Jāpiekrīt par "īpašajām metodēm" . Vai no bedres ? Problēmas slēpjas detaļās . Uzrāviens tiek panākts uz budžeta deficīta ,negatīvas ārējas tirdzniecības bilances un valsts kopējā arēja parāda rēķina . Viens no "īpašā paņēmiena" neredzamajiem elementiem ir valsts obligāciju izvietošana ārzemes . Pret šo 20 miljardu nosacīti uz papīra uzrakstīto skaitļu apjoma valstī nav ne preču ne pakalpojumu masas . Vienkāršoti sakot ,tas ir klasisks valsts bankrota riska elements. Nepatīkamākais ir tas ,ka nav valstu ekonomiku vēstures piemēru ,ka valstu parādu uzkrāšanu kāda valsts varētu uzturēt ilgāk par 150 -250 gadiem. Pilnīgi visi šādu parādu veidotāji ir agrāk vai vēlāk bankrotējuši .
CSP nule ir publicējusi vairāku jaunāko datu tabulas par ministra kungam tuvo pārtikas cenu un preču pārtikas apjomu tēmām . Tabula MII030. uzrādīti patikas cenu reālie izdevumi uz 1 iedzīvotāju ES27 valstīs 2024.g. Cilvēki izlieto pārtiku apmēram vienādos apjomos ,tomēr maksā par to dažādi . Latvijā uzradīti 2300 eiro gadā , Maltā - 1900 , Īrijā - 1800 , lielajā Francijā - 2200 eiro . 3100 - Portugālē . Uz 1 iedzīvotāju dienā Latvijā pārtikai ,bez dzērieniem , tērēti 6.39 eiro Tabula LAC060. ziņo ,ka 2025.g. lauksaimniecības produkcija uz 1 iedzīvotāju dienā saražota 2,78 eiro vērtībā ! Mīnus eksports un noskaidrojas ,ka mazumtirdzniecībā atrodas tikai 30% vietējas pārtikas . TV var stāstīt par vietējo pārtiku veikalu plauktos cik tīk ,faktiski nevar tur novietot vairāk nekā Latvijā ir izaudzēts. Dzīvojam no importa ,kas veido ārējās tirdzniecības deficītu . Un vēl . Tabula MIS060. pirmo reizi publicē 2024.g. datus par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem pa kvintiļu (20%) grupām . 372 ,5 tūkstoši cilvēku Latvijā dzīvo ar 316,87 eiro ienākumiem mēnesī . Piektā kvintiļu grupa ar tik pat cilvēkiem , dzīvo 6,6 reizes bagātāk ,tiem vidēji katram 2084,24 eiro mēnesī ! Tas par nevienlīdzību valsti .
Negribu klausīties valaini, bet par kādām bedrēm viņš runā? Ļaužiem parastajiem, ja nav slinki, nav nekādas ekonomiskās bedres. Viņi gan negrib piedalīties ar savu naudu valsts neizdarībās. Valsti smacē lieli projekti, kurus neviens nemāk realizēt. Pilsoņi neiet līdz bankas automātiem un neiemaksā tur nopelnīto, brauc uz ārzemēm un tur tērē, pērk puscūci bez kasieriem.
Nav dzirdēti dati kopš kovida laikiem, cik naudas iepludina aizbraukušie. Liekas, ka tās summas krītas, kas atkal atstāj negatīvu iespaidu uz valsts kasi.
Komentāri: VIDEO. Viktors Valainis: ar īpašām metodēm esam ekonomiku izrāvuši no bedres
Jāpiekrīt par "īpašajām metodēm" . Vai no bedres ? Problēmas slēpjas detaļās . Uzrāviens tiek panākts uz budžeta deficīta ,negatīvas ārējas tirdzniecības bilances un valsts kopējā arēja parāda rēķina . Viens no "īpašā paņēmiena" neredzamajiem elementiem ir valsts obligāciju izvietošana ārzemes . Pret šo 20 miljardu nosacīti uz papīra uzrakstīto skaitļu apjoma valstī nav ne preču ne pakalpojumu masas . Vienkāršoti sakot ,tas ir klasisks valsts bankrota riska elements. Nepatīkamākais ir tas ,ka nav valstu ekonomiku vēstures piemēru ,ka valstu parādu uzkrāšanu kāda valsts varētu uzturēt ilgāk par 150 -250 gadiem. Pilnīgi visi šādu parādu veidotāji ir agrāk vai vēlāk bankrotējuši .
CSP nule ir publicējusi vairāku jaunāko datu tabulas par ministra kungam tuvo pārtikas cenu un preču pārtikas apjomu tēmām . Tabula MII030. uzrādīti patikas cenu reālie izdevumi uz 1 iedzīvotāju ES27 valstīs 2024.g. Cilvēki izlieto pārtiku apmēram vienādos apjomos ,tomēr maksā par to dažādi . Latvijā uzradīti 2300 eiro gadā , Maltā - 1900 , Īrijā - 1800 , lielajā Francijā - 2200 eiro . 3100 - Portugālē . Uz 1 iedzīvotāju dienā Latvijā pārtikai ,bez dzērieniem , tērēti 6.39 eiro Tabula LAC060. ziņo ,ka 2025.g. lauksaimniecības produkcija uz 1 iedzīvotāju dienā saražota 2,78 eiro vērtībā ! Mīnus eksports un noskaidrojas ,ka mazumtirdzniecībā atrodas tikai 30% vietējas pārtikas . TV var stāstīt par vietējo pārtiku veikalu plauktos cik tīk ,faktiski nevar tur novietot vairāk nekā Latvijā ir izaudzēts. Dzīvojam no importa ,kas veido ārējās tirdzniecības deficītu . Un vēl . Tabula MIS060. pirmo reizi publicē 2024.g. datus par mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem pa kvintiļu (20%) grupām . 372 ,5 tūkstoši cilvēku Latvijā dzīvo ar 316,87 eiro ienākumiem mēnesī . Piektā kvintiļu grupa ar tik pat cilvēkiem , dzīvo 6,6 reizes bagātāk ,tiem vidēji katram 2084,24 eiro mēnesī ! Tas par nevienlīdzību valsti .
Meklējat meiteni uz vienu nakti💋? Laipni lūgti - XMEET.CLUB
Negribu klausīties valaini, bet par kādām bedrēm viņš runā? Ļaužiem parastajiem, ja nav slinki, nav nekādas ekonomiskās bedres. Viņi gan negrib piedalīties ar savu naudu valsts neizdarībās. Valsti smacē lieli projekti, kurus neviens nemāk realizēt. Pilsoņi neiet līdz bankas automātiem un neiemaksā tur nopelnīto, brauc uz ārzemēm un tur tērē, pērk puscūci bez kasieriem.
Nav dzirdēti dati kopš kovida laikiem, cik naudas iepludina aizbraukušie. Liekas, ka tās summas krītas, kas atkal atstāj negatīvu iespaidu uz valsts kasi.
Varbūt stāvam bedrē un pagaidām tālāk nekrītam? Ceram uz glābšanas virvi no stagnēt sākušās ES?
Kārtējais "pārtikas cenu regulētāja" murgs.
Komentēt