Ieguldītājus un fondu biržas analītiķus uztrauc uzņēmums, kura ieņēmumi 2025. gada 3. ceturksnī sasniedza 1,4 miljardus ASV dolāru, bet zaudējumi - 110 miljonus ASV dolāru. Uzņēmuma akciju cena jeb akcijās ieguldītā nauda pēc tādu rezultātu paziņošanas zaudēja 46% no savas vērtības.
Runa ir par ASV uzņēmumu “CoreWeave”, kas ietilpst pasaules mākslīgā intelekta (MI) ražotāju ķēdē: izdod nomā no ražotāja “Nvidia” nopirktu procesoru jaudu informācijas tehnoloģiju pakalpojumu sniedzējiem, starp kuriem kā galvenie uzradīti “Meta”, “Microsoft” un “OpenAI". Savukārt “CoreWeave” ņem nomā šiem procesoriem vietu no datu centru īpašniekiem. Latvijai par to visu divkārša interese. Pirmkārt, par MI produktiem, kuru izmantošana tagad kļūst tikpat obligāta kā interneta lietošana, kā iepriekš zirgu aizvietošana ar traktoriem lauksaimniecībā un ar tankiem karā. Otrkārt, par iespējamiem zaudējumiem, kādi draud otrā un trešā līmeņa pensiju krājējiem, kā arī interesentiem paslēpt Latvijā iegūtu naudu drošākā vietā nekā Latvija. Tomēr to praktiski neiespējami paredzēt, kur tad šīs drošas vietas atrodas.
Par “CoreWeave” iegūtā informācija veido tēlu, kas kaut attāli atgādina mums labi zināmo “airBaltic”. “Mēs esam pabeiguši izcilu trešo ceturksni ar jaunu rekordu ieņēmumiem un to kopsummas dubultošanu.” Šādus izteicienus Latvijā esam iepriekš vairāk nekā desmit gadus dzirdējuši no “airBaltic” bijušā prezidenta Martina Gausa, bet šajā gadījumā citēti pirmie vārdi, kādus pirms 2025. gada 3. ceturkšņa skaitliskajiem radītājiem licis “CoreWeave” līdzdibinātājs, valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Maikls Intrators (Michael Intrator).
M. Gausa pēdējā izpaušanās attiecās uz 2024. gada kopējiem rezultātiem: “Aizvadītajā gadā “airBaltic” turpināja augt, tādā veidā sasniedzot ievērojamus rezultātus, kas veido lidsabiedrības veiksmes stāstu.” Tomēr uzņēmuma īpašnieki Satiksmes ministrijas personā vairs negribēja šo stāstu klausīties un 2025. gada 7. aprīlī M. Gausu no darba atlaida. Lietas būtība ir tā, ka gan “CoreWeave”, gan “airBaltic” ieņēmumi un apgrozījums aug līdzi zaudējumiem un parādu summai.
Ja par galveno faktoru salīdzinājuma veidošanā izmanto ne uzņēmuma statusu, bet apgrozītās un zaudētās summas, tad “CoreWeave” līdzinās Latvijas valstij. Pēdējā pārskata perioda beigās “CoreWeave” ilgtermiņa parādi sasnieguši 18,5 miljardus ASV dolāru, kas mazliet mazāk nekā Latvijai, bet 8 miljardu dolāru aizņemšanās pēdējos četros ceturkšņos kopā mazliet straujāka nekā Latvijai.
“CoreWeave” turpināja aizņemšanos arī pagājušā gada 4. ceturksnī. Decembrī uzņēmums piedāvāja ieguldītājiem obligācijas par 2,25 miljardiem dolāru ar gada likmi 1,75%, kas salīdzināma ar Latvijas valsts parādzīmju likmēm, kamēr “airBaltic” par savām obligācijām spiests maksāt gandrīz desmit reižu vairāk. Šā gada sākumā “CoreWeave” paziņoja, ka vienojies ar kreditoriem par parāda apkalpošanas sloga atvieglošanu. Samazināta drošības nauda, kas uzņēmumam jātur kasē un viegli realizējamos aktīvos un par 1-2 gadiem atliktas pārbaudes, ka uzņēmums izpilda apņemšanos samazināt zaudējumus un parādus.
Galvenā atšķirība starp “CoreWeave” un “airBaltic” tāda, ka “CoreWeave” ir izdevies tas, ko “airBaltic” tikai sola nu jau gadus desmit. Sola ilgāk, nekā vispār pastāv 2017. gadā nodibinātais “CoreWeave". Proti, sola akciju laišanu biržā (IPO, Initial public offering). “CoreWawe” realizēja IPO pagājušā gada 28. martā, kad 37,5 miljoni akciju tika novērtēti par 40 dolāriem gabalā. Sākotnēji akcijas izraisīja aziotāžu un cēlās cenā līdz 183,58 dolāriem 20. jūnijā, bet tad sākās vilšanās un akciju cenu lejupslīde. Pagājušā gada 4. ceturksni uzņēmums sāka ar akcijām par 137,50 dolāriem gabalā, bet 3. ceturkšņa rezultātu paziņošana nodzina akciju cenu līdz 73,90 dolāriem gadu mijā.
