Cenu izmaiņas Latvijā pēdējo divu gadu laikā pircējus nav lutinājušas. Cenu kāpums jo īpaši skāris pārtikas produktus. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums ir, vai pārtikas cenu tendences arī nākamgad būs vērstas augšupejošā virzienā un vai pārtikas produktu relatīvā dārdzība salīdzinājumā ar iedzīvotāju ienākumiem arī nākamgad būs pieaugoša.
Ekonomiskā lejupslīde valstī un aizvien lielāki kredītu procenti komercbankās, izrādās, nav par šķērsli tam, lai banku izsniegto aizdevumu apjoms pieaugtu. Kas tiek pie banku kredītiem, un ko tas var liecināt par valsts ekonomisko un iedzīvotāju finansiālo situāciju?
Ziņas par krītošajiem eksporta apjomiem, apsīkstot starptautiskajai tirdzniecībai, ir kļuvušas par ikdienu. Pagaidām pasaules notikumi vairumam Latvijas iedzīvotāju var asociēties vien ar dažu statistikas rādītāju pasliktināšanos.
Tā nu tas sakrita, ka RIMI vienlaicīgi izvietoja reklāmas plakātus, kuros solīta 40% cenas atlaide konditorejas izstrādājumiem, bet pacēla par 40% cenu savam miltu izstrādājumam uz robežas starp maizi un bulciņu. Neko krimināli sodāmu RIMI, protams, neizdarīja. Reklāmas plakātos paskaidrots, ka cenu pazeminājums attiecas uz “Latvijas maiznieka” produkciju, bet 70 gramu mazmaizītes RIMI cep pats.
Dzīves dārdzības kāpums un pieaugusī ekonomikas nenoteiktība, kas slēptā veidā sāk parādīties darba tirgū, ietekmē iedzīvotāju patēriņa paradumus un nākotnes perspektīvu vērtējumus. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka šobrīd daudzi dzīvo ļoti taupīgi vai vismaz taupīgāk nekā kādreiz, savukārt attiecībā uz labklājības vērtējumu šobrīd un tuvākajā nākotnē ir redzams diezgan liels pesimistu skaits. Taču daudz ir arī tādu, kuri paredz dzīves apstākļu uzlabošanos nākamajā gadā.
Pasaulei kļūstot aizvien nemierīgākai, trauksme jūtama arī finanšu tirgos. Tur šogad notikušas visai pamanāmas zelta cenas svārstības. Ir pamats domāt, ka pasaules drošības situācija tuvākajā laikā neuzlabosies un arī nenoteiktība globālajā ekonomikā varētu turpināties. Vai tas nozīmē, ka lielākā uzkrājumu daļa būtu jāpārvērš dārgmetālos, lai paglābtos no iespējamajām krīzēm, vai jārēķinās, ka zelta rotaslietas varētu kļūt dārgākas?
Mūsu valsts netikšanu līdzi Lietuvai un Igaunijai apliecina ne vien ekonomikas apjoms uz vienu iedzīvotāju, bet arī uzņēmumu peļņas un apgrozījuma rādījumi. Eksperti to skaidro gan ar zemo ekonomikas apjomu, finansējuma un darbaspēka piesaistes grūtībām, gan arī to, ka pašreizējos apstākļos, kad tautsaimniecībā nepieciešamas kardinālas pārmaiņas, nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem.
Līdz šim komercbankas Latvijai maksājušas nevis nodokļus, bet kabatas naudu: no banku pagājušā gada 321,3 miljonu peļņas Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasējis 831 752 eiro.
Jaunā desmitgade pasaulē ienesusi ļoti daudz un trauksmainu notikumu, kuru ietekme nav metusi līkumu arī Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Vienlaikus liela nozīme ir arī lokālajiem faktoriem un pašu izdarībai. Par ekonomikas attīstības perspektīvām, problēmām ar nodokļu politiku un finansējuma piesaisti uzņēmumiem, kā arī to, kāpēc rodas atpalicība no abām pārējām Baltijas valstīm, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.
Pagājušajā gadā dzirdēti tūrisma jomas ekspertu izteicieni par to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir mazinājis ārvalstu tūristu vēlmi doties uz Latviju. Tomēr vienlaikus no tūrisma statistikas ir noprotams, ka ārzemnieki Latviju ne tikai nav norakstījuši, bet šeit ierodas vairāk, tādējādi vedinot domāt, ka bailes no mūsu austrumu kaimiņa ir kaut nedaudz pierimušas.
