Cerēsim, ticēsim un gaidīsim, ka kriptonorēķinu pakalpojumu tirgū Latvija atgriezīsies tajā lomā, kāda tai bija starpbanku starptautisko norēķinu tirgū līdz tā sauktajam “banku kapitālajam remontam".
Vakar, 11. decembrī sabiedrībai tika pieteikti pirmie divi uzņēmumi “BlockBen” un “Nexdesk”, kuri saņēmuši Latvijas Bankas izsniegtās MiCA licences darbībai Eiropas Savienības kriptovalītu tirgū. Ielāgosim ka abreviatūra MiCA darināta no vārdiem Markets in Crypto-Assets un licenšu piešķiršanas kārtību noteikusi Eiropas Vērtspapīru tirgus iestāde ar oriģinālo apzīmējumu ESMA (European Securities and Markets Authority). Kāpēc par Latvijā par to visu jāinteresējas? Atbildi sniedza ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Pirmās MiCA licences Latvijā ir skaidrs signāls, ka mēs esam gatavi kļūt par daļu no šī globālā tirgus. Darījumi ar kriptoaktīviem regulētā tirgū paver plašas iespējas finanšu pasaulē arī ārpus tradicionālā banku tīkla. Tā ir iespēja izmantot mūsdienīgas norēķinu iespējas starp uzņēmumiem un attīstīt finanšu tehnoloģijas. Šī nozare rada augsti kvalificētas darba vietas kā arī būtisku pienesumu Latvijas pakalpojumu eksportam.”
Ar Latvijas nodomiem ieņemt būtisku vietu kriptonorēķinu pakalpojumu tirgū iepazīstināja V. Valainis, Latvijas Bankas prezidenta vietniece Sanita Purgaile un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktores vietniece Laura Štrovalde. Par saviem uzņēmumiem un to plāniem saistībā ar Latviju stāstīja “BlockBen” lielākais akcionārs Viktors Bodnars un “Nexdesk” valdes loceklis Sofians Berrahals. Savu nozari un pasākuma dalībniekus priekšā stādīja Latvijas Blokķēdes asociācijas vadītājs Reinis Znotiņš.
Jaunās nozares ienākšanas Latvijā vēsturē būs jāatzīmē 2025. gada 3. decembris, kad LB izsniegusi pirmo licenci kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanai uzņēmumam “BlockBen”. Licenšu izsniegšanas publiskošana 11. decembrī tika saskaņota ar nākamās licences izsniegšanu uzņēmumam “Nexdesk”. Kriptolicenšu pievilcība ir tāda, ka vienā ES dalībvalstī licencēts uzņēmums drīkst strādāt visās ES dalībvalstīs. Tādējādi jaunajā pakalpojumu nozarē iemiesojas sapņi par to, kā vispār būtu jāfunkcionē saimniekošanai Eiropas Savienībā, lai tā, pirmkārt, attaisnotu savienības vārdu un, otrkārt, attaisnotu ekonomiskā uzplaukuma solījumus. Šo solījumu nepiepildīšanās bieži tiek izskaidrota ar tirgus dalīšanu starp nacionālajām valstīm. Visvairāk ierobežojumu vienotajam tirgum pakalpojumu jomā, bet dažkārt arī preču apritē un darbaspēka migrācijā, kādiem ES ietvaros nevajadzētu būt.
Valstīm būtu jāsacenšas par MiCA licenšu izsniegšanu, jo licence piesaista valstij uzņēmumu kā nodokļu maksātāju no ieņēmumiem, kuru apmērs vismaz teorētiski var izaugt līdz prātam neaptveramam lielumam, jo gūstams tas visā ES. Praksē tomēr ir pilnīgi savādāk. Valstis baidās iesaistīties ne vien publikai, bet arī politiķiem un ierēdņiem grūti saprotamā pasākumā. Tāpēc daudzas valstis nav sakārtojušas attiecības ar ESMA, lai drīkstētu izsniegt MiCA. Latviju dzen uz priekšu tas, ka valsts trūcīga un maza. Tādējādi lielāka vajadzība pelnīt naudu un vieglāk vienoties mazākam skaitam cilvēku, kuru kolektīvais lēmums noteica Latvijas iesaistīšanos MiCA izsniegšanā.
Kriptoaktīvu un blokķēdes finanšu tehnoloģiju sektors ir viena no visstraujāk augošajām un eksportspējīgākajām nozarēm pasaulē. Latvijas konkurētspējas priekšrocība šajā tirgū ir iespēja saņemt MiCA un citus finanšu tehnoloģiju licenču veidus salīdzinoši īsā termiņā, nodrošinot konsultatīvo atbalstu arī pirmslicencēšanas posmā.