Labā ziņa ir tāda, ka akciju cenu maksimuma uzrādīšana neprasīja, lai visas “CoreWeave” akcijas būtu nopirktas par 37 500 000 x 183,58 = 6 884 250 000 (par gandrīz 6,9 miljardiem dolāru). Šie miljardi ir aprēķinu ceļā iegūta vērtība, attiecinot 20. jūnijā reāli tirgoto akciju cenu uz visu akciju cenu. Bet - tik un tā daudzi miljoni dolāru tika iztērēti, pērkot “CoreWeave” akcijas par augstāko un tai līdzīgām cenām, no kurām tagad pāri palikusi mazāk nekā puse. Otra puse akciju pirkšanai iztērētās naudas ir pazudusi, izkūpējusi gaidā. Vērtspapīru spekulanti mierina naudas īpašniekus, ka gaisā izkūpējusī nauda no gaisa atgriezīsies, ja vien naudas īpašnieki savu naudu pietiekami ilgi un pacietīgi gaidīs. Naudas īpašniekiem stingri ieteikts nesalīdzināt, cik maizes vai apģērba gabalu viņi varēja nopirkt par naudu tad, kad tā izkūpēja, ar to pašu preču atlikumu tad, kad nauda atgriezīsies, ja vispār atgriezīsies.
Taisnība, ka naudas vērtību nav iespējams saglabāt, sapērkoties maizi vai drēbes 10-20-30 gadus uz priekšu. Bankas vai biržas piesakās it kā tikai uz to naudu, kas palikusi pāri pēc ikdienas vajadzību apmierināšanas. Taču šāds skaidrojums nav spēkā attiecībā uz pensiju otrā līmeņa naudu. Latvijā šī nauda tik atņemta kā nodoklis arī tiem cilvēkiem, kuriem šī nauda ir vajadzīga pārtikas un citu preču iegādei tagad, nevis pēc daudziem gadiem.
Nav izslēgta iespēja, ka MI uzņēmumos ieguldītā nauda pazūd pilnībā apbilstoši tam, kā konkrēti uzņēmumi bankrotē un nozare pārveidojas tā, ka ar tagadējo nozari tai vairs maz kas kopīgs. Pavisam ļaunas mēles jautā, vai “CoreWeave” netika pārprofilēts no kriptovalūtaas tirgotāja par procesoru jaudas izīrētāju tāpēc, lai tas nogrimtu zem visai nozarei domātās parādu nastas. Citiem vārdiem sakot, kāpēc “Nvidia” nepārdod procesorus to lietotājiem “Meta” vai “Microsoft”? Tagad sanāk tā, ka “Nvidia” pārdod produkciju par naudu, kas aizdota “CoreWeave”, bet “Meta” un “Microsoft” lieto procesorus par maksu, kas nesedz to uzturēšanas izdevumus. Tādējādi “CoreWeave” akcionāri un kreditori, tālāk šo kreditoru akcionāri un šo akcionāru kreditori garantē “Nvidia” ieņēmumus un samazina “Meta” un “Microsoft” izdevumus, bet atdeve no šiem ieguldījumiem iespējama ar nosacījumu, ka MI tiešam sāks ģenerēt tādu peļņu, ka naudas visiem pietiks un pāri paliks.
Ja atliekam malā pārāk grūti formulējamus un sasniedzamus mērķus aplaimot cilvēci, tad MI peļņu noteiks spēja veikt divus soļus.
Pirmais solis ir piesaistīt patērētājus ar milzīgiem ietaupījumiem, kad MI cilvēku vietā ne vien tulkos, bet arī sacerēs tekstus (juridiskus līgumus, meteoroloģiskās prognozes...), aizvietos grāmatvežus, skolotājus, ārstus. Ir piemēri ar skolotājiem, kurus dažviet mēģināja aizvietot ar mācību stundu rādīšanu pa televizoru. Tomēr apmācības sliktie rezultāti atklājās ātrāk, nekā skolotāji bija no skolām atlaisti un aizgājuši, tāpēc viņus varēja atkal nolikt klases priekšā. MI biznesa plāns balstās uz cilvēku aizvietošanu tik ilgu laiku, lai pēc tam šos cilvēkus vairs nevarētu dabūt atpakaļ darbā. Otrajā solī drīkstēs darīt pretējo - šausmināties par MI skološanas vai ārstēšanas sliktajiem rezultātiem, lai būtu stimuls aizvietot vecos un sliktos MI rīkus ar aizvien jaunākiem un labākiem rīkiem galu galā par cenām, kas augstākas nekā algas cilvēkiem par tādu pašu darbu.
Taktiskā ziņā MI nozarei var izrādīties ļoti izdevīgs tagadējais pavērsiens uz visu karošanu ar visiem. Tas ar nosacījumu, ka karošanu izdosies ievirzīt datorspēļu formātā, kad viens datora vadīts drons cenšas notriekt cita datora vadītu dronu un cilvēki atzīst par kara rezultātu trešā datora veiktu aprēķinu par karojošo pušu ciestajiem zaudējumiem. MI nozare ļoti labprāt palīdzētu Latvijai, visai Baltijai un vispār jebkurai valstij tērēt nupat kā strauji palielinātos aizsardzības budžetus. Iepriekš nav iespējams galvot, vai šādas spēles beigsies atbilstoši to noteikumiem, jeb ar to, ka uzradīsies daži cilvēki, kas pretēji visiem noteikumiem sadauza datorus ar rungām.
