Ar milzīgiem tračiem un valdošās koalīcijas šūpošanos pieņemtais likums “Par piesārņojumu” nobruģējis ceļu Transporta enerģijas likumam un Ekonomiskās ilgtspējas likumam, lai tie visi garantētu degvielas cenu celšanu.
Tas ārkārtējs gadījums Saeimas darbā, ka opozīcijai izdevās pat divas reizes novilcināt likuma "Par piesārņojumu” pieņemšanu, atstājot Saeimas sēdes bez lemttiesīga deputātu skaita. Koalīcija bija spiesta mainīt savu personālsastāvu, nomainot slimojošu deputātu pret cilvēku, kurš spējīgs atnākt uz Saeimas sēdi, lai politiski nepārliecinošo koalīcijas pārsvaru noturētu vismaz aritmētiski.
Ar to pietika, lai 9. oktobrī savāktu 51 deputāta balsi šī likuma pieņemšanai. Kopš tā laika visa koalīcija iegrimusi tik smagās ķildās, ka par katru kaut cik nozīmīgo balsojumu nav skaidrības, kurš ar kuru balsos pret kuru, balsos par ko vai pret ko.
Tomēr likumam “Par piesārņojumu” sekojošie likumi drīzāk tiks nekā netiks pieņemti. Turklāt runa ir par šo likumu pieņemšanu pārskatāmā nākotnē, nevis pēc valdību nomaiņas ar vai bez Saeimas sastāva pārvēlēšanas. Paredzējums balstīts uz to, ka Saeima jau ir piekāpusies galvenajā. Latvijas likumdošanā ieviesta tirgošanās ar gaisu praktiski tādā veidā, kāds gadu tūkstošiem aprakstīts nodoklis par elpošanu.
Proti, aprakstīts kā absurda etalons, ar kura palīdzību sašķirot valdniekus kaut cik derīgos un pilnīgi prātu izkūkojušos. Eiropas Savienība aizvietojusi vienu vārdu “elpošana” ar gudru vārdu salikumu “CO2 emisija” un pārsaukusi nodokļa maksāšanu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (Emissions Trading System, ETS). Gaisu ieelpot it kā drīkstēs bez maksas, bet elpot tik un tā bez maksas nedrīkstēs, jo elpošana nav iespējama bez izelpošanas, bet izelpošana ir CO2 emisija, ko bez maksas darīt nedrīkstēs.
Izelpošanas un tādējādi vispār elpošanas jeb gaisa nodokļa ieviešana ir maskēta vēl arī tā, ka ETS attiecas ne tieši uz cilvēkiem, bet ēku, transporta un visa pārējā tagadējo cilvēku dzīvei nepieciešamo darbību ("papildu sektoru", kā formulēts likumā) uzturēšanu.
Tādējādi bez ETS drīkstēs iztikt tikai tie, kuri iztiks bez mājām un bez pārvietošanās citādi nekā tikai ar savām kājām, kuri iztiks bez apģērba un bez visiem pārējiem “papildu sektoriem". Tādā gadījumā bez ETS maksāšanas cilvēki drīkstētu dzīvot alās. Cik cilvēku Eiropā tā dzīvoja akmens laikmetā? Cik cilvēkiem ātrā tempā jānomirst, lai atgrieztos šajā laikmetā, kas tik tiešām ideāls no visas dabas saglabāšanas viedokļa?
Tas viss jāņem vērā, lai saprastu, kāpēc Saeimas deputāti sasparojās un saspurojās, pirms tika piespiesti nobalsot par Latvijas piekrišanu šādiem nosacījumiem.
