Latvijas amatpersonas mierina citus un pašas sevi, ka banku un tranzīta nozaru sarūkošo ieguldījumu kopprodukta audzēšanā, nodarbinātības uzturēšanā un Valsts kases piepildīšanā aizvietošot finanšu pakalpojumu sniegšana visai pasaulei.
Gada nogalei raksturīgās panākumu uzskaitīšanas noskaņās sevi apliecināja no bankām izlobījusies, bet tagad patstāvīga finanšu pakalpojumu sniegšanas nozare. Tā pašorganizējusies asociācijā “Fintech Latvija” (Fintech). 12. decembrī asociācija parādīja sevi uz skatuvītes, kas arī vārda tiešā nozīmē bija palienēta no Rīgas Tehniskās universitātes Rīgas Biznesa skolas (lūdzu nesajaukt ar Rīgas Ekonomikas augstskolu) Baltijas finanšu centra. Finteh vadītāji kāpa uz skatuves stāstīt par saviem sasniegumiem, apņemties sasniegt vēl vairāk un par visu to pieņemt apsveikumus klātienē no Latvijas ekonomikas ministra Viktora Valaiņa, Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka un Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Ulda Cērpa. Pasākuma norisi dekorēja asociācijas izdevuma "Fintech Pulse” kārtējais numurs, kuru ievadīja finanšu ministra Arvila Ašeradena uzslavas un novēlējumi Fintech izaugsmei.
Jaunie zeļ, bet vecie nīkuļo
Lai savu izaugsmi fiksētu un apliecinātu, Fintech izstrādājis speciālu rīku ar nosaukumu “Latvijas Fintech observatorija”. Tās saturu visīsākajā veidā var atreferēt ar tādiem rādītājiem, ka Latvijā darbojas 127 finanšu tehnoloģiju nozares uzņēmumi, kas nodarbina vairāk nekā 3 600 darbiniekus, akumulē apgrozījumu tuvu 400 miljoniem eiro un ik gadu nodokļos valstij samaksā vairāk nekā 91 miljonu eiro. Tālāk seko dati, kādus šajā nozarē nestrādājošiem cilvēkiem saprast jo tālāk, jo grūtāk.
Nav manīts veiksmīgs formulējums pat tam, kā atšķirt jaunos finanšu pakalpojumus no vecajiem pakalpojumiem, kādus sniedz bankas: naudu aizdod gan jaunie, gan vecie pakalpojumu sniedzēji un pamatā ar bezskaidro naudu strādā gan jaunie, gan vecie pakalpojumu sniedzēji; un darījumus gan Latvijā, gan ārpus Latvijas spējīgi nokārtot gan jaunie, gan vecie pakalpojumu sniedzēji. Tomēr atšķirība starp jaunajiem un vecajiem milzīga, jo jaunie zeļ un plaukst, kamēr vecie nīkuļo.
Latvijā nevar savākt daudz naudas
Fintech pasākums aizritēja pavisam citā toņkārtā nekā nesen Latvijas Bankas rīkotā atbilžu meklēšana uz jautājumu “Kā palielināt kreditēšanas jaudu Latvijā?”. Tas pasākums “Neatkarīgajā” atstāstīts ar vārdiem, ka “LB konferencē viss risinājās kā Dž. K. Roulingas slavenajā pasakā vai varbūt tomēr satīrā, kur varoņiem aizliegts izrunāt Voldemorta vārdu”. Proti, aizliegts pateikt, ka Latvijā joprojām spēkā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” prasības Latvijas komercbankām izvākties no starptautiskajiem finanšu tirgiem un par katru naudas pārskaitījumu sacerēt atskaiti, kuras izmaksas daudz lielākas nekā visas pārējās izmaksas pārskaitījuma veikšanai. Rezultātā bankas pelna, pārskaitot algas no uzņēmumu kontiem uz darba ņēmēju kontiem un komunālos maksājumus no iedzīvotāju kontiem uz komunālo pakalpojumu sniedzēju kontiem. Peļņu tādā gadījumā rada bankām dotās tiesības celt tarifus aizvien mazākam pakalpojumu apjomam un pazemināt to izmaksas, samazinot galvenā izmaksu posteņa vērtību tādā veidā, ka naudas pārskaitījumi vienkāršoti līdz līmenim, par kādu atskaites sagatavot spēj dators. Tas pats attiecas uz kreditēšanu, ja kreditē vienus un tos pašus, vislabāk valsts uzņēmumus, par kuriem jau sen uzrakstītas un “Moneyval” nodotas visas ziņas, kas vien varētu kādu interesēt.
