“airBaltic” manta jau ir ieķīlāta Lielbritānijā reģistrētai trasta pakalpojumu kompānijai U.S. BANK TRUSTEES LIMITED, liecina Uzņēmumu reģistra Komercķīlu reģistra dati. Tas nozīmē, ka 97,97% uzņēmuma īpašniecei valstij patiesībā pieder tukša čaula ar dažādām parādsaistībām. Izskatās, ka mūsu nacionālais lepnums anglosakšu likumdošanas aizsegā jau ir klusu nonācis cita īpašnieka rokās.
U.S. BANK TRUSTEES LIMITED nosaukums maldinoši vēsta, ka tam ir kāda saistība ar ASV valsts kasi. Taču tas ir tikai nosaukums. Atšķirībā no Latvijas, Lielbritānijas uzņēmumu reģistrā drīkst nesalīdzināmi brīvāk izvēlēties kompāniju nosaukumus. Tā kā noskaidrot patiesos labuma guvējus trasta kompānijai atbilstoši anglosakšu likumdošanas īpatnībām ir ļoti grūti, varam izvirzīt ticamu pieņēmumu, ka aiz slepenības plīvura slēpjas iespējamie nākamie “airBaltic” saimnieki.
2024. gada sākumā “airBaltic” ilggadējā valde (Martins Gauss, Pauls Cālītis un Vitolds Jakovļevs) tika pārvēlēta vēl uz trim gadiem. Pārvēlētā valde ar jaunu sparu turpināja “airBaltic” pārvaldīšanu, kā rezultātā varbūt pat jau netieši “airBaltic” ir ieguvis jaunus saimniekus. Proti, 2024.gada 28.maijā tika uzsākts “airBaltic” mantas ieķīlāšanas sprints. 2024.gada 25.oktobrī kopējā ķīlas summa sasniedza 494 miljonus eiro, liecina Uzņēmuma reģistra Komercķīlu reģistra dati. Pusmiljarda eiro parādsaistības ir nostiprinātas par labu Lielbritānijā bāzētai trasta (uzticības operāciju) pakalpojumu sniedzējiem, holdingkompānijai U.S. BANK TRUSTEES Ltd., reģistrācijas Nr.02379632.
U.S. BANK TRUSTEES Ltd. nav ne banka, ne krājaizdevumu sabiedrība, bet gan uzņēmums ar reģistrētu komercdarbības veidu “citur nekvalificēta finanšu starpniecība”. Šis kantoris savas pastāvēšanas vēsturē nosaukumu mainījis vismaz deviņas reizes.
U.S. BANK TRUSTEES Ltd. 2023. gada pamatdarbības ieņēmumi ir 6,67 miljoni Lielbritānijas sterliņu mārciņu (GBP). Uzņēmums gadu noslēdzis ar niecīgu 397 tūkstošu GBP peļņu pēc nodokļu nomaksas. Šāda peļņa tik nopietna kredīta izsniedzējam, nopietnam finanšu tirgus spēlētājam izklausās smieklīgi niecīga. No minētajiem rādītājiem nerodas uzticība un priekšstats par krietnu sadarbības partneri.
Tas vēl nav viss. U.S. BANK TRUSTEES Ltd. pārskats par 2023. gadu liecina, ka vēl 2022. gadā nodarbināto personu skaits bija apaļa nulle. Tas, vai tā tas ir bijis arī 2023. gadā, nav īsti zināms, jo 2023. gada pārskatā ailītē par nodarbināto skaitu ir ierakstīta nulle un atsauce uz 2022. gadu.
