Nacionālās aviokompānijas “airBaltic” kredītreitinga pazemināšana, kā pieklājīgi sauc bankrota vēstnesi, izraisa šaubas par Satiksmes ministrijas vadītāju atbildēm Saeimas Budžeta komisijas deputātiem, kad tie 14. oktobrī jautāja par “nozaru politiku turpmāko finansēšanu vidējā termiņā".
Jautājuma formulējums ņemts no ieraksta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 14. oktobra sēdes darba kārtībā. Skaidrāk taču nevar uzrakstīt, ko deputāti gribēja, uzklausot pēc kārtas visu ministriju pārstāvjus. Tātad gribēja gūt priekšstatu par reālajām vajadzībām, kas jāsedz ar 2026. gada budžeta naudu tā, lai nākamā gada laikā Latvijā neierastos starptautiskie parādu piedzinēji, bet tieši pie Saeimas nesapulcētos protestētāji ar nosacītajām mēslu dakšām.
Satiksmes ministrijas amatpersonas izrādīja pilnīgu sapratni par jautājumu būtību un skaidroja, cik nākamgad izmaksās autoceļu un dzelzceļu glābšana no pilnīga sabrukuma, kaut minimāla sabiedrisko pasažieru pārvadājumu uzturēšana utt. līdz avīžu piegāžu dotēšanai. Sēdes audioieraksta 30. minūtē sākas stāsts par aviāciju, ko Satiksmes ministrija iztēloja par spožu zvaigzni virs bēdu lejas. Negribētos vainot ministrijas vadītājus ne nekompetencē, ne melos. Drīzāk jāizsaka viņiem līdzjūtība par pienākumu izteikties tā, lai atzīšanās par nepieciešamību ieguldīt “airBaltic” naudu nenovestu pie prasības šo naudu ieguldīt tūlīt. Proti, lai bankas vai aviodegvielas piegādātāji nepārtrauktu kreditēt “airBaltic” līdz valsts naudas ieguldījumam. Tas draudētu valsts noslēpuma izpaudējiem ar lielām nepatikšanām. Tāpēc bija labāk nogaidīt, līdz to pašu pasaka starptautiska kredītreitingu “Fitch Ratings”. Pēc ārzemniekiem par “airBaltic” finanšu grūtībām nākamā gada pirmajā ceturksnī atļāvās izteikties bijušais satiksmes ministrs Tālis Linkaits, bet Satiksmes ministrija paliek pie tā, kas sacīts 14. oktobrī.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs:
-Tā, aviācija. Aviācijai mums no valsts budžeta pavisam mazs finansējums. Tikai lidostas drošībai. Nozare finansējas pati. Protams, veidojot politiku mēs skatāmies, lai lidosta “Rīga” kā Baltijas aviācijas centrs paliktu, un vēl “airBaltic" stāsts. Mēs esam vienīgie Baltijā palikuši, kuriem sava aviokompānija. Saistībā ar Covid tas prasīja nopietnu valsts atbalstu. Gaisa kuģu drošības līmenis nav zemāks par Eiropas vidējo līmeni. Tie ir tie punkti, ko Civilās aviācijas aģentūra vērtē. Aviācija, ja tā var teikt, šī nozare finansējas bez valsts budžeta finansējuma. Nelielais finansējums par reģistrētās bagāžas kontroļu skaitu, tad ir drošības sistēmu modernizācija un pasažieru apmierinātība ar lidostu. “Rīga". Tas saistīts ar gaidīšanas laiku pie drošības kontroles un lidostas “Rīga” reputāciju. Tie ir kritēriji, pēc kuriem vērtēt, kā ieguldītais finansējums strādā.
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Ģirts Dubkēvičs:
-Ņemot vērā to, ka finansējums tiešā veidā netiek piešķirts, ir uzdevums uzturēt un attīstīt transporta sistēmu tā, lai tā būtu pašpietiekama. Bet vienlaikus uzturēt drošos pakalpojumus. Drošību mēs esam ielikuši mūsu rezultativitātes rādītājos.
Līdz ar to Satiksmes ministrijas prezentācijas aviācijas sadaļa skaitījās izsmelta. Krietna pusstunda pagāja, runājot par citiem ministrijas uzdevumiem un izdevumiem, līdz ieraksta stundas un desmitās minūtes laikā sākas deputātu jautājumi.