“Kriptoekonomika vairs nav nišas eksperiments - tās gada darījumu apjomi pasaulē jau sasniedz desmitiem triljonu eiro. Eiropa, pateicoties vienotajam MiCA regulējumam, kļūst par vienu no lielākajiem un drošākajiem tirgiem kripto pakalpojumu attīstībai, un mūsu reģions jau šobrīd veido ievērojamu daļu no globālās aktivitātes. Latvija bija pirmā valsts Eiropā, kas ieviesa MiCA regulu un šo pirmo licenču izsniegšana ir nākamais solis daudz straujākai nozares izaugsmei. Vēlos pateikties Ekonomikas ministram, LIAA un Latvijas Bankai, kas ir atbalstījuši šis nozares attīstību Latvijā. No sirds ceru, ka tālāk iesim tikai ātrāk, lai Latvija kļūtu par Web3 centru Eiropā”, skaidroja R. Znotiņš.
“Pirmo MiCA licenču izsniegšana būtiski atvieglos LIAA darbu, jo, atsaucoties uz konkrētu uzņēmumu piemēru, ir vieglāk uzrunāt nākošos investorus. Interesi par šo iespēju izrādījuši vairāk nekā 100 uzņēmumu, aptverot tādas valstis kā Šveice, Polija, Lietuva, Spānija, Itālija, Japāna, Zviedrija un citas. Latvijas uzņēmumi sevi ir labi apliecinājuši finanšu tehnoloģiju tirgū, mums ir kvalificēti speciālisti un atvērts skats no regulējošajām institūcijām pret kriptoaktīvu darījumiem. Tas kalpo kā pamats, lai jau tuvākā gada laikā izsniegto licenču skaits desmitkāršotos,” paredzēja LIAA direktores vietniece Laura Štrovalde.
“Mums ir gana daudz ierobežotas pieejamības informācijas par tiem uzņēmumiem, kas šobrīd ir izteikuši vēlmi šeit nākt. Mēs nevaram atklāt pilnīgi visu par uzņēmumiem, kas interesējās par nosacījumiem, bet tie ir, un tie ir arī pasaulē lielākie uzņēmumi, kas izrāda interesi par Latviju," apliecināja V. Valainis.
“Banku kapitālā remonta” dēļ uz jauno nozari var raudzīties divējādi. Var ar bažām, ka Latvijai arī šī nozare tiks atņemta tieši tad un tāpēc, ja tā izrādīsies patiešām ienesīga. Tad atliks vien tāds labums, ka nozarei droši vien vēl ilgi nebūs ievērojamas ekspozīcijas uz Latviju. Pa to laiku uz Latviju netiks pārnestas kriptovalūtas norēķinu problēmas, ja tādas radīsies. Taču atgādinājumu par “banku kapitālo remontu” var izmantot arī kā argumentu par labu Latvijai kā vispiemērotākajai jaunās nozares mājvietai.
S. Purgaile uzsvēra, ka uz kriptonorēķiniem attiecas visas prasības, kas pazīstamas ar AML (Anti Money Laundering) zīmolu. Kriptonorēķinu uzņēmumiem jāziņo par aizdomīgiem darījumiem valsts izstādēm un šīm iestādēm jābūt spējīgām ziņojumus izmeklēt. Līdz “banku kapitālajam remontam” šo prasību ievērošana Latvijā varēja būt arī formāla, bet tagad tā kļuvusi pašsaprotama un visaptveroša, kļuvusi par rutīnu utt. Līdz ar to vislielākāsa cerības, ka nu jau 5-6 gadus attīstītās iemaņas AML nodrošināšanā tiks pārnestas uz vēl tikai topošo finanšu apakšnozari.
V. Valainis norādīja, ka par Latvijā izdotu MiCA uzņēmumi interesējas nevis par spīti, bet pateicoties “banku kapitālajam remontam", jo tagad visi zina, kādas reformas šeit veiktas un cik stingrs norēķinu uzraudzības mehānisms izveidots. Uzņēmumi sapratuši, ka viņu interesēs ir stipra uzraudzības institūcija un tālāk visa valsts ar tiesām, policiju u.tml., lai uzņēmumi nenonāktu lielās nepatikšanās (ne tikai Latvijā zina, kas notika ar “ABLV Bank"), ja vispirms viņu iekšējā un pēc tam valsts kontrole nav savlaicīgi novērsušas aizliegtus darījumus.
