Neskatoties uz vairāk nekā gadu ilgušo un straujo procentu likmju kāpumu, jau šobrīd finanšu tirgū ir redzama tendencei naudai kļūt lētākai. Tā ir laba ziņa kredītņēmējiem, bet slikta tiem, kas vēlas krāt, izmantojot konservatīvas metodes, veicot banku termiņnoguldījumus vai iegādājoties valsts krājobligācijas. Ir ļoti ticams, ka šis ir gandrīz pēdējais brīdis, lai kaut cik ienesīgi ieguldītu šajos samērā konservatīvajos uzkrājumu veidos.
Pusotru gadu ilgstošajām negācijām, kas saistītas ar aizdevuma procentu likmju pieaugumu un straujāku kredīta ņēmēju maku iztukšošanos, jau patlaban varētu būt pienācis gals. Tas nozīmē, ka aizdevuma likmes pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros vairs nepieaugs. Tās šogad pat varētu piedzīvot kritumu. Cik liels tas būs, ir atkarīgs no tā, cik veselīgas būs ekonomikas tendences.
Kvalitatīvas reģionālās attīstības politikas trūkums Latvijā ir vērojams jau kopš neatkarības atjaunošanas, taču ir vēl virkne faktoru, kādēļ labklājības līmenis radikāli atšķiras starp Rīgu un tā dēvēto perifēriju. Šeit runa ir gan par vietējo uzņēmību, nelojalitāti pret valsti, gan arī par tautsaimniecības struktūru kā tādu.
A/s “Balticovo” top pirmā un Baltijā pagaidām vienīgā biometāna ražotne. Kāds sakars Baltijā lielākajam vistu olu ražotājam ar biometāna ražotni; kāda saikne vistām ar biometānu; vai vistu vērtība ir tikai izdētajās olās – par šīm un citām tēmām saruna ar a/s “Balticovo” valdes locekli, komunikācijas un attīstības direktoru Tomu Auškāpu TV raidījumā "Nra.lv sarunas".
Neraugoties uz dažādiem satraukumiem, kas gan ekonomiku, gan finanšu tirgus, gan vienkāršas mājsaimniecības vajāja pagājušā gada lielāko daļu, “naudas dievs” pērngad bijis labvēlīgs pensiju krājējiem. Viņiem ir izdevies tikt pie visai solīdas peļņas. Vai tas turpināsies visu jauno gadu, pagaidām ir pāragri spriest. Sākotnējā konjunktūra nākotnes sirmgalvju kapitāla vairošanai šobrīd šķiet labvēlīga.
Pasaules ekonomiskās nenoteiktības apstākļos pagājušais gads Latvijas rūpniecībai, visticamāk, ir noslēdzies ar kritumu, un tās galvenā sfēra, apstrādes rūpniecība, ir zaudējusi savu vadošās nozares lomu Latvijas tautsaimniecībā. Tomēr ir vairākas pazīmes iespējamajam konjunktūras uzlabojumam, tādējādi šogad mūsu ražošanas sektoram kopumā ir iespēja tikt pie produkcijas izlaides kāpuma. Cik būtiskam, to šobrīd vēl ir grūti lēst, jo pasaules ekonomikā dažādu nezināmo un riska faktoru ir ļoti daudz.
Finanšu ministrija rēķinās ar to, ka valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts pieaugs no 265,2 miljoniem eiro 2023. gada novembra beigās līdz 1,3 miljardiem eiro visa gada beigās.
Inflācija un cilvēku skaita samazināšanās aizvien turpina deldēt Latvijas tirdzniecības nozares apmērus. Var izteikt pieļāvumu, ka tuvākajā laikā pārdoto preču apjoma kritums beigsies, kaut gan naudas izteiksmē tirdzniecība vēl varētu sarukt saistībā ar potenciāli sagaidāmo deflāciju.
Neraugoties uz visai nepārliecinošo ekonomisko fonu šobrīd, nākamais gads varētu solīt izaugsmi lielākajai daļai Latvijas tautsaimniecības nozaru. Pieauguma procenti, visticamāk, būs diezgan neizteiksmīgi. Turklāt ar atrunu, ka pasauli nepāršalks kāda šobrīd neparedzēta un liela krīze.
Latvijā joprojām ir radošas personības, kuras dibina jaunus uzņēmumus, attīsta uzņēmējdarbību, rada augstu pievienoto vērtību, eksportē savus produktus un savai uzņēmējdarbībai piesaista jaunus cilvēkus – kuri ir šie mūsdienu varoņi. Par to TV raidījumā "Nra.lv sarunas" intervijā ar rakstnieku un publicistu Jurģi Liepnieku stāsta uzņēmējs, investors, viens no Latvijas jaunuzņēmumu zvaigznēm Jēkabs Endziņš.
