“Euribor” likme ES turpina samazināties. Vai tas novedīs arī pie lētākiem kredītiem Latvijas tirgū, kuri joprojām ir vieni no dārgākajiem ES — skaidro “nra.lv”.
“Euribor” bankas likme Latvijai par sevi atgādināja 2023. gadā.
“Euribor” likme, “Euro Interbank Offered Rate”, atspoguļo maksas, kuras saistītas ar Eiropas starpbanku aizdevumiem. Šīs maksas nosaka Eiropas Centrālās bankas padome. Bankas, balstoties uz saviem rādītājiem, šīm maksām pievieno, piemēram, savu resursu izmaksas.
No 2016. līdz 2022. gadam šī likme bija negatīva, un kredītņēmēji tam nepievērsa uzmanību. Piemēram, “Euribor” bija (-0,5%) 2021.-22. Taču kopš 2023. gada situācija ir mainījusies. Inflācija sāka pieaugt, jo valdības savās ekonomikās ieguldīja miljardus, lai palīdzētu uzņēmumiem, kas Covid-19 dēļ nedarbojās ar pilnu jaudu. Cenu pieauguma process notika visā pasaulē. Lai ierobežotu inflāciju, banku regulators sāka paaugstināt resursu izmaksas, palielinot “Euribor”. Šis rādītājs sāka pieaugt 2024. gada sākumā sasniedzot gandrīz 3,8%.
“Euribor” kāpums Latvijā ir izraisījis lielākus maksājumus par aizņēmumiem gandrīz 90% hipotekāro kredītu līgumiem. Tie pārsvarā ir mainīgās procentu likmes līgumi, kuriem ir fiksētā un mainīgā daļa, kas ir saistīta ar “Euribor” līmeni. Tagad jau visi hipotekāro kredītu ņēmēji Latvijā, desmitiem tūkstošu pilsoņu, ir sākuši sekot šim rādītājam.
Līdz ar procentu likmju kāpumu bankas sāka saņemt virspeļņu. Šī aina vērojama ne tikai Latvijas tirgū, bet arī pārējās ES valstīs. Tradicionāli valstis izdomā veidus, kā ar dažādiem līdzekļiem likt korporācijām ar virspeļņu dalīties.
Latvijā likmes paaugstināšana kļuva par galveno argumentu hipotēkas likuma ieviešanai, saskaņā ar kuru bankas kompensēja dārgās kredītu izmaksas. Bankas pret šo likumu iebilda un vērsās Satversmes tiesā. “Nra.lv” par to jau ziņojām.
ES dalībvalstīs tika panākti harmoniski inflācijas rādītāji. Kā skaidro bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, "Eiropas Centrālā banka kopš 2024. gada jūlija ir uzsākusi likmju samazināšanas fāzi un līdz gada beigām ir samazinājusi likmes četras reizes, kopumā par 1%. Attiecīgi mēs redzam “Euribor” likmju pakāpenisku samazinājumu. Saskaņā ar ECB prognozēm, inflācijai ES 2025. gadā vajadzētu sasniegt 2,3%”.
“ECB rīkojas saskaņā ar savu stratēģiju, lai kontrolētu inflāciju Eiropas ekonomikas zonā. Pašreizējais inflācijas līmenis 2,4% 2024. gada decembrī ir tuvu mērķim. Tirgus no ECB sagaida turpmāku inflācijas samazināšanos līdz 0,75-1%. Taču ECB rīkosies atbilstoši tirgus situācijai, ko var ietekmēt jaunā ASV administrācija,” norāda “Venture Faculty” stratēģiskais partneris Renāts Lokomets.
“Euribor” 2025. gada janvārim samazinājās līdz 2,4%. ECB 2025. gadā plāno samazināt likmes, un tuvāk septembrim likmes būs aptuveni 1,75%, norāda “Swedbank” galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija.
Latvijas hipotēkas kompensācijas programma ir beigusies. “Latvijas valdības ieviestais hipotekāro kredītu likmju pieauguma kompensācijas mehānisms darbojās līdz 2024. gada beigām. Pēdējais kompensācijas maksājums jāveic janvārī, un turpmāka kompensācija netiks izmaksāta. Bankas ir diezgan atvērtas esošo hipotekāro kredītu nosacījumu pārskatīšanai un atsevišķos gadījumos samazina aizdevuma maržu, kas ir daļa no kopējās procentu likmes,” stāsta Kārlis Purgailis.
Bankām galvenā “Euribor” pakāpeniskās samazināšanas priekšrocība ir maksājumu disciplīnas uzlabošanās, pateicoties mazākiem maksājumiem tiem klientiem, kuriem ir spēkā esošie līgumi ar mainīgo procentu likmi. “Potenciālie aizņēmēji - gan privātie, gan uzņēmēji - gaidīja “Euribor” samazinājumu, tāpat arī bankas. Līdz ar to kreditēšanas aktivitātes pazīmes bija vērojamas jau 2024. gada beigās un tiek prognozētas 2025. gadā,” stāsta Renāts Lokomets.