Te jāizdara vēl viena atruna, ka deputātu piespiešana balsot par ETS notika ne vien ar draudiem, ka gadījumā, ja Latvijas nepieņems likumu “Par piesārņojumu”, tad Eiropas Savienība vairs nemaksās Latvijai uzturnaudu, bez kuras nav iespējams uzturēt arī Saeimu. Tāda, lūk, būtu gala bilance, ko varētu sasniegt arī tā, ka ES Latvijai turpmāk mazāk izmaksās un to pašu, ko izmaksās, atrēķinās kā maksu par CO2 emisiju vai soda naudu par CO2 emisiju bez nopirktām kvotām. Latvijas Saeima tika piedabūta balsot par likumu arī ar mierinājumu, lai deputāti nebaidās, jo Eiropas Komisija un visa pārējā ES birokrātija tāpat baidās no ETS ieviešanas sekām un varbūt grozīs noteikumus tā, lai tie cilvēku dzīvi ietekmētu mazāk. Jāatgādina, ka mēs jau tagad dzīvojam ar ierobežota pielietojuma ETS jeb ETS 1, kas nav atgriezusi Eiropu akmens laikmetā, bet tikai liek nepārtraukti žēloties, ka ES nespēj konkurēt ar citām valstīm vai makroekonomiskajiem reģioniem. Šādu nepatikšanu dēļ EK nav īsti pārliecināta, ar kuru gadu ETS 2 stāsies spēkā un vai nenāksies nākotnei pieteikto ETS 2 tuvināt tagadējai ETS 1.
Mūsu tagadējā dzīve ar cilvēku pārvietošanos un cilvēku dzīvei nepieciešamo lietu pārvietošanu patiešām pelnījusi, ka transporta nozares CO2 emisiju samazināšanai sacerēts speciāls likums. Latvijā tas nosaukts par Transporta enerģijas likumu. Likums pieņemts divos lasījumos un sagatavots pieņemšanai trešajā lasījumā. Ar likuma virzīšanu nodarbojas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.
Speciālajam likumam jāprecizē tas, kā degvielas sadārdzināšana samazinās CO2 emisiju ar cilvēku un lietu transportēšanas apjoma samazināšanu, jo uzturēt tagadējo apjomu nebūs iespējams. Pats nesāpīgākais pārvadājumu apjoma samazināšanas veids būtu cilvēku skaita samazināšana, ar ko Latvija ļoti sekmīgi nodarbojas.
Likuma “Par piesārņojumu” pieņemšana deva tribīni Saeimas opozīcijai paredzēt degvielas cenu celšanu virs diviem eiro par litru tieši EST dēļ: “Par ko jūs aplaudējāt? Jūs aplaudējāt par to, ka mūsu sabiedrībai, uzņēmējiem degvielas cenas papildus tirgus cenai pieaugs par vairāk nekā 30 centiem," pauda Nacionālā apvienības deputāts, iepriekš arī satiksmes ministrs un arī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. “Apvienotā saraksta” aktīvists Edgars Tavars apgādināja, ka katrs sadārdzinājums izraisa nākamos sadārdzinājumus ar nodokļu procentiem. Tādā veidā sadārdzinājums aizsniegsies līdz 40 eirocentiem par litru. Sadārdzinājumu rindu var turpināt arī ar to, ka degvielas cenas cels kopējo cenu līmeni, kas ietvert arī degvielas apriti un vēl jo vairāk degvielas ražošanu, kas ar Transporta enerģijas likuma palīdzību jāattīsta Latvijā.
Degvielas mazumtirdzniecības cenas Latvijā vakar atradās intervālā starp 1,54 eiro par litru dīzeļdegvielai un 1,63 eiro par litru 98 markas benzīnam. Visvairāk patērētā 95 markas benzīna cenas ap 1,55-1,58 eiro par litru. Šādu cenu uzrādīšana prasa atrunas, ka cenu izkliede starp cenām konkrētajās uzpildes vietās droši vien liekāka nekā cenu pārskatā, kas šeit patapināts no aģentūras LETA.
Koalīcijas pārstāvji ar klimata un enerģētikas ministru Kasparu Melni priekšgalā opozīcijas apgalvojumus noraida, jo neesot iespējams kaut cik precīzi un ticami prognozēt degvielas cenas pēc pieciem gadiem.
