Polijas finanšu ministrs Andžejs Domaņskis otrdien Briselē paziņoja, ka Eiropas Savienības (ES) ministri ir vienojušies: enerģijas cenu pazemināšana ir būtiska, jāatjauno Eiropas konkurētspēja. Starp idejām, kā tikt pie zemākām cenām, minēti ieguldījumi kodolenerģētikā un pārvades infrastruktūrā, raksta Polijas ekonomikas ziņu portāls "wnp.pl".
Aizvadītajā nedēļā Briselē notika šogad pirmā ES finanšu un ekonomikas ministru sanāksme. Enerģijas cenu pazemināšana Eiropā ir viens no drošības elementiem, ko tiecas īstenot Eiropas Savienības Padomes Polijas prezidentūra.
Pirms otrdienas sanāksmes pirmdien notika neformālas vakariņas ar dalībvalstu ministriem. Ministri apsprieda divus svarīgus jautājumus - enerģētikas krīzi un nepieciešamību samazināt enerģijas cenas, kā arī ES ekonomiskās attiecības ar ASV Donalda Trampa prezidentūras laikā.
Diskusija par enerģētiku ilga vairāk nekā divas stundas.
"Ministri bija vienisprātis, ka enerģijas cenas ir galvenais jautājums, lai atjaunotu konkurētspēju Eiropā. Tā nav nejaušība, ka globālā enerģētika Dragi ziņojumā tika pieminēta 600 reižu," otrdienas rītā Briselē sacīja Polijas finanšu ministrs A. Domaņskis, atsaucoties uz Mario Dragi ziņojumu par konkurētspēju ES.
ES ministri apsprieda konkrētas idejas, tostarp par nepieciešamību ieguldīt tīkla infrastruktūrā, piemēram, starpsavienojumos starp dalībvalstu energosistēmām. "Dažas valstis arī izvirzīja jautājumu par nepieciešamību stiprināt jaudas tirgus kā svarīgu faktoru, kas ļautu veikt vairāk investīciju. Viena no idejām, kā samazināt cenas, ir arī investīcijas kodolenerģijā," minēja A. Domaņskis. Ministrs vērtēja, ka ir svarīgi arī samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, kas darbojas ES enerģijas tirgū.
ES var vienlaikus samazināt enerģijas cenas, uzlabot savu energoapgādes drošību un sasniegt savus emisiju samazināšanas mērķus. Tomēr, lai to panāktu, vienotā enerģijas tirgus izveides pabeigšanā būs jāiesaistās visām valstīm.
"wnp.pl" bija pirmais medijs, kas nāca klajā ar Starptautiskā valūtas fonda (SVF) sagatavoto ziņojumu. Ar tā galvenajiem pieņēmumiem Briselē iepazīstināja SVF Eiropas departamenta direktors Alfrēds Kammers.
Pēc SVF ekspertu domām, enerģijas cenu samazināšana kontinentā ir visu dalībvalstu interesēs, tāpēc ES būtu jāpabeidz vienotā enerģijas tirgus izveide. SVF uzskata, ka atsevišķu valstu īpašās intereses un pārprastā ekonomiku konkurētspēja joprojām ir šķērslis mērķa sasniegšanai.
Izlēmīgas rīcības un investīciju trūkums vienotajā enerģijas tirgū novedīs pie rūpnieciskās ražošanas samazināšanās Eiropā par vienu procentpunktu, kas radīs zaudējumus 200 miljardu eiro apmērā gadā.
Kā norādīja A. Kammers, Eiropa saskaras ar nopietnām problēmām. Gadu desmitiem ES ir mocījusies ar pastāvīgi zemu ekonomikas izaugsmi, ko raksturo lielas produktivitātes atšķirības. Papildus tam pieaug ģeoekonomiskā sadrumstalotība un enerģijas cenu atšķirība ar citām attīstītajām un jaunietekmes ekonomikām.
"Šīs problēmas sakrīt ar steidzamo nepieciešamību paātrināt zaļo pārkārtošanos un stiprināt Eiropas enerģētisko drošību," sacīja A. Kammers. SVF eksperts uzskata, ka, lai panāktu lielāku izaugsmi un noturību, valsts līmenī ir jārīkojas, lai padziļinātu vienoto tirgu un veiktu strukturālas reformas.