Zīmīgi, ka tieši šādam īpatnējam finanšu tirgus spēlētājam par labu “airBaltic” valde ieķīlā vērtīgāko, kas ir “airBaltic” gada aktīvu sadaļā. Tiek ieķīlāta kā lietu kopība “Iekārtas un ierīces” un “lidmašīnu aprīkojums” (izņemot lidmašīnu dzinējus un kapitalizētās tehniskās apkopes izmaksas), “Airbus A220 D līmeņa pilna lidojuma simulators”; “ķermeniskie pamatlīdzekļi (Konvertējams mācību simulators DA40NG/42IV)”; abu “airBaltic” piederošo meitas uzņēmumu 100% kapitāldaļas: BALTIJAS KRAVU CENTRS, SIA, reģistrācijas Nr. 40003458674 un "Air Baltic Training", SIA, reģistrācijas Nr. 40103272422, kā arī visas 38 preču zīmes.
Šeit svarīgi atgādināt, ka “airBaltic” finanšu plānu neizpildes gadījumā U.S. BANK TRUSTEES Ltd. kā komercķīlas ņēmējam ir tiesības pārdot visu šo mantu bez izsoles. “airBaltic” ir nostiprināts aizliegums visu iepriekš uzskaitīto ieķīlāto komercķīlas mantu atkārtoti ieķīlāt. Tas nozīmē, ka ikviens “airBaltic” potenciālais investoros zina, ka lielākā daļa “airBaltic” aktīvu, praktiski visi, ir ieķīlāti par labu Lielbritānijā reģistrētai trešajai personai un aviokompānijas iepriekšējo gadu nesegtie zaudējumi uz 31.12.2023. bija vismaz 685 miljoni eiro. Šādā situācijā “airBaltic” atliek tikai gaidīt atjājam princi baltā zirgā ar naudas maisu mugurā.
Var jau būt, ka “airBaltic” glābējs ir atrasts tieši caur trasta pakalpojumu sniedzējiem, neatklājot patiesos labuma guvējus. Aizdomas par U.S. BANK TRUSTEES Ltd. kā glābēja aizdevēja patiesajiem nodomiem finansēt - pārņemt “airBaltic” apliecina fakts, ka lielākā komercķīla “airBaltic” darbības vēsturē tiek reģistrēta faktiski vienā laikā, kad 2024. gada 30. augusta akcionāru sapulcē tiek pielemts norakstīt lielāko daļu valdības veikto ieguldījumu: samazināt pamatkapitālu par 571 miljonu, novirzot 571 293 298,80 eiro “airBaltic” iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai un neizmaksājot “airBaltic” akcionāriem, arī valstij nekādu atlīdzību vai kompensāciju par akciju nominālvērtības samazināšanu. Tādējādi valsts kā lielākā akcionāra, faktiski katra nodokļu maksātāja netieši iepriekš veiktie ieguldījumi tiek paslaucīti “zem tepiķīša” un īpašnieks valsts tiek pastumta nostāk no labuma gūšanas siles.
Nedrīkst piemirst vienlaikus esošās “airBaltic” milzu līzinga saistības par jauno lidmašīnu iegādi un to izmantošanu. Tam visam jāpieskaita vēl 40 gaidāmo jauno lidaparātu pasūtījumi. Šāda apjoma pasūtījumi bez atbilstoša finansiāla seguma ne tuvu nav iespējami. Šeit saskaitāmo-atņemamo aprēķins “uzkaras” uz lielā nezināmā - kā tas finansiāli ir iespējams?
Nenoliedzami, ka juridisku personu komercdarbībā normāla prakse ir kredītu/aizdevumu, līzingu un komercķīlu darījumi. Līdz U.S. BANK TRUSTEES Ltd. uzpeldēšanas brīdim “airBaltic” ieraksti komercķīlu reģistrā nav bijuši tik izteiksmīgi un tik jaudīgi. Salīdzināšanai - laika periodā no 2018. gada līdz 2024. gadam “airBaltic” ieķīlāja 30 preču zīmes un sešas “Boeing” lidmašīnas LR Finanšu ministrijai par 43,3 miljoniem eiro, kurus, starp citu, nodzēsa tieši ar U.S. BANK TRUSTEES Ltd. saņemtajiem naudas līdzekļiem. Vēl pirms tam īsu laiku 2019. gadā “airBaltic” ieķīlāja AS “Swedbank” augstākminēto SIA “Air Baltic Training", reģistrācijas Nr. 40103272422, par kopsummu līdz 5,6 miljoni eiro.