Transporta enerģijas likuma projektā piedāvātais degvielas sadārdzināšanas veids ir noteikt aizvien lielāku īpatsvaru degvielā produktiem, kam neskaitās fosila izcelsme. Šīs īpatsvars tiks rēķināts divos mērogos.
Mazākais mērogs būs no augiem (variants - no augu eļļām) izstrādātas degvielas pieliešana fosilas izcelsmes degvielai. No augiem iegūstamai degvielai iespējama gan šķidruma, gan gāzveida - biogāzes forma.
Plašākā mērogā par fosilās degvielas aizvietotāju tiks ieskaitīta elektrība, kurai sava problemātika par elektrības iegūšanu no fosiliem vai ne no fosiliem energonesējiem.
Lai piespiestu patērētājus pirkt sadārdzināto degvielu, šis sadārdzinājums tiks nosaukts par palētinājumu attiecībā pret degvielas cenu, kāda tā būtu, ja nāktos pirkt CO2 emisijas kvotas tai degvielas daļai, kas nav iegūta sadārdzinātā veidā no nefosilajiem resursiem. Kvotu cenas nav zināmas, jo atkarīgas no tā, cik reāli izmaksās nefosilā degviela, par kuras iegūšanu precīzu ziņu pagaidām nav. Šīm vielām nav pat saprotama nosaukuma, jo nosaukumu nākas izteikt vai nu kā fosilo vielu noliegumu, vai kā “zaļo” metaforu.
Latvijas likumdevēji spiesti riskēt, paredzot fosilās degvielas aizvietošanu ar vielām, kuru īpašības un cenas nav līdz galam noskaidrotas pat laboratorijas apstākļos. Jāņem vērā, ka vienas un tās pašas vielas iegūšana laboratorijas mēģenē un rūpnieciskās ražošanas iekārtā var izrādīties pavisam dažādi procesi un to rezultāti izmaksu ziņā.
No likumdevējiem tiek prasītas garantijas, ka šīm vielām būs noiets, jo tikai tad uzņēmēji atļausies ieguldīt pietiekami daudz naudas šo vielu iegūšanas izpētē un lielražošanā. Par šīm garantijām Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē ļoti izteiksmīgi izteicās Klimata un enerģētikas ministrijas valsts sekretāre Līga Kurevska: “Ja “zaļās” degvielas kļūs dārgākas nekā ETS 2, tad ETS tiks paaugstināts. Domāju, ka man šī loģika nav jāizskaidro.”
Loģika šķietami tāda, ka atļauja “zaļo” degvielu cenu neierobežotai celšanai piesaistīs šo degvielu ražošanai tik lielus līdzekļus, ka galu galā atradīsies tehniskie paņēmieni un tirgus konkurence, kas “zaļo” degvielu palētinās. Tas prātam neaptverami, kā likuma autori iedomājušies uzņēmējus, kuri palētinās savu produkciju apstākļos, kad valsts garantējusi viņu produkcijai noietu neatkarīgi no jebkāda produkcijas sadārdzinājuma.
Izšķirošo triecienu Transporta enerģijas likumam deva no “Jaunas vienotības” sarakstā Saeimā ievēlētais, bet no partijas atšķēlies Andrejs Ceļapīters: “Lai biodīzeli saražotu [tajā apjomā, kādu Latvija apsolīs ar Transporta enerģijas likumu], Latvijā radīsies papildu izmeši ap 200 tūkstošiem tonnu CO2 gadā biodīzeļa izejvielu izaudzēšanai, pārstrādei un degvielas ar biodīzeļa piejaukumu veiktspējas krituma kompensēšanai.” Lai šo pieaugumu dzēstu uz citu Latvijas CO2 emisijas avotu rēķina, būs jāsamazina transporta kustība u.c. cilvēku darbošanās veidi, iekaitot mūsu elpošanu cilvēku skaita samazināšanas nozīmē.
