Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes zinātņu prodekāne, profesore Iveta Reinholde TV24 skaidroja, ka, neraugoties uz aptuveni 20 gadus ilgušo valsts pārvaldes reformu, ne viss ir paveikts – līdz šim brīdim īsti nav izdevies pārvarēt bagātākos un nabagākos resorus.
Uzņēmējs Ģirts Rungainis TV24 diskusijā “Kur tas suns aprakts?” salīdzināja Latvijas transporta uzņēmumus “Rail Baltica” un “airBaltic,” uzsverot, ka “Rail Baltica” ir Eiropas ģeopolitisks projekts, bet “airBaltic” ir pavisam cits pasākums – vienīgais veiksmīgi starptautiski konkurējošais Latvijas uzņēmums.
Martins Gauss valsts amatpersonas deklarāciju, beidzot pildīt AS “Air Baltic Corporation” valdes priekšsēdētāja amatu 2025. gada 7. aprīlī, iesniedza 2025. gada 21. maijā. Šodien tā tiek publiskota.
Kiberdrošības uzņēmuma “Possible Security” vadītājs Kirils Solovjovs TV24 pauda viedokli, ka karšu pīkstināšanas tehnoloģija nav pārāk droša, bet maksāšana ar telefonu ir drošāka.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs TV24 pauda viedokli, ja Latvija veiks uzlabojumus izglītībā, investīciju struktūrā, uzlabos veselības aprūpi un uzņēmējdarbības vidi, tad mēs kaimiņus panāksim 15 vai 25 gadu laikā.
Igaunijas premjerministrs Kristens Mihals uzskata, ka Igaunijā ir pārāk daudz mazumtirdzniecības telpu, kas savukārt ietekmē cenu noteikšanu un padara preces dārgas patērētājiem. Latvijā neviens politiķis gan neko tādu nav apgalvojis, taču nav palikusi nepamanīta tendence, ka augsto cenu dēļ pircēji spiesti ierobežot pirkumus.
2024. gadā pasaulē radās 680 000 jaunu miljonāru. Saskaņā ar Šveices bankas UBS sagatavoto globālo bagātības ziņojumu, miljonāru skaits pieauga lielākajā daļā no 56 analizētajām valstīm. Izņēmums bija Igaunija, kur miljonāru skaits, gluži pretēji, samazinājās, ar nožēlu konstatē Igaunijas izdevums “Postimees”.
Latvijas Universitātes (LU) profesors, politologs Juris Rozenvalds TV24 pauda viedokli, ka izdienas pensijas iepriekš vairāk bijis kā līdzeklis, kā samaksāt savējiem. “Tagad tas vienkārši nāk laukā, un valsts vienkārši nevar to samaksāt,” secināja LU profesors. Viņaprāt, būtu jāmaina arī izdienas pensijas piešķiršanas kritēriji.
Uzņēmums “Tallink Grupp” 2025. gada pirmo pusgadu noslēdza ar tīrajiem zaudējumiem 35,7 miljonu eiro apmērā, ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.
Tikai retais jaunietis domā par aiziešanu pensijā, kas var šķist tāla nākotne. Tomēr daudzi to saņems. Un cik gadus viņiem būs jāstrādā, pirms tas notiks?
Uzņēmējs, ekonomists, Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes loceklis Jānis Ošlejs TV24 sacīja, ka ne viņš viens to apgalvo, to viņš ir izlasījis presē un daudzi cilvēki to ir neskaitāmas reizes secinājuši: Latvijā noslēgtais “Rail Baltica” pamattrases līgums ir būtiski dārgāks kilometrā nekā Igaunijā.
Stipro lietavu dēļ lauksaimnieki ir nobažījušies par ražu. Savukārt pircēji satraukušies par iespējamo cenu kāpumu veikalos. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe TV24 paskaidroja, ka tas būs atkarīgs no produkta, jo Latvija ir maza un mēs neesam starp tiem, kas nosaka cenu pasaules līmenī.
Sabiedrībā aktualizējies jautājums par iespējamu gaļas nodokļa ieviešanu Latvijā, tiek vākti paraksti sabiedrības iniciatīvas platformā “manabalss.lv”, daļa iedzīvotāju domā, ka tā varētu rīkoties. Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe TV24 vērsa uzmanību uz vairākiem mīnusiem, kas sekotu šī nodokļa ieviešanai.
Šā gada sākumā Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators “Elron” atklāja dzelzceļa līniju Tallina–Rīga, un uzņēmumam brīžiem ir bijušas grūtības apmierināt pieprasījumu. Vienlaikus pasažieru skaits “Lux Express” autobusu līnijās Tartu–Rīga un Tartu–Viļņa šajā laikā ir samazinājies par vairāk nekā ceturtdaļu, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”. rasījumu. Vienlaikus pasažieru skaits “Lux Express” Tartu-Rīga un Tartu-Viļņa autobusu līnijās šajā laikā ir samazinājies par vairāk nekā ceturtdaļu, raksta Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR”.
Tā kā Latvijā vīriešu vidējais mūža ilgums ir 70 gadu, daudzi nebūs motivēti maksāt sociālo nodokli, jo bāzes pensiju nemaz nesagaidīs. “Bāzes pensijas ieviešanas mērķis ir, lai palīdzētu vistrūcīgākajiem senioriem,“ uzsvēra labklājības ministrs Reinis Uzulnieks.
“Šogad pensiju indeksācija skars 98% pensionāru. No šā gada 1. oktobra mēs indeksēsim pensijas pilnā apmērā. Ja līdz šim tiek indeksētas pensijas 50% no ienākumu mediānas, kas ir 683 eiro, tad, sākot no 1. oktobra, mēs indeksēsim pensijas, sākot no 1500 eiro apmēra,” intervijā Latvijas Radio 1 raidījumā “Krustpunktā” pauda labklājības ministrs Reinis Uzulnieks. Tāpat ministrs izklāstīja bāzes pensiju ieviešanas principu un mierināja, ka izdienas pensijas nevienam netikšot atņemtas.
Iepriekš pārtikas cenu kāpumu sekmēja galvenokārt globālie faktori, bet patlaban Latvijā vērojams, ka cenu pieaugumā nozīmīgāku lomu sāk ieņemt iekšzemes faktori. Patērētāju pārtikas cenu pieaugums Latvijā pašlaik ir virs iepriekšējo gadu vidējā rādītāja, savukārt ražotāju pārtikas cenu gada kāpums ir pieticīgāks, interneta vietnē "makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Bessonovs un Ieva Opmane.
Daudzi iedomājas, ka bankā glabāto naudu var izņemt jebkurā laikā – galu galā, tā ir cilvēka īpašums. Tomēr tā nav. Izrādās, ka dažos gadījumos bankas var neizsniegt naudu dažiem klientiem. Tomēr, pēc pašu baņķieru domām, tam ir svarīgi iemesli.
Juristu biedrība “tiesiskums.lv” mēģinās atgūt tās ieskatā prettiesiski iegūtās obligātās iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus, kurus 18 gadus maksāja elektrības patērētāji. Kā uz šādu iniciatīvu skatās klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, viņam vaicāja TV24 žurnāliste Anita Daukšte.
Igaunijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija (EVEA) ir iesniegusi Efektivitātes un ekonomiskās izaugsmes padomei priekšlikumu izskatīt iespēju atcelt valstī obligāti noteikto minimālo algu. Priekšlikums tiks izskatīts padomes sēdē jūlijā, vēsta “Postimees”.
