Latvijas Bankas (LB) organizētajā finanšu sektora attīstības forumā “FinNext 2026” izskanēja tik nopietni brīdinājumi par kreditēšanas ierobežojumiem saimnieciskajai darbībai, kas rada CO2 emisiju, ka foruma sākumā dzirdētās gaviles par banku darbības ierobežojumu atcelšanu un kreditēšanas pieaugumu pēc noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestādes “Moneyval” labvēlīga ziņojuma par Latviju izrādījās nevietā un nelaikā.
Saimnieciska darbība bez krāpšanas gan uzņēmumu, gan šo uzņēmumu norēķinus apkalpojošo banku līmenī vismaz teorētiski ir iespējama, bet saimnieciska darbība bez CO2 emisijas nav iespējama. Tiklīdz uzņēmumam ir kaut viens darbinieks, tā CO2 parādās šī cilvēka izelpā. Ja pat šo vienu darbinieku aizvieto mākslīgais intelekts, tad CO2 emisija strauji pieaug, lai saražotu elektroenerģiju datu centriem un kaut vienam datoram, kas pārstrādā datus tajā specifiskajā veidā jeb produktā, kura ražošanas dēļ uzņēmums dibināts un darbojas. Normālā gadījumā uzņēmumā jābūt gan cilvēkiem, gan datoriem, gan vēl citām ierīcēm, iekārtām vai vismaz darba rīkiem, kuru izmantošana prasa enerģiju, bet enerģijas iegūšana nozīmē oglekļa (C) savienošanu ar skābekli (O).
Vienai no “FinNext 2026” ietvaros notikušajām apspriedēm bija dots nosaukums “No zaļās eiforijas uz reālpolitiku. Secinājumi biznesam”. Visu cieņu jebkuram šīs apspriedes dalībniekam, kurš kaut ko teica vai tikai klausījās, bet pēc būtības pasākuma dalībnieki sadalījās starp vienu namatēvu kā varas personifikāciju un visiem pārējiem, kuriem atlika vien palūgt dažus precizējumus par noteikumiem, kādi viņiem būšot turpmāk obligāti jāievēro. Šis namatēvs bija LB padomes padomnieks un ilgtspējības vadītājs Edvards Kušners (attēlā).
Tālāk tas izrādās ticības jautājums, vai E. Kušnera pārstāvētā vara tiešām spēs noturēt pati sevi, jeb - tieši otrādi - tā ir pašiznīcināšanās mehānisms.
Tas, kā šīs varas lozungs ir arī E. Kušnera amata nosaukumā ietvertā “ilgtspēja", var nozīmēt tieši pretējo šī vārda saturam. Senie latvieši šādu iespēju ir izteikuši sakāmvārdā par kurpnieku bez kurpēm. Pēc tam nāca Zīgmunds Freids un apliecināja to, ka cilvēku psihe to vien dara, kā apgriež visu, kā vēl cits sakāmvārds vispārina, ar kājām gaisā: cilvēki visskaļāk apzvēr to, kam vismazāk tic, vai piedēvē un pārmet citiem to, ko paši visvairāk dara vai gribētu darīt.
E. Kušnera pārstāvētā ilgtspēja definēta tā, ka neviena skābekļa molekula nesavienojas ar nevienu oglekļa molekulu cilvēku darbības rezultātā. Šī mērķa sasniegšanai dotas dažas atrunas. Pirmā, ka savienot skābekli ar oglekli drīkst tikai tie un tādā apjomā, kādā viņi arī atvieno skābekli no oglekļa. Otrā, ka pilnīgai skābekļa un oglekļa savienošanas izbeigšanai nav jānotiek tieši šeit un tagad. Ir pieejams bagātīgs instrumentu krājums, kuru lietošana skaitās atbilstoša mērķa sasniegšanai, ja skābekļa un oglekļa savienošana tiek atbīdīta fiziskajā telpā ārpus Eiropas Savienības vai atļauta līdz noteiktiem termiņiem, līdz kuram fiziskās darbības skābekļa un oglekļa darbības izbeigšanai tiek aizvietotas ar juridiskām darbībām.
Te jāatzīmē vēl viena apspriedes dalībniece, advokātu biroja “LarkLaw” valdes locekle Dace Cīrule (attēlā).
Viņa pieteicās par to vārdu - speciālu terminu un frāžu - zinātāju (pamatā angļu valodā), ar kādām uzņēmumi var iegūt pagaidu atļaujas emitēt CO2. Šo atļauju saņemšana prasa sarežģītākus izteicienus nekā solījums pētīt CO2 emisijas samazināšanas iespējas. Speciālo terminu salikšana uzņēmumu biznesa plāna ilgtspējas sadaļā ir maksas pakalpojums.
Trešā un pēdējā atruna tāda, ka pagaidām nav izdomāts līdz galam, vai iekļaut, vai neiekļaut uzņēmumu CO2 bilancē uzņēmumu darbinieku elpošanā producēto CO2.
Jautājums, kāds visam iepriekš teiktajam sakars ar bankām vispār un LB jo īpaši. E. Kušnera skaidrojums tāds, ka panākta vienošanās starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju no vienas puses un Eiropas Centrālo banku no otras, ka visas tās prasības, kāda līdz šim nāca no Briseles, turpmāk tikšot uzturētas spēkā no Frankfurtes, t.i., no ECB mītnes.
