai laiks pāriet no runām par izstāšanos no Stambulas konvencijas uz reālu izstāšanos no pensiju otrā līmeņa piramīdas.
Pensiju neienesīgums nevar būt arguments šādam lēmumam, jo nodokļu maksātāju naudas zaudējumi ir finanšu spekulantu ieguvumi. Tāpēc Latvijas komercbankas kā pensiju fondu “jumti” arī šo vārdu tiešajā nozīmē uzlikušas politiķiem iemauktus, lai tie nepārtrauktu nodokļu naudas plūsmu uz bankām. Jautājums ir tikai par to, vai Latvijas valsts finanses spēs izturēt tādus darījumus, ka valsts “iemaksā 847 miljonus, lai saņemtu 124 miljonus” kā 2024. gadā. Te taču redzams, ka ar iemaksām pensiju otrajā līmenī pietiktu un pāri paliktu, lai finansētu gan “Rai Baltica", gan “airBaltic”. Šie projekti ir zaudējumus nesoši, taču naudas atstāšana grozīšanai uz vietas tik un tā būtu liels ieguvums, ja salīdzina ar naudas atdošanu grozīšanai fondu biržās pasaulē.
Centrālās bankas tiek spiestas šā un tā
Kā lodziņu uz ieguldījumu apsaimniekošanu pasaulē izmantosim banku lielvalsts Šveices ietekmīgāko laikrakstu “Neue Zürcher Zeitung” (NZZ). Uzmanību piesaistīja tā 24. decembra publikācija ar virsrakstu ““Vēlākais pēc 18 mēnešiem mums atkal būs negatīvas procentlikmes”: ieguldījumu profesionāļi ielūkojas 2026. gadā ar dalītām jūtām.”
Virsraksts piesaka apaļā galda sarunu starp četriem ieguldījumu firmu vadītājiem un līdzīpašniekiem. Kad viens no viņiem paredz negatīvās likmes, otrs atzīst, ka "termins "negatīvas procentu likmes" liek manai sirdij asiņot. Procenti ir naudas cena, un tiem jābūt pozitīviem.” Tieši centrālajām bankām jāvicina kapitāla pieauguma procenti kā karogs, kā apliecinājums absolūti drošam peļņas minimumam un kā iedrošinājums mesties uzņēmējdarbībā, lai ar papildu pūlēm nopelnītu vēl vairāk.
Sarunā atklājas, ka Šveices centrālā banka joprojām notur nulles likmi un būšot spiesta to pazemināt, kamēr citām vērā ņemamām centrālajām bankām ir likmju pazemināšanas rezerves virs nulles. ECB bija likmi uzrāvusi no negatīvas līdz 4%, bet tagad pazeminājusi līdz 2% un apņēmusies to noturēt, ja eirozonu nepārņems bankrotu draudu vilnis, kuram pretī ECB liktu naudas ieplūdināšanu apritē (par ekonomiku to grūti nosaukt). ASV Federālo rezervju sistēma (centrālā banka ar īpatnēju nosaukumu) 2025. gada decembrī pazemināja likmi līdz 5,25% ar nodomu pakāpeniski pazemināt to arī turpmāk līdz 2% tad, kad šā gada novembrī tiks rīkota ASV Kongresa un Senāta daļējā pārvēlēšana. Šādu likmju pazemināšanas grafiku FRS uzspiedis ASV prezidents Donalds Tramps ar mērķi, lai apritē papildus ieplūdusī nauda uzlabotu vēlētāju garastāvokli un tie nepadzītu Republikāņu partijas politiķus no vēlētajiem orgāniem. Šveicieši paredz, ka tādējādi ASV augs inflācija un turpinās pazemināties dolāra kurss, kas svarīgi, ja no ASV jāizgrābj nauda, lai norēķinātos ar pensionāriem Šveices frankos Šveicē vai eiro Latvijā. 2025. gada laikā dolāra kurss pret eiro jau noslīdējis no 0,9588 līdz 0,8499 (par 11,4%), attiecīgi pazeminot peļņu no darbošanās ar dolāriem, ja peļņa jākonvertē citās valūtās.
Naudas ražošanā nodarbina mākslīgo intelektu
Inflācija ASV investoriem tomēr ir izdevīga tādā veidā, ka uzpūš viņu aktīvus. Statistiķi ir sašaurinājuši inflācijas mērījumus līdz patēriņa preču un pakalpojumu cenām, bet pēc būtības tas pats vārds attiecināms arī uz akcijām. Par akciju cenu izmaiņu simbolu kalpo Dow Joines indekss, kas 2025. gada laikā kāpis 42 526 līdz 48 526 punktiem (atmestas punktu desmitdaļas un simtdaļas) jeb 14%. Lielāku akciju masu pārstāvošais S&P indekss kāpis no 5 906 līdz 6 905 punktiem par 17%.
Nosauktie indeksi apkopo ASV bāzētu uzņēmumu akciju cenas, kuru kāpums noticis laikā, kad FRS nevis palielinājusi, bet samazinājusi savā bilancē esošie dolāru daudzumu no 6,85 līdz 6,55 triljoniem. Tātad nauda rauta laukā no citiem pielietojuma veidiem, lai spekulētu ar akcijām ASV biržā. Naudu biržai pievilcis “lieliskais septiņnieks”, no kura dalībnieku nosaukumiem “Amazon”, “Apple”, “Microsoft”, “Meta” un “Tesla” arī Latvijā pazīstami, bet par “Alphabet” un “Nvidia” esamību jāuzzina. Kopīgais šiem uzņēmumiem tas, ka katrs no tiem veicis daudzmiljardu dolāru ieguldījumus mākslīgā intelekta (MI) programmu un datoru vai to sastāvdaļu izstrādē un ražošanā.
Pagaidām ieguldītāji atalgo uzņēmumus ar to akciju cenu pieaugumu nevis par MI produktu ražošanas un pārdošanas apjomu un peļņas pieaugumu, bet tikai par izdevumu pieaugumu. Lai nu ko ieguldījumu apsaimniekotāji paši domātu par MI izredzēm, viņu profesija ir ieguldīt tur, kur cenas aug. NZZ sapulcinātie sarunas dalībnieki neuzņēmās ne apstiprināt, ne noliegt MI burbuļa plīšanu 2026. gadā. Viņi varēja tikai atgādināt, ka MI šķitis aizdomīgs jau gadu iepriekš. No šī fakta var izdarīt pretējus secinājumus. Vai nu MI burbuļa plīšanai pēdējais laiks pienācis, vai arī MI pietiks spēka naudas sūknēšanai vēl ne tikai gadu, bet vairākus gadus.