Viens no augsto procentu likmju un tām sekojošas ekonomiskās lejupslīdes elementiem ir arī pieprasījuma kritums pēc būvdarbiem. Par to, kā mūsu uzņēmēji šādos apstākļos turas vietējā tirgū, “Rail Baltica” projekta nozīmīgumu un mūsu uzņēmumu iespējām rosīties ārvalstīs stāsta Latvijas būvuzņēmēju apvienības (LBA) vadītājs Gints Miķelsons.
Iepriekš notikusī iedzīvotāju maku iztukšošanās augstās inflācijas ietekmē, kam tagad vēl pievienojusies ekonomiskā lejupslīde, kā arī ziņas par to, ka mūsu valsts iedzīvotāju skaits samazinās, nerada priecīgu noskaņojumu un varbūt kādam pat liek apšaubīt Latvijas attīstības perspektīvas un valsts kā tādas saglabāšanos arī turpmāk. Vai tiešām viss ir bezcerīgi, centīsimies noskaidrot, izmantojot dažādus datus.
Dīzeļdegvielas, 95. markas benzīna un atsevišķās vietās arī 98. markas benzīna cenas nokrišana zem 1,60 eiro atzīmes litrā nav vērtējama kā kardināls Latvijas iedzīvotāju labklājības pieauguma signāls, taču vismaz rada kādu pozitīvu asociāciju. Jautājums, vai patīkamie skaitļi Latvijas degvielas uzpildes stacijas cenrāžos saglabāsies un vai var cerēt uz tālāku to kritumu.
Pēdējās ziņas no vadošās Eiropas ekonomikas Vācijas nav patīkamas un aizvien skaidrāk vēsta, ka iepriekšējās prognozes par šīs valsts ekonomisko lejupslīdi sāk piepildīties. Šie procesi nemetīs līkumu arī Latvijai un var izraisīt veselu negatīvu un atsevišķos gadījumos arī pozitīvu ekonomisko procesu virknējumu veidošanos.
Šomēnes vēl ne un varbūt arī vēl nākamajā nē, taču ir diezgan ticams, ka nākamā gada sākumā Latvijā inflācija būs izzudusi un tās vietā mūsu valsts ekonomiku būs pārņēmusi deflācija. Par to liek domāt jaunākā informācija par to, kā mainās patēriņa cenas mūsu valstī.
Latvijas 2024. gada budžeta likumā pieņemšanas laikā gandrīz kā piedziedājums aiz katra opozīcijas deputātu dziedājuma par labu trūkumcietējiem sekoja salīdzinājums, ka viņu prasītā naudas summa taču ir daudz mazāka par valsts izdevumiem bijušā premjera, tagad ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa vizināšanai privātās lidmašīnās.
Lai gan Latvijas sabiedrība smīkņā par dzimumu līdztiesības jautājumiem, statistikas dati par nabadzību vecumdienās smieklus neizraisa, gluži otrādi. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, taču nabadzībā dzīvojošu sieviešu pensionāru īpatsvars, kas būtiski pārsniedz vīriešu skaitu, liek aizdomāties, kādi ir šīs “sieviešu nabadzības” iemesli un vai tiešām ar līdzvērtīgu atalgojumu abiem dzimumiem mums viss ir kārtībā.
Valsts amatpersonas nākamgad saņems lielāku atalgojumu, salīdzinot ar šo – visai lieso un nabadzīgo – gadu. Bet jau tagad varam atviegloti nopūsties, jo zinām: nevienai no amatpersonām nevajadzēs grauzt pērnā gada siena ruļļus, jo maciņā čaukstēs krietni vairāk naudaszīmju. Varēs pat sviestiņu un sālīti nopirkt.
Runa šeit par valsts 2024. gada budžeta pieņemšanas procedūru, ko Evikas Siliņas vadītā koalīcija un valdība 7. decembra rītā sāka demonstratīvi atšķirīgi no Krišjāņa Kariņa otrās koalīcijas un valdības.
Ziņas par pasaules ekonomikas bremzēšanos jau ir kļuvušas par visai ierastu parādību. Tomēr šobrīd ierastajām bažām nāk klāt jaunas – problēmas ekonomikā apdraud arī pasaules tautsaimniecības vilcējspēkus. Tā nav laba ziņa Latvijai.