Savukārt laika periodā no 2017. gada līdz 2022. gadam par labu AS "Citadele banka" bija reģistrēta komercķīla par kopsummu 14,22 miljoni eiro. “Visa Ķīlas devējam piederošā mantas kā lietu kopību uz ieķīlāšanas brīdi, kā arī lietu kopības nākamās sastāvdaļas, izņemot: Ķīlas devēja debitoru parādus, kas ieķīlāti par labu Latvijas Republikas Finanšu ministrijai; Ķīlas devēja esošās un nākamās preču zīmes; jebkurus Ķīlas devēja gaisa kuģus, kas tiek izmantoti civilajā gaisa satiksmē un, kas reģistrēti jebkuras valsts gaisa kuģu reģistrā, tai skaitā arī laika periodā no brīža, kad gaisa kuģis tiek izslēgts no vienas valsts gaisa kuģu reģistra, un līdz brīdim, kad tas tiek reģistrēts citas valsts reģistrā, turpmāk tekstā - Ieķīlātais īpašums.”
Lielais jautājums - kas ir patiesais “airBaltic” kontrolētājs šobrīd; kas slēpjas aiz trasta (uzticības operāciju) pakalpojumu sniedzējiem U.S. BANK TRUSTEES Ltd.?
Augstākminētie ieraksti no komercķīlu reģistra liecina tikai vienu: visticamāk neviena kredītiestāde Latvijā nav pat saskatījusi iespēju turpmāk izsniegt “airBaltic” lielāku aizdevumu par 14,2 miljoniem eiro. Rūpīgi izvērtējot “airBaltic” finanšu datus, patieso uzņēmuma finanšu stāvokli, šāda vēlme ir zudusi. Par to liecina arī tas, ka bankā “Citadele” tika ieķīlāts faktiski viss “airBaltic” piederošais pret ne vairāk kā tikai 14 miljonu eiro lielu aizdevumu.
Arī “airBaltic” publiskajos datos par faktisko stāvokli uz 31.12.2023. norādīts, ka pastāv būtiska nenoteiktība attiecībā uz veiksmīgu pašreizējo eiroobligāciju refinansēšanu un papildu finansējuma piesaisti, lai finansētu turpmāku flotes un uzņēmējdarbības paplašināšanu kopumā, kas var radīt nozīmīgas šaubas par “airBaltic” spēju turpināt savu darbību un ka var nespēt realizēt savus aktīvus un izpildīt savas saistības normālā darbības gaitā.
Tad vēl pamatotāk rodas jautājums, kas tik riskantos apstākļos un kādas piederības naudas ir investētas caur U.S. BANK TRUSTEES Ltd. aizdevumiem “airBaltic”? Par to nav nekas zināms. Kā jau sevi cienošam trasta operāciju veicējam pienākas, arī U.S. BANK TRUSTEES Ltd. pārstāvēto trasta klientu un to naudas līdzekļu izcelsme paliek dūmakā tīti. Tāda ir klasiskā anglosakšu instrumenta trasta jēga un būtība. Lai arī cik tuvu vai tālu stāvoša šim trasta pakalpojuma sniedzējam ir kādas aizokeāna valsts banka vai iestāde, “airBaltic” ir ieķīlāts tieši šim Londonā bāzētam trasta operāciju veicējam, kurš tad arī ir īstenais “airBaltic” pārvaldnieks un saimnieks. Pilnīgi noteikti ar 494 miljonu eiro komercķīlas apmēru bez U.S. BANK TRUSTEES Ltd. kā aizdevēja iepriekšējas piekrišanas nav iespējams veikt jelkādas “airBaltic” finansiālo stāvokli ietekmējošas darbības. Iespējams, ir pat pielīgts, ka izmaiņas “airBaltic” valdē nav pieļaujamas bez U.S. BANK TRUSTEES Ltd. piekrišanas. Tas parasti praksē tiek pielīgts tādēļ, lai kreditors nodrošinātos pret krasām izmaiņām “airBaltic” komercdarbības plānos un mantas stāvoklī. Minētais iespējamais ierobežojums nav nekas ārkārtējs, ievērojot, ka nereti aizliegumu veikt izmaiņas komercsabiedrības valdē pat Latvijas VID reģistrē krietni mazāku nodokļu piedziņas gadījumos.