Cenu izmaiņas Latvijā pēdējo divu gadu laikā pircējus nav lutinājušas. Cenu kāpums jo īpaši skāris pārtikas produktus. Līdz ar to likumsakarīgs jautājums ir, vai pārtikas cenu tendences arī nākamgad būs vērstas augšupejošā virzienā un vai pārtikas produktu relatīvā dārdzība salīdzinājumā ar iedzīvotāju ienākumiem arī nākamgad būs pieaugoša.
Ekonomiskā lejupslīde valstī un aizvien lielāki kredītu procenti komercbankās, izrādās, nav par šķērsli tam, lai banku izsniegto aizdevumu apjoms pieaugtu. Kas tiek pie banku kredītiem, un ko tas var liecināt par valsts ekonomisko un iedzīvotāju finansiālo situāciju?
Ziņas par krītošajiem eksporta apjomiem, apsīkstot starptautiskajai tirdzniecībai, ir kļuvušas par ikdienu. Pagaidām pasaules notikumi vairumam Latvijas iedzīvotāju var asociēties vien ar dažu statistikas rādītāju pasliktināšanos.
Tā nu tas sakrita, ka RIMI vienlaicīgi izvietoja reklāmas plakātus, kuros solīta 40% cenas atlaide konditorejas izstrādājumiem, bet pacēla par 40% cenu savam miltu izstrādājumam uz robežas starp maizi un bulciņu. Neko krimināli sodāmu RIMI, protams, neizdarīja. Reklāmas plakātos paskaidrots, ka cenu pazeminājums attiecas uz “Latvijas maiznieka” produkciju, bet 70 gramu mazmaizītes RIMI cep pats.
Dzīves dārdzības kāpums un pieaugusī ekonomikas nenoteiktība, kas slēptā veidā sāk parādīties darba tirgū, ietekmē iedzīvotāju patēriņa paradumus un nākotnes perspektīvu vērtējumus. Iedzīvotāju aptaujas liecina, ka šobrīd daudzi dzīvo ļoti taupīgi vai vismaz taupīgāk nekā kādreiz, savukārt attiecībā uz labklājības vērtējumu šobrīd un tuvākajā nākotnē ir redzams diezgan liels pesimistu skaits. Taču daudz ir arī tādu, kuri paredz dzīves apstākļu uzlabošanos nākamajā gadā.
Pasaulei kļūstot aizvien nemierīgākai, trauksme jūtama arī finanšu tirgos. Tur šogad notikušas visai pamanāmas zelta cenas svārstības. Ir pamats domāt, ka pasaules drošības situācija tuvākajā laikā neuzlabosies un arī nenoteiktība globālajā ekonomikā varētu turpināties. Vai tas nozīmē, ka lielākā uzkrājumu daļa būtu jāpārvērš dārgmetālos, lai paglābtos no iespējamajām krīzēm, vai jārēķinās, ka zelta rotaslietas varētu kļūt dārgākas?
Mūsu valsts netikšanu līdzi Lietuvai un Igaunijai apliecina ne vien ekonomikas apjoms uz vienu iedzīvotāju, bet arī uzņēmumu peļņas un apgrozījuma rādījumi. Eksperti to skaidro gan ar zemo ekonomikas apjomu, finansējuma un darbaspēka piesaistes grūtībām, gan arī to, ka pašreizējos apstākļos, kad tautsaimniecībā nepieciešamas kardinālas pārmaiņas, nav vienotas izpratnes par transformācijas būtību un prioritāri veicamajiem darbiem.
Līdz šim komercbankas Latvijai maksājušas nevis nodokļus, bet kabatas naudu: no banku pagājušā gada 321,3 miljonu peļņas Valsts ieņēmumu dienests uzņēmumu ienākuma nodoklī iekasējis 831 752 eiro.
Jaunā desmitgade pasaulē ienesusi ļoti daudz un trauksmainu notikumu, kuru ietekme nav metusi līkumu arī Latvijas ekonomiskajai attīstībai. Vienlaikus liela nozīme ir arī lokālajiem faktoriem un pašu izdarībai. Par ekonomikas attīstības perspektīvām, problēmām ar nodokļu politiku un finansējuma piesaisti uzņēmumiem, kā arī to, kāpēc rodas atpalicība no abām pārējām Baltijas valstīm, ar “Neatkarīgo” pārdomās dalās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.
Pagājušajā gadā dzirdēti tūrisma jomas ekspertu izteicieni par to, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir mazinājis ārvalstu tūristu vēlmi doties uz Latviju. Tomēr vienlaikus no tūrisma statistikas ir noprotams, ka ārzemnieki Latviju ne tikai nav norakstījuši, bet šeit ierodas vairāk, tādējādi vedinot domāt, ka bailes no mūsu austrumu kaimiņa ir kaut nedaudz pierimušas.