“Apvienotā saraksta” deputāte Aiva Vīksna:
-Es nepamanīju “airBaltic". Visas problēmas atrisinātas - IPO nebūs un... vakar saņēmu no Fiskālās disciplīnas uzraudzība padomes ziņojumu, kur bija lieliem burtiem ierakstīts “fiskāls risks budžetam 2026., 2027. un 2028. gadā". Jautājums - kas notiks un kā mazināsim risku, uz ko norāda Fiskālās disciplīnas padome?
Ģ. Dubkēvičs:
-Turpināsim strādāt pie “airBaltic” efektivizācijas. Gada laikā daudz kas izdarīts. Uzņēmumam no 1. decembra jauns valdes priekšsēdētājs. Uzņēmums turpina savu virzību uz kapitāla piesaisti. Uzņēmuma valde un padome nāk ar savu plānu kapitāla piesaistei. No septembra mums ir stratēģiskais partneris [“Lufthansa"], tam ir pārstāvis uzņēmuma padomē, kas sniedz jaunu skatu, jaunu redzējumu par perspektīvām un dod papildu biznesa iespējas. “airBaltic” ir uzrādījis ļoti labus finanšu rezultātus. Būs 3. ceturkšņa dati, ar kuriem sabiedrība varēs iepazīties. Jaunā valdes priekšsēdētāja uzdevums ir raudzīties, kā padarīt šo modeli ilgtspējīgu. Arī Satiksmes ministrija savā gaidu vēstulē to ir norādījusi, ka jābūt ilgtspējīgam modelim. Līdz ar to skaidrs, ka kapitāla piesaiste būs uzņēmuma pamatjautājums. Ilgtspējīga kapitāla piesaiste, lai nodrošinātu uzņēmuma darbību ilgtermiņā. Tas ir liels uzņēmums ar lielu ietekmi uz ekonomiku...
A. Vīksna:
-Tas viss ir skaidrs. Vienkārši - 2026., 2027. un 2028. gadā budžetā nauda nav paredzēta, uzņēmumam viss kārtībā, pašfinansēsies, piesaistīs kapitālu un, līdz ar to, reformas nav vajadzīgas. Tāpēc jūs neko nedefinējat, vienkārši viss kārtībā.
Ģ. Dubkēvičs:
-Šobrīd nav indikāciju, ka finansējums nepieciešams. Tad jau mēs varam likt jebkuru pozīciju un prasīt papildu finansējumu. Bet mērķis ir strādāt efektīvāk. “airBaltic” ir kapitālsabiedrība... ar peļņas radītājiem, ko mēs kā ministrija sagaidām no uzņēmuma.
“Jaunās vienotības” deputāte, komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša:
-Mērķis ir saprast, kāds ir jūsu plāns attiecībā uz šo situāciju.
Ģ. Dubkēvičs:
-Plāns nemainās. Ministru kabinets pieņēmis lēmumu, ka virzāmies uz sākotnējo publisko piedāvājumu vai meklējam veidu, kā piesaistīt investoru, lai pārfinansētu obligācijas.
A. Čakša:
-Ir svarīgi, lai nerodas iespaids, ka jūs gribat paslaucīt [“airBaltic"] zem galda.
A. Židkovs:
-Ir jaunā gaidu vēstule - [“airBaltic'] būt Rīgā un neprasīt naudu. (Visi smejas.)
A. Čakša:
-Svarīgi, lai jūs to pasakāt. Nevajag baidīties.
Satiksmes ministrijas komentārs 4. decembrī:
-Ministrijas nostāja nav mainījusies un tā ir pausta gaidu vēstulē - “airBaltic” ir jāstrādā pēc komerciāliem un ilgtspējīgiem principiem. Aviokompānijai ir jānodrošina darbības finansiāla dzīvotspēja, patstāvīga saistību izpilde un kapitāla pietiekamība pamatdarbības nodrošināšanai, kas balstās uz tirgus mehānismiem. “airBaltic” jāturpina īstenot pasākumus darbības efektivitātes uzlabošanai un kapitāla struktūras stiprināšanai. Kā skaidro uzņēmuma vadība, 2026. gadā sagaidāma operatīvo izmaksu mazināšanās līdz ar dzinēju tehnisko ierobežojumu atrisināšanos, kā arī mazāks konkurences spiediens reģionā.