Augšminētais vedina domāt, ka no 2025. gada 21. janvārī plānotās “airBaltic” akcionāru sapulces tāds čiks vien var sanāks, jo valstij kā lielākajam “airBaltic” akcionāram Satiksmes ministrijas personā varbūt sen jau nav teikšanas nav par to, kas notiek par un ap “airBaltic”, tajā skaitā par valdi un tās sastāva noteikšanu.
“airBaltic” ieķīlātās mantas, nodrošinātā prasījuma maksimālā summa par labu U.S. BANK TRUSTEES Ltd. ir 494 miljoni eiro, un tas nozīmē, ka faktiskā “airBaltic” saņemtā aizdevuma summa varētu būt vismaz 2/3 daļas no “airBaltic” 2023. gada kopējā apgrozījuma. Tas liek aizdomāties par aizdevēja patiesajiem nodomiem, kas noteikti nav vieglprātīgi un beigās var izrādīties stratēģiski ļoti pārdomāti. Tas varētu būt veids, kā klusējot pārņemt faktisko varu pār “airBaltic”, pat ja formāli lielākais akcionārs ir un paliek valsts. Smejies, Kaspar Brišken, vai raudi, bet - izskatās, ka ir šahs un mats.
Valsts kontrole savā 2021. gada septembra ziņojumā norādīja par valsts ieguldījuma “airBaltic” pamatkapitālā 250 milj. eiro apmērā būtisko ietekmi uz valsts budžetu un tautsaimniecību kopumā. Tā aicināja Ministru kabinetu izstrādāt īpašu kārtību valsts ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, tajā ietverot pieņemto lēmumu, mērķu un rezultātu uzraudzības mehānismu, izpildes termiņus un atbildīgās personas. Valsts kontrole vērsa uzmanību, ka vienlaikus ir būtiski ar pārvaldības pasākumiem nemazināt kapitālsabiedrības valdes un padomes atbildību.
Minētais 2024. gada darījums ar U.S. BANK TRUSTEES Ltd. bez “airBaltic” padomes iepriekšējas piekrišanas nevarēja notikt. Rodas pamatotas šaubas, ka Satiksmes ministrija būtu izveidojusi vai realizējusi efektīvāku kapitālsabiedrību pārvaldības sistēmu, kas īstenos “airBaltic” sniegtā valsts atbalsta nosacījumu izpildes uzraudzību, nodrošinot spēkā esošo normatīvo aktu ievērošanu.
Jau 2021. gada septembra Valsts kontroles ziņojumā ir vērsta valdības uzmanība, ka Satiksmes ministrija pilnvērtīgi nepiedalās sasniedzamo rezultātu noteikšanas procesā, bet tikai to vērtēšanā pēc fakta, paļaujoties uz “airBaltic” vadības sniegto informāciju. Tādējādi ir mazināta valsts kā akcionāra spēja īstenot savus stratēģiskos mērķus, kuru sasniegšanai ir veikti ieguldījumi kapitālsabiedrībā, norāda Valsts kontrole savā atzinumā.
Valsts kontroles ieskatā pilnveidojams ir arī sabiedrībai sniegtās informācijas saturs par “airBaltic”, neaprobežojoties vien ar “airBaltic” darbības pozitīvo aspektu izcelšanu, bet vispusīgi informējot arī par kapitālsabiedrības finansiālo stāvokli, plānotajiem ieguvumiem no ieguldījuma, kā arī ar to saistītajiem riskiem.
