Bieži cilvēki saka, ka nevajag salīdzināt ābolus ar bumbieriem. Bet mēģināts nav zaudēts. Izlielījās, ka pirks jaunos elektrovilcienus kaut kad tur nākotnē – deviņu akumulatoru bateriju elektrovilcienu (BEMU) iegādi 89,409 miljonu eiro apmērā – piegāde paredzēta līdz 2029. gadam.(1) 90 miljoni – nozarei, kas ir dotējama un nepelnoša. Valstij, kurai budžets bez aizņemtiem diviem miljardiem bilanci nesavelk. Pieņemsim.
Paskatīsimies, kā ir pie kaimiņiem poļiem. Pie kaimiņiem ir tā, ka tie pērk lietotus vagonus no Vācijas, plāno tos sapucēt un izmantot, jo Polijā ir izteikts pieaugums pārvadājumos.
Šā gada pirmajā pusgadā ar Polijas kompānijas “PKP Intercity” vilcieniem pārvadāts rekordliels daudzums - 40,4 miljoni pasažieru, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš un par 31% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Prognozēts, ka līdz šā gada beigām pasažieru skaits sasniegs 89 miljonus, salīdzinot ar 78,5 miljoniem 2024. gadā un 68 miljoniem 2023. gadā. (2)
“PKP Intercity” plāno nopirkt vairāk nekā 30 lietotu “DB Regio” pasažieru vagonu no Vācijas par aptuveni septiņiem miljoniem eiro, lai ātri palielinātu vilcienu kapacitāti rekordliela pasažieru pieprasījuma apstākļos. Šāds risinājums izvēlēts kā īsā termiņa un izmaksu ziņā efektīva alternatīva jaunu vilcienu iegādei, jo jauna ritošā sastāva piegādes Polijā gaidāmas tikai pēc vairākiem gadiem.
Iegādātie vagoni tiks pielāgoti “PKP Intercity” vajadzībām, tehniski atjaunoti un pakāpeniski ieviesti ekspluatācijā, galvenokārt noslogotākajos starppilsētu maršrutos, lai samazinātu biļešu deficītu, palielinātu sēdvietu skaitu un uzlabotu pārvadājumu regularitāti. Šis solis ļauj operatoram operatīvi reaģēt uz pasažieru skaita pieaugumu, kamēr tiek gaidīti jaunie vilcieni no ražotājiem. (3)
Protams, neaizmirstot par nākotni. Pagājušajā mēnesī “PKP Intercity” parakstīja lielāko ritošā sastāva iepirkuma līgumu Polijas vēsturē, pasūtot 42 divstāvu vilcienus - pirmos šāda veida vilcienus Polijā - darījumā 6,9 miljardu zlotu (1,6 miljardu eiro) vērtībā. Tomēr šos vilcienus, kurus Polijā ražo Francijas uzņēmums “Alstom”, sāks piegādāt ne agrāk kā 2029. gadā.
Mums situācija ar vilciena pārvadājumu pieaugumu ir līdzīga - šā gada pirmajā pusgadā vilcienu pasažieru pārvadājumos Latvijā pārvadāti aptuveni 10,2 miljoni pasažieru, kas ir par apmēram 12% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā 2025. gada pirmajos deviņos mēnešos vilcienus izmantojuši aptuveni 16,2 miljoni pasažieru, kas apliecina stabilu pieauguma tendenci salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Prognozēts, ka līdz gada beigām pasažieru skaits varētu pietuvoties vai pārsniegt 21 miljonu, salīdzinot ar 19,5 miljoniem 2024. gadā un aptuveni 17 miljoniem 2023. gadā. (4) Par iztrūkstošām pārvadājuma jaudām netiek ziņots.
Ko mēs darām ar vagoniem? Regulāro reisu izpildei Latvijas pasažieru dzelzceļa pārvadātājam “Pasažieru vilciens” (PV), kas strādā ar zīmolu “Vivi”, nepieciešami 22-23 elektrovilcienu sastāvi. Tādējādi, ņemot vērā jauno elektrovilcienu pakāpenisku ieviešanu apritē, uzņēmums pārskata esošo elektrovilcienu parku, organizējot izsoli un izsolot elektrovilcienu vagonus, kas pasažieru pārvadāšanai vairs nav nepieciešami. Tirgojam izsolēs - piemēram, 2024. gada 15. aprīlī PV izsolīja septiņus no elektroniskajā izsolē piedāvātajiem 20 elektrovilcienu vagoniem par kopējo summu 105 442 eiro. Savukārt izsole, kas notika pērn novembrī, noslēdzās bez rezultāta. (5)
PV iepriekšējo gadu lielāko un stratēģiski nozīmīgāko iepirkumu īstenoja 2019. gadā, noslēdzot līgumu ar Čehijas ražotāju “Škoda Group”. Tā ietvaros tika pasūtīti 32 jauni elektrovilcieni (16Ev sērija), kuru mērķis bija pilnībā nomainīt morāli un tehniski novecojušo padomju laika ritošo sastāvu.
Līguma kopējā vērtība sasniedza aptuveni 900 miljonus eiro, ietverot ne tikai pašu vilcienu ražošanu, bet arī to ilgtermiņa uzturēšanu un rezerves daļu piegādi. Jaunie elektrovilcieni pakāpeniski sāka ienākt ekspluatācijā 2023. un 2024. gadā, būtiski uzlabojot pasažieru komfortu, energoefektivitāti un pārvadājumu kvalitāti, kā arī veicinot vilcienu satiksmes popularitātes pieaugumu Latvijā. Tie gan dažreiz ziemā nodrošina pasažieriem sportiskas izklaides.
Poļi turpretim gan pērk lietotus vilcienus un tos restaurē.
Cita starpā Polija ir uzaicināta būt bagātāko valstu klubiņā G20. Polija ir TOP 20 ekonomiku pasaulē. Lai arī Polija jau tiek atzīta ka bagāta valsts, tā pat industrijas uzplaukuma laikā pērk lietotus vilcienus un tos paši atjauno, lai radītu pievienoto vērtību un vairotu turību tautsaimniecībā. Mēs turpretim pat pie recesijas pērkam jaunus vilcienus, un pats trakākais, lai braukātu ar tiem pa vēl neeksistējošu dzelzceļu.
(1) https://www.delfi.lv/bizness/37264250/biznesa_vide/120099901/foto-ka-izskatisies-jaunie-bateriju-vilcieni-ko-pasutijusi-latvija
(2) https://notesfrompoland.com/2025/12/07/poland-buys-used-rail-carriages-from-deutsche-bahn-prompting-opposition-criticism-of-german-scrap/?utm_source=chatgpt.com
(3)https://www.railtech.com/all/2025/10/22/pkp-intercity-to-buy-30-used-db-regio-coaches-amid-record-demand/?utm_source=chatgpt.com&gdpr=accept
(4)https://www.vivi.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/228/vivi-vilcienos-devinu-menesu-laika-parvadati-16-2-miljoni-pasazieru-98-6-reisu-izpilditi-laika/?utm_source=chatgpt.com
(5)https://nra.lv/latvija/458212-pasazieru-vilciens-izsoles-pardod-vecos-vagonus.htm
