Vai uzņēmuma veiksmes formula ir spēja iekarot pasaules tirgus un meklēt iemeslu, kā iecerētais varētu izdoties, nevis neizdoties – par to "nra.lv" saruna ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS).
Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paaugstinājusi noguldījumu iespējas likmi par 0,25% līdz 2,25%, iezīmējot izšķirošu atgriešanos pie stingrākas politikas, jo karš Irānā ir pacēlis eirozonas inflāciju līdz augstākajam līmenim gandrīz trīs gadu laikā.
Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā 2026. gada aprīlī, salīdzinot ar 2022. gada aprīli, ir 24,4%. Tātad par tām pašām precēm un pakalpojumiem, ko 2022. gadā varēja nopirkt par 100 eiro, šogad jāmaksā 124,40 eiro.
Latvijas valsts prasības šejienes ceļiem aprobežojas ar to, lai cilvēki būtu ar mieru pa šādiem ceļiem braukt kaut ar paaugstinātu risku dabūt galu satiksmes negadījumos.
Kad šogad pa maija svētkiem biju izbraucis uz Zalcburgu un Bavāriju, tad viens no turienes patīkamiem “pārsteigumiem” bija: kafejnīcās vai restorānos skatoties ēdienkartē, neradās kādreiz ierastās sajūtas: uh, cik dārgi. Šoreiz drīzāk: vai, cik lēti, lai gan objektīvi cenas bija Latvijas līmenī. Tā kā kādreiz Rietumeiropā tās bija ievērojami dārgākas, tad tagad šī paritāte jau šķita kā “lēti”.
To, ka Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (“Progresīvie”) nav runājis nepatiesību par “Latvenergo” tarifiem, tagad apstiprina arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).
Rīgas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes gatavojas jaunajam mācību gadam, taču joprojām nav zināmi uzņēmumi, ar kuriem būs jāslēdz līgumi par ēdināšanas pakalpojumiem. Iemesls – kavējas pakalpojuma iepirkums, jo tas izrādījies nekvalitatīvs. Iepirkums tika pārtraukts, mainīti tā nosacījumi un tad atkal turpināts. Laiks iet. Gaida skolas, gaida uzņēmēji, arī Rīgas domes deputāti pauž bažas, vai atkal nebūs tā, ka pēdējā brīdī pa galvu, pa kaklu tiks slēgti līgumi un tikai tad atklāsies dažādas nepilnības ēdināšanas vietās.
Saskaņā ar “Eurostat” datiem, Latvijā 2025. gadā vidējā neto alga (aprēķināta nosacītās vienībās, koriģējot pēc pirktspējas paritātes) palielinājusies virs Igaunijas rādītāja.
Eiropas Centrālā banka (ECB) iezīmējusi piesardzīgāku kreditēšanas vidi eirozonā. ECB Banku kreditēšanas apsekojumā norādīts, ka bankas pirmajā ceturksnī pastiprinājušas kreditēšanas standartus visās aizdevumu kategorijās, bet otrajā ceturksnī sagaida vēl plašāku nosacījumu stingrību.
Par atbilstošiem referenduma ierosināšanai atzītie Pensiju likuma grozījumi nekalpo galvenajam, kāpēc šis likums vispār jāgroza, - tie neatbrīvo Latviju no pienākuma atdot starptautiskajiem finanšu spekulantiem miljardiem eiro nodokļu maksātāju naudas bez nekādām saistībām.
“Eurostat” dati par 2025. gadu rāda, ka Latvijai (% pret iekšzemes kopproduktu (IKP)) ir lielākais parāda apjoms un budžeta deficīts starp Baltijas valstīm.
Latvijas valdība, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aprīlī sāka virzīt priekšlikumu par solidaritātes maksājuma (virspeļņas nodokļa) ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija asi iebilst, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī “iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei”.
Latvijā 2026. gada sējas sezona tuvojas noslēgumam – pēc biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres aplēsēm apsēti jau aptuveni 90% lauku. Tomēr šī nav parasta sējas sezona. Nozari vienlaikus ietekmē 2025. gada slapjā rudens sekas, pavasara sausums, augstās ražošanas izmaksas un ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, tostarp Hormuza šauruma krīzes ietekme uz energoresursu un minerālmēslu cenām.
Neapskaužamā situācijā nonākusi Satiksmes ministrija un ministrs Atis Švinka, pie kura Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija vērusies ar prasību par steidzamu tikšanos, bet biedrība “Latvijas ceļu būvētājs” (LCB) ar paziņojumu, ka “ceļu un tiltu būvniecības sezona un plānoto darbu izpilde šogad ir apdraudēta".
NATO dalībvalstīm Somijai un Igaunijai jāspēj nodalīt Somu līcis kā piefrontes zona Krievijas karā ar Ukrainu no pārējās Baltijas jūras, lai Rīga varētu pārdot drošību un omulību kruīzu reisu pasažieriem.
Aviācijas nozare visā pasaulē jau līdz ASV un Izraēlas uzbrukumam Irānai izjuta problēmas ar pilotu, mehāniķu un dispečeru trūkumu, ar jaunu lidaparātu piegādes ķēdes kavējumiem un augstām degvielas izmaksām. Tagad ķibeles nozarē pirms Hormuza šauruma blokādes šķiet kā nieki.
Milzu tempā norit "ASNS Ingredient" jaunās zirņu proteīna rūpnīcas būvniecība. Daļa ražošanas iekārtu jau savestas jaunuzbūvētajos rūpnīcas korpusos. Šajās dienās sāksies iekārtu uzstādīšana un tad pirmie izmēģinājumi produkta ražošanā.
Ja Latvijas iedzīvotāji grib dzīvot tikpat labi kā Rietumeiropā, tad darba produktivitāte jādubulto no tagadējiem 52,4% no Eiropas Savienības vidējā rādītāja līdz šim vidējam rādītājam un tālāk līdz rekordiem, kādus spēj uzstādīt strādājošie ES bagātākajās valstīs.
Gatavojoties karam, Eiropa kārtējo reizi maina savus banku uzraudzības noteikumus. Pašlaik tiek veidota jauna ES mēroga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas iestāde AMLA. Sākot ar 2027. gadu, tā, izmantojot jaunus kritērijus, sāks ieviest darījumu kontroli visās Eiropas valstīs.
Kolīdz valsts iestādei izdodas savu darbu organizēt tā, lai būtu tuvāk uzņēmējam, uzņēmējs to atdara ar labu, ātrāk attīstot jaunus biznesa projektus, vairāk nopelnot un valstij nomaksājot lielākus nodokļus. Ekonomikas ministrijas pārstāvniecības Jelgavā gada darbs sevi pilnībā attaisnojis - secina ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Lai cik daudz degvielas aprij ceļu būvei nepieciešamā tehnika, vēl jo būtiskāku - gan finansiālu, gan simbolisku – triecienu ceļu būves nozarei nodara naftas produkta bitumena sadārdzināšanās.
Patīk tas kādam vai nē, bet jautājums par otrā pensiju līmeņa likteni, kā tagad mēdz teikt, ir nonācis uz galda. Par to ir uzsāktas aktīvas diskusijas. Ko ar šo uzkrāto kapitālu darīt? Turpināt audzēt un ļaut bankām ar to operēt un pelnīt vai arī ļaut cilvēkiem šo naudu izņemt un pašiem izlemt, ko ar to darīt? Jautājums nav vienkāršs, jo skatāms vairākās plaknēs: gan politiskā, gan ekonomiskā, gan sociālā, gan psiholoģiskā un pat tīri sadzīviskā.