Arī Rietumu banka prognozē klientu aktivitāti. “Sagaidām, ka, samazinoties “Euribor” likmei, uzņēmēji un investori aktīvāk atgriezīsies pie projektiem, kas iepriekš tika atlikti - jo tie nebija paredzēti augstām finansējuma procentu likmēm,” saka Artūrs Jukšs, Rietumu bankas Kredītu pārvaldes vadītājs. “Pašreizējā situācijā mēs redzam lielu potenciālu kredītportfeļa paplašināšanai. Esam gatavi iedziļināties pat vissarežģītākajos un nestandarta mūsu klientu projektos, lai atbalstītu lielos Latvijas uzņēmumus un vērienīgus ārvalstu kapitāla projektus Latvijā,” norādīja speciālists.
Hipotekārā kredīta īpašnieki jūtas iepriecināti, jo saskaņā ar saviem līgumiem viņi tagad par kredītu maksās mazāk. “Procentu likmēm krītot, arvien pieejamāki kļūst jauni kredīti un samazinās maksājumi par esošajiem kredītiem. Pēdējos ceturkšņos novērojam jaunu kredītu izsniegšanas pieaugumu, īpaši hipotekārās kreditēšanas aktivitāte atkal sākusi augt pēc krituma 2022. un 2023. gadā,” stāsta Kārlis Purgailis.
Taču, pēc baņķieres Baibas Apines domām, ir jāņem vērā “konkurences trūkums finanšu pakalpojumu tirgū Latvijā un banku atšķirīgās stratēģijas. Kamēr ECB mērķis ir stimulēt ekonomiku, pazeminot “Euribor”, banku stratēģijas atšķiras un ne vienmēr saskan ar ECB centieniem”, saka Baiba Apine.
Pēc Latvijas Bankas datiem, procentu likmes Latvijā, kā arī Igaunijā un Lietuvā saglabājas augstākās eirozonā. Saskaņā ar Latvijas Bankas ziņojumu, procentu likmes šobrīd visās Baltijas valstīs ir vienādas.
““Euribor” var atstāt ietekmi uz banku finanšu rezultātiem 2025. gadā. “No tehniskā viedokļa “Euribor” svārstībām nav tiešas ietekmes uz banku darbību. Bet izmaiņas starpbanku likmēs un citos procesos finanšu tirgos ietekmē ekonomisko vidi, kurā bankas darbojas kā finanšu starpnieki. Acīmredzamākā ietekme ir tāda, ka kredītiem ar mainīgu procentu likmi klientu atmaksas tiek koriģētas iepriekš noteiktos laikos. Tas atspoguļojas banku tīrajos procentu ienākumos,” stāsta “Luminor” bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
Kā skaidro Rietumu bankas Kredītu pārvaldes vadītājs Artūrs Jukšs, “tas, vai “Euribor” likmes samazināšana ir izdevīga konkrētai bankai, ir atkarīgs no tās resursu bāzes. Bankai, kurai ir daudz lētas vai dažkārt pat brīvas naudas atlikumu klientu kontos, samazināt procentu likmi ir mazāk izdevīgi, jo tas samazina izsniegto kredītu maržu (rentabilitāti). Savukārt bankas, kuras galvenokārt piesaista resursus ar termiņnoguldījumu palīdzību ar tirgus nosacījumiem, “Euribor” samazinājuma efektu izjutīs mazākā mērā”.
Bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis stāsta, ka Baltijas valstīs, kā arī Somijā kredītu ar mainīgo procentu likmi īpatsvars ir lielāks nekā vidēji ES. “Tirgus apstākļi bankām var būt labvēlīgi vai nelabvēlīgi atkarībā no to aktīvu un saistību struktūras. Mainīgas procentu likmes aizdevuma līgumi var būt izdevīgi bankām, kad palielinās procentu likmes. Procentu likmes fiksētas procentu likmes līgumiem parasti ietver termiņa prēmijas komponentu, un tāpēc tās bieži vien ir augstākas nekā mainīgas procentu likmes līgumiem. Galvenais jautājums ir, kurš uzņemas procentu likmju risku un līdz ar to saņem termiņa prēmiju: aizņēmējs vai aizdevējs. Argumenti ir par labu abām pieejām, tāpēc labāk piedāvāt izvēli starp tām,” saka Jānis Silakalns no Latvijas Bankas.
Saskaņā ar Latvijas Bankas analīzi, procentu likmju amplitūda joprojām ir ļoti plaša, taču lielākā daļa kredītu uzņēmumiem tiek izsniegti ar procentu likmi no viena līdz četriem procentpunktiem.
“No 2022. gada jūlija līdz 2024. gada jūnijam šie kredīti veidoja 80% no jauno kredītu apjoma un 77% no jauno kredītu skaita. Šajā periodā kredītu īpatsvars ar pievienoto likmi virs pieciem procentpunktiem bija ievērojami mazāks nekā iepriekšējos analīzes periodos,” atzīmē ziņojuma autori, Latvijas Bankas ekonomisti Andrejs Kurbatskis un Nadežda Siņenko. Kredītu īpatsvars virs 8% palielinājies, pateicoties aktīvai mikrokredītu izsniegšanai uzņēmumiem ar summām no trim līdz 25 tūkstošiem eiro un ar mainīgo procentu likmi.
“Piekrītot izmantot mainīgās likmes, uzņēmumi uzņemas risku par finansējuma izmaksu izmaiņām. Ilgtermiņā pastāv liela varbūtība, ka tie, kas uzņemas šo risku, tiks atalgoti ar zemākām finansējuma izmaksām. Fiksētās likmes samazina riskus, bet par apdrošināšanu vienmēr ir jāmaksā,” saka “Luminor” bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.