Tam vairs nav nozīmes, ka Latvijas valsts iestādes apgalvo par atkāpšanos no 2018. gada prasībām bankām nekredidēt un vispār neapkalpot nevienu klientu vai darījumu, kas kaut cik sarežģītāks par algu un komunālo maksājumu pārskaitījumiem. Bankām nav iespēju un nav vēlēšanās šādus darījumus atsākt, jo tie prasa ieguldījumus. Tie prasa prasa pieņemt jaunus darbiniekus (sasaukt atpakaļ vecos darbiniekus) pēc tam, kad darba vietas fiziski likvidētas (kam uzskatāmākais piemērs ir kafejnīca uz Kaļķu un Vaļņu ielu stūra "Swedbank" filiāles vietā), atsākt ziņu vākšanu par jaunajiem klientiem u.tml. Tādi ieguldījumi prasītu pārliecību par atmaksāšanos vidējā un ilgā termiņā, bet šādas pārliecības nav Latvijā ar tās sarūkošo iedzīvotāju skaitu un pieaugošo valsts parādu, kura segšanai valsts varētu izgrābt naudu no bankām (no banku pārvaldītajiem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem utt.). Rezultātā banku kredītportfeļi tikai nomināli pieaug īsākos laika posmiņos, kādu, pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, mēs piedzīvojam arī tagad, bet kopumā banku kredītportfeļa nominālais pieaugums netiek līdzi eiro pirktspējas kritumam. Tālāk seko bezgalīgais strīds par to, vai vistas rodas no olām, vai olas - no vistām: vai ekonomika neattīstās tāpēc, ka bankas neizsniedz kredītus, vai bankas nevar izsniegt kredītus tāpēc, ka ekonomika neattīstās.
Uzmundrinājuma vārdi finanšu pasaules iekarotājiem
Neticība iepūst jaunu dzīvību vecajās bankās virza uz ticību, ka vismaz jaunās finanšu iestādes sāks jaunu dzīvi. Proti, sniegs finanšu pakalpojumus pasaulei, nebūdamas piesaistītas reāli sarūkošajai Latvijas ekonomikai. Tūlīt gan jautājums, kāpēc jaunajām iestādēm ļaus darīt to, ko vecajām neļāva. Kāpēc lai piepildītos “Fintech Pulse” goda vietā liktā A. Ašeradena raksta virsraksta “Moneyval novērtējums liecina par ilgtermiņa stabilitāti finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem" vārdi:
Atbilde, t.i., mūsu cerības uz pareizo atbildi izteiktas “Neatkarīgās” 12. decembra publikācijā “Kriptoaktīvu tirgus atdod Latvijai starptautisko norēķinu centra lomu”. Atbilde ir tāda, ka ar AML (Anti Money Laundering) zīmolu pazīstamās prasības tagad Latvijā tiek uzskatītas pašsaprotamu un visaptverošu rutīnu, ko pārņēmuši jaunie finanšu tehnoloģiju uzņēmumi. Konkrētā publikācija bija par pasaulē un Latvijā visjaunāko kriptovalūtu tirgotāju licencēšanu Latvijā, bet pieņemsim, ka tā strādā visi finanšu pakalpojumu sniedzēji, kas jaunāki par bankām un tāpēc nevar izdzīvot, aizvien no jauna pārkopējot AML atskaites par vienu un to pašu klientu kārtējiem darījumiem.
Fintech galvo par klientu bāzes paplašināšanu “Āfrikā un citos tirgos", kā sacīja Fintech vadītāja Tīna Lūse. Te jāpaskaidro, ka Fintech izdevuma un pasākuma valoda bija angļu valoda. Laika tērēšana latviešu valodā atzīta par tikpat neperspektīvu nodarbošanos kā naudas ieguldīšana Latvijā. Ar šādu piegājienu varēšot piepildīties V. Valaiņa vārdi par nozares “nenormālo izaugsmes potenciālu”:
Par finanšu pakalpojumu eksporta kāpināšanas veidu V. Valainis piedāvā pakalpojumu sniedzēju importu (jā, importēt tos, kas eksportēs finanšu pakalpojumus): “Svarīgi ir veidot tādu vidi, kas mudina uzņēmumus izvēlēties Latviju par vietu, kur augt un attīstīties reģionā un plašāk, kā arī aktīvi stāstīt par Latviju starptautiski, pievēršot uzmanību potenciālajiem investoriem un sadarbības partneriem.”
Lai labie nodomi piepildītos, jaunie finanšu pakalpojumi jāliek uz jau esošajiem pamatiem, par kuru esamību galvo M. Kazāks:
Tālāk viņš paskaidroja, ka “Latvija var kļūt par nozīmīgu Eiropas fintech centru nevis ambīciju dēļ vien, bet tāpēc, ka pamati jau ir izveidoti - ir talanti, uzņēmēji, stipra finanšu infrastruktūra un publiskā sektora iesaiste un sasniedzamība. Fintech izaugsme prasa ne tikai jaunas idejas, bet arī uzticamu un prognozējamu vidi, kur inovācija attīstās kopsolī ar stabilitāti un skaidriem noteikumiem. Mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai risinājumi spēj mērogoties un nest reālu pienesumu ekonomikai. Pamati ir gatavi - tagad laiks tos izmantot izaugsmei un nozares uzņēmumu ambīcijas labā.”