Ne visās ES un eirozonas valstīs ir tieši tāda pieredze, bet “Moneyval” un tāpat arī AB.LV bankas likvidācija pēc ASV iestādes “FinCen” prasības ir radījušas precedentus, pēc kuriem Latvijā nekādi tālāki skaidrojumi nav vajadzīgi. Tātad jebkuram uzņēmumam, kas gribēs saņemt bankas kredītu un īstenībā jebkuru bankas pakalpojumu - vienkārši sakot, kontu bankā, - būs jāiesniedz apliecinājumi par CO2 emisijas samazināšanu, samazināšanu un samazināšanu līdz nullei kaut kādā pārskatāmā termiņā. Ja bankas neizrādīs pietiekami lielu aktivitāti šādu apliecinājumu prasīšanā un - galvenais - piešķirs kredītus uzņēmumiem, kuri nespēj atskaitīties par CO2 emisiju samazināšanu un citu vides prasību izpildi, tad šīs bankas tiks izputinātas ar soda naudām līdz 5% no apgrozījuma par katru dienu, kad tās pelna ar pienācīgi nenoformētiem kredītiem.
E. Kušners neslēpa, ka darījumu nokārtojusi Brisele, kur sēž ES dalībvalstu pilsoņu vēlēts parlaments un šī parlamenta apstiprināta komisija. Briselē labi apzinās CO2 emisijas apturēšanas nepopularitāti (kā maigi nosaukt cilvēku satracināšanu) gan uzņēmēju, gan patērētāju vidū. Tie, kas Briselē ievēlēti vai atkarīgi no ievēlētajiem, pārlikuši atbildību uz bankām, kam nav nekādas saistības ar vēlēšanām un tādējādi arī ar sabiedrību.
Tomēr nav pārliecības par tādas konstrukcijas izturību, jo uzņēmumu iznīcināšanas izpildītāju pienākumu pārlikšana uz banku darbiniekiem tomēr nav iespējama, neapdraudot šo konstrukciju. Jā, banku darbinieki netiek ievēlēti, bet ierindas darbinieki arī netiek atalgoti tik labi, lai neciestu no pārtikas u.c. cenu kāpuma; un nav viņi tik stulbi, lai nepamanītu saistību starp savu darbošanos un cenu kāpumu.
“FinNext 2026” atsauca atmiņā LB simtgades svinēšanu ar Inetas Lipšas vērtīgās grāmatas “Latvijas Bankas vēsture, 1922-1940” prezentāciju 2022. gada 1. novembrī un apsveicēju rindas pieņemšanu 3. novembrī. Rindas priekšgalā nāca ECB prezidente Kristīne Lagarda.
Grāmata CO2 neemitēšanas sakarā pamācoša ar to, ka netika iespiesta, bet parādīta datorekrānos. LB un tās prezidents Mārtiņš Kazāks personīgi tādējādi apliecināja savu lojalitāti ECB, ko citiem vārdiem varētu saukt par uzticības kredīta iegūšanu. Ja vienkāršajiem uzņēmumiem vajag vienkārši kredītu komercbankā, tad viņiem vēlams kāpt pāri bankas slieksnim ar stāstiem par neizdarītiem darbiem un plāniem turpmāk darīt vēl mazāk ar mazāku CO2 emisiju. Ieteikums skan jocīgi, ko arī E. Kušners atzina ar vārdiem, ka "ECB tagad ir dziļā špagatā starp saimniecisko darbību un risku vadību".
Par LB apsveikšanas pasākumu Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē “Neatkarīgā” atzīmēja, ka “vēl nesen šāds baņķieru pasākuma noformējums izskatītos pēc apvainojuma mežsaimniekiem un veselajam saprātam. Turpretī šonedēļ ar finansēm saistītie cilvēki visiem spēkiem centās izrādīt, cik viņi advancēti, 5-6 stundas lūkojoties uz ekrāniem ar priedīšu jaunaudzes tik tiešām daiļo galotņu attēliem ar tādu ieinteresētību, it kā tur redzētu visu savu mūža sapņu piepildījumu.”
Toreizējais Ziedoņa zāles noformējums ir pārceļojis uz uzņēmumu gada pārskatu noformēšanu ar neierobežotu zaļās krāsas laistīšanu, taču “FinNext 2026” tika izteikts brīdinājums, ka šādā veidā baņķierus varot pielabināt tikai uz dažiem gadiem. ECB un tās filiāles eirozonas dalībvalstīs interesējas par reālajiem darbiem CO2 emisijas mazināšanā, nevis tikai par šo darbu plāna aprakstīšanu ar zaļiem burtiem vai uz zaļām lapām.
Jau 2022. gadā K. Lagarda Rīgā uzstājās ar piemēru, kā viņa interesējusies par realitāti vismaz tik tālu, cik tā saredzama no ECB augstceltnes loga. Ieraudzījusi viņa tovasar pusizžuvušo Reinas pieteku Mainu un izdarījusi secinājumu, ka tas viss cilvēka radīto CO2 emisiju dēļ. Lai gan šāda secinājuma pamatojums nav ar acīm redzams, tam nedrīkst iebilst neviens, kam vajag ECB drukāto naudu.
