Valdība vakar izskatīja Eiropas Savienība palīdzības naudas apgūšanu un uzdeva ministriem sasprindzināt visus spēkus, lai tomēr sacerētu noteikumus, pēc kuriem sadalīt vēl neaiztiktos 702 miljonus eiro no 2021.-2027. gada periodam Latvijai apsolītajiem 3,6 miljardiem eiro.
Polijas finanšu ministrs Andžejs Domaņskis otrdien Briselē paziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) ministri ir vienojušies: enerģijas cenu pazemināšana ir būtiska, jāatjauno Eiropas konkurētspēja. Starp idejām, kā tikt pie zemākām cenām, minēti ieguldījumi kodolenerģētikā un pārvades infrastruktūrā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Igaunijas klimata ministre Joko Alendere noapaļoja vidējās mājsaimniecības izmaksas par Baltijas energosistēmas atslēgšanos no Krievijas apvienotās energosistēmas (BRELL) uz Eiropas elektrotīklu uz vienu eiro mēnesī no statistiski vidējā elektrosadales uzņēmumu klienta.
Nodarbināto skaita pieaugumu pagājušā gada laikā kaut tikai par 2,5 tūkstošiem apsveiksim tāpēc, ka iedzīvotāju skaits valstī samazinājies par divdesmit tūkstošiem.
“airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai U.S. BANK TRUSTEES LIMITED, liecina Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistra dati. Tas nozīmē, ka 97,97% uzņēmuma īpašniecei valstij patiesībā pieder tukša čaula ar dažādām parādsaistībām. Izskatās, ka mūsu nacionālais lepnums anglosakšu likumdošanas aizsegā jau ir klusu nonācis cita īpašnieka rokās.
Aizvadītā 2024. gada kopējais rezultāts Latvijas ostās bijis kravu apgrozījuma samazinājums par 6,8% mazāk kravu nekā 2023. gadā, ko iespējams iztulkot kā situācijas uzlabošanos, jo 2023. gadā šis pats rādītājs attiecībā pret 2022. gadu bija samazinājies par 19,6%.
Latvijas valstij ir parādījusies unikāla iespēja atgūt savus kādreiz zviedriem vieglprātīgi pārdotos īpašumus – vairāk par simt tūkstošiem hektāru meža. Zviedrijas lielākā mežu īpašnieku asociācija un mežrūpniecības grupa “Sodra” plāno atbrīvoties no aktīviem Baltijas valstīs un izbeigt šeit uzņēmējdarbību.
Lietuva pirms 10 gadiem pievienojās eirozonai, taču kaimiņvalsts Polija joprojām uzskata, ka nacionālā nauda zlots ļauj noturēt un vairot tautas labklājību un nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi. Pētot Lietuvas eiro ieviešanas pieredzi, poļi ar bažām secina, ka pēc eiro ieviešanas Lietuvā strauji kāpušas cenas precēm un pakalpojumiem. Polijas medijs "wnp.pl", apkopojot ekspertu atzinumus, secinājis, ka Polijai prātīgāk turpināt atturēties no pievienošanās eirozonai.
Gluži kā speciāli saskaņoti 2024. gada rezultāti izskatās patēriņa cenu pieaugums jeb inflācija Latvijā par 3,3% un Eiropas Centrālās bankas bilancē uzrādītais eiro daudzuma pieaugums par 3,6%.
2012. gada 3. februārī britu raidsabiedrības ziņu vietnē www.bbc.com parādījās vēsts “Sabrūk Ungārijas aviokompānija “Malev””. Būtiski atzīmēt, ka no 2009. līdz 2011. gada vidum šo lidsabiedrību vadīja pašreizējais “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Kopš kara sākuma ukraiņi Latvijā atvēruši vairāk nekā 100 jaunu uzņēmumu. Kā noskaidroja “nra.lv”, 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē Latvijā ar Ukrainas pilsoņu līdzdalību atvērti 50 jaunu uzņēmumu. Līdz 2024. gada oktobrim šādu uzņēmumu skaits sasniedza 100. Šos datus “nra.lv” sniedza Ukrainas vēstniecība Latvijā. Uzņēmumi darbojas IT, transporta, nekustamā īpašuma, būvniecības un audiovizuālo pakalpojumu jomās.
