Vai “strādā” valdības pārstāvju un uzņēmēju maijā parakstītais memorands par pārtikas cenām? Vai mūsu sajūtas par cenām atbilst statistikas skaitļiem? Kāda ir pārtikas cenu situācija Latvijā, salīdzinot ar Baltijas kaimiņvalstīm?
“Mani šajā visā dara bažīgu tas, ka “Lursoft” dati rāda, ka vispelnošākie uzņēmumi Latvijā ir “Rimi” un “Maxima” un tikai tad seko “Latvenergo” un “airBaltic” un tādi uzņēmumi,” TV24 diskusijā “Preses klubs” sacīja Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes docente Malvīne Strazdiņa.
Apgrozījums veikalu tīkliem tiešām iespaidīgs
Viņa gan ir mazliet pārskatījusies vai pārteikusies, jo pelnošākais uzņēmums joprojām ir “Latvenergo”, tomēr apgrozījuma ziņā, saskaņā ar “Lursoft” datiem, “Rimi” tik tiešām ir pirmajā vietā, “Maxima” - otrajā, bet “Latvenergo” tikai trešajā.
Lielveikalu tīkls “Maxima” ir septītajā vietā starp pelnošākajiem Latvijas uzņēmumiem, “Rimi” ir 11. vietā. Jādomā, ka, arī šo gadu noslēdzot, “Latvenergo” paliks vispelnošākais un neviens lielveikalu tīkls to nebūs apdzinis - “Maxima” peļņa ir piecas reizes mazāka nekā enerģētikas gigantam.
Malvīne Strazdiņa televīzijas raidījumā izteicās, ka viņai pēc sajūtām šķiet, ka kaut kas ir nepareizi. “Tāpēc arī ir likumsakarīgi, ka pie mums pārtikas cenas ir tik strauji palielinājušās, pircējiem veikalos radot nepatīkamus pārsteigumus,” sacīja docente.
Viņa nav vienīgā, kurai tā šķiet, jo pārtikas cenas Latvijā ir milzīgas un nesamērīgas ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem, minimālo algu un vecuma pensijām.
Lielveikalu apgrozījums, kas diviem lielākajiem tīkliem katram pārsniedz miljardu eiro, no vienas puses, ir loģisks - kur vēl citur lai apgrozās nauda, ja ne veikalā un tirgū? Bet arī peļņa tiem tik tiešām ir iespaidīga - “Maxima” tā ir vairāk nekā 50 miljoni eiro gadā, un tas ir vairāk nekā daudziem lieliem ražošanas un telekomunikāciju uzņēmumiem. Bet mazāk nekā vienai no kredītaģentūrām.To var interpretēt divējādi - ir apsveicami, ka cilvēkiem ir pieejami kredīti, bet ne visai lieliski ir, ja liels skaits cilvēku sagrābjas kredītus ar augstiem procentiem...
Iespējams, memoranda faktors tomēr strādā
Tomēr ir arī labā ziņa. Lai gan pārtikas cenas šogad ir turpinājušas kāpt, Latvijā cenu pieaugums ir mazāk izteikts nekā Igaunijā un Lietuvā, rāda “Eurostat” dati, kuriem sociālajos tīklos sabiedrības uzmanību pievērsis Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperts Jānis Hermanis.
Harmonizētais patēriņa preču indekss patērētājiem, kur par 100 pieņemtas 2015. gada pārtikas cenas, Igaunijā ir vislielākais Eiropas Savienībā un pašlaik ir 178,6, bet gada vidū pat stipri pārsniedza 180. Lietuvā tas ir ar nelielām svārstībām stāvējis uz vietas un tagad ir 177,1. Savukārt Latvijā tas ir samazinājies līdz 175,2. Ceturtā valsts, kurai ar pārtikas cenām klājas līdzīgi kā Baltijas valstīm, ir Polija - tās indekss ir 173,5.
Tikmēr Eiropas Savienības 27 valstu vidējais indekss ir 148,5. Pārtikas cenas ir kāpušas arī Zviedrijā, Vācijā, Dānijā, taču Somijai ir apbrīnojams rezultāts - kopš 2023. gada pirmā ceturkšņa pārtikas cenas necik īpaši nav mainījušās.
Minētais indekss gan var kalpot tikai kā blakuspalīgs un rāda dažādu cenu dinamiku dažādās valstīs, bet maz ko izsaka par patieso iedzīvotāju dzīves līmeni. Pirms 10 gadiem Rietumeiropā pārtikas cenas bija daudz lielākas nekā Baltijā un arī tagad nav mazas. Bet arī iedzīvotāju ienākumi tur bija un joprojām ir daudz prāvāki. Šajos datos redzams, ka Baltijas valstīs un Polijā pārtika pēdējos gados ir kļuvusi spēji dārgāka, kamēr pārējā Eiropā ne tik ļoti. Tas nav nekas iepriecinošs.
Vēl varam redzēt, ka ekonomikas ministra Viktora Valaiņa izmisīgajiem pūliņiem samazināt pārtikas cenas ir tomēr rezultāti. Valdības pārstāvji un uzņēmēji maija beigās parakstīja memorandu par pārtikas preču tirdzniecību, tirgotāji apņēmās arī ieviest un komunicēt zemo cenu grozu, kurā ik dienu kādam produktam katrā pamatpārtikas grupā būtu zemāka cena nekā citiem. Ekonomikas ministrijas izvirzītais mērķis bija panākt 20% samazinājumu nepieciešamākajām pārtikas preču grupām, kā arī panākt Latvijas pārtikas produktu īpatsvara pieaugumu veikalos. Skaidrs, ka 20% ir tāls un varbūt nesasniedzams sapnis, tomēr cenu kāpums ir apturēts, mazliet samazināts, un cenu celšanās “čempionātā” Latvija vairs nav līdere.
Lai varētu spriest par reālo pamatproduktu cenu izmaiņām, vēl jāpaskatās, kādas tās būs, kad noslēgsies šis gads. Novērtēt, vai cenas ietekmē memoranda faktors, droši vien vēl ir par agru, jo gada gaitā dažādos mēnešos un dažādos gadalaikos pārtikas cenas mēdz stipri atšķirties. Kaut cik objektīvi cāļus tad laikam labāk būtu skaitīt tad, kad apritējis būs gads - maija beigās, jūnija sākumā.