“Latvijas Pasts” (LP) un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pasta tarifu celšanu par 40% izskaidro visvairāk ar to, ka pasts no sūtījumu piegādes uzņēmuma pārtapis par valsts iestādi dažādu likumu prasību izpildīšanai.
Jaunais, 2025. gads iesākās bez lēnas iešūpošanās. Uzreiz, jau pirmajā darbadienā, skaļš skandāls. Rīts sākās ar gluži vai sensacionālu ziņu: aviokompānija “airBaltic” 2025. gada vasaras sezonā atcels 4670 lidojumus saistībā ar neplānoti ilgāku dzinēju apkopi. Lidsabiedrība esot spiesta pārtraukt lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazināt reisu biežumu 21 maršrutā.
Konkurences padomes nostāju pret sviesta un daudzu citu preču superdārdzību Latvijā pauž ieteikums “pārorientēties uz alternatīviem produktiem ar zemāku cenu".
Ukraina uzvar ekonomiskajā karā ar Krieviju, raksta pasaules vadošais ekonomikas izdevums, britu žurnāls "The Economist". Pēc žurnāla teiktā, Ukrainas ekonomika joprojām ir par ceturtdaļu mazāka nekā pirms pilna mēroga kara, bet pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma sākuma tā galvenajos rādītājos izskatās veselīgāka par Krievijas ekonomiku, tā žurnālā pausto viedokli prezentē “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” portāls "currenttime.tv".
Aizvadītais 2024. gads atstājis mantojumā samazināšanas virzienā koriģētu iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītāju rindu - mēģinājumu izlaist gaisu no balona, pirms tas pārsprādzis ar lielu blīkšķi.
Eiropas Savienībā veikalos visbiežāk izmantotais maksāšanas veids ir skaidrā naudā, lai gan tās izmantošana šogad turpināja samazināties, lasāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapas publikācijā.
Interneta tiešsaistes sociālajā tīklā “Facebook” lielas diskusijas izraisījis publicētais grafiks, kas attēlo iekšzemes kopproduktu (IKP) jeb valsts tautsaimniecībā saražoto galaproduktu naudas izteiksmē uz vienu cilvēku dažādās Latvijas valstspilsētās.
Gadu mijas priekšvakarā valsts uzņēmums “Latvijas Pasts” (LP) pieteicis savu tarifu celšanu par 39% atbilstoši uzņēmuma darbības izdevumu pieaugumam divu gadu laikā, kuriem Centrālā statistikas pārvalde (CSP) noteikusi 3,14% lielu kopējo inflāciju.
Vēja un saules parkus var ieraudzīt ar neapbruņotu aci. Iebraucot Igaunijā, mazliet pa kreisi aiz Valgas ir milzīgi saules paneļu parki. Rodas iespaids, ka lauksaimnieki vairs neaudzē neko, bet visu zemi lieto saules paneļiem.
Eiropas Centrālā banka (ECB) šogad atgriezusies pie vecās, labās prakses atstutēt pavisam sašķiebušos eirozonas un visas Eiropas Savienības ekonomiku ar svaigi nodrukātu eiro saiņiem.
Eiropas Savienība (ES) ir piedzīvojusi visstraujāko gāzes rezervju kritumu divu gadu laikā, brīdina eksperti. Skaidrojums tam, kādēļ tā, ir nevis aukstums, bet galvenokārt ilgie vēja un mākoņainā laika periodi. Laikapstākļu ietekme uz krājumu rezervēm ir redzama, taču, par spīti krājumu kritumam, gāzes cenas saglabājas pieņemamā līmenī, un arī nav gaidāms to dramatisks pieaugums, vēsta Polijas interneta medijs “wnp.pl”.