"Valstis koncentrējas uz Eiropas enerģijas tirgu, jo enerģijas tirgum ir izšķiroša nozīme enerģijas cenu un to svārstīguma samazināšanā, energoapgādes drošības uzlabošanā un ekonomikas dekarbonizācijā - mērķi, kas ir savstarpēji saistīti un nepieciešami Eiropas ilgtermiņa labklājībai," sacīja A. Kammers.
SVF, diagnosticējot situāciju ES, atzīmē, ka Kopienas enerģētikas sistēma ir attīstījusies, pamatojoties uz lētu Krievijas cauruļvadu gāzi, kas gadiem ilgi ir uzturējusi zemas un relatīvi vienādas elektroenerģijas cenas visās dalībvalstīs. Tomēr šis modelis līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā sabruka, un viss beidzās ar Krievijas gāzes plūsmu slēgšanu uz lielāko daļu Eiropas valstu.
"Krīze ir atklājusi trīs būtiskus trūkumus ES enerģētikas sistēmā. Pirmkārt, pārmērīga paļaušanās uz importēto fosilo kurināmo, jo īpaši Krievijas cauruļvadu gāzi. Otrkārt, nevienmērīga neaizsargātība starp valstīm, ko rada atšķirības energoresursu struktūrā un importētās un iekšzemes enerģijas avotos. Treškārt, iekšējā enerģijas tirgus sadrumstalotība un ierobežota elektroenerģijas tirgus integrācijas pakāpe un savienojumi starp ES valstīm," Briselē uzskaitīja A. Kammers.
Kā piebilst fonda eksperts, pēc Krievijas gāzes piegāžu pārtraukšanas ES ātri pielāgojās jaunajiem apstākļiem. Dalībvalstis ir sadarbojušās, lai pārorientētu gāzes piegādi, samazinātu pieprasījumu un uzlabotu energoefektivitāti. Tomēr šīm izmaiņām bija arī augstas izmaksas un liela paļaušanās uz dārgu importu.
Tā rezultātā vidējā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Eiropā ir dubultojusies salīdzinājumā ar gadiem pirms pandēmijas un Krievijas gāzes piegādes pārtraukuma.
Tāpēc Eiropas enerģijas cenas pašlaik ir aptuveni divas reizes augstākas nekā ASV (salīdzinot ar periodu, pirms Krievija atslēdza gāzi). Šī atšķirība Eiropas energoietilpīgās nozares, piemēram, ķīmisko vielu, tērauda vai alumīnija ražošanu, nostāda ļoti neizdevīgā stāvoklī pasaules tirgos un kaitē rūpnieciskajai ražošanai, kā arī ieguldījumiem. Samazinās arī mājsaimniecību patēriņš.
Kā Eiropa var izkļūt no augsto enerģijas cenu slazda? Ideju netrūkst, bet sliktāk ir ar to īstenošanu...
Kā norādīts ES paketē "RePowerEU", Eiropai būs jāpaātrina savas energosistēmas pārveide. Lai to paveiktu rentablā veidā, būs nepieciešama gan labāka esošās pārrobežu infrastruktūras izmantošana, gan integrētāka enerģijas tirgus izveide, sacīja SVF.
Šajā nolūkā ir nepieciešama paātrināta atjaunojamo energoresursu un citu zema oglekļa satura tehnoloģiju ieviešana, lai samazinātu enerģijas izmaksas un sasniegtu klimata mērķus. Pēc SVF eksperta domām, Eiropai būtu jāizmanto atjaunojamās enerģijas ražošanas un uzglabāšanas izmaksu samazināšanās, jo īpaši saules enerģijas gadījumā.
Lai šī pāreja uz atjaunojamo energoresursu enerģiju darbotos, vecajam kontinentam ir vajadzīga arī integrēta un stabila elektroenerģijas sistēma. "Eiropai ir ievērojams atjaunojamās enerģijas potenciāls, taču tās sadalījums ir nevienmērīgs," norāda fonda eksperts. Piemēram, kontinenta dienvidu daļā vadošā ir saules enerģija, bet Atlantijas okeāna ziemeļu un piekrastes teritorijās - vēja enerģija.
"Integrēta elektroenerģijas sistēma var labāk līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu visās valstīs, samazināt atkarību no dārgām rezerves elektrostacijām un uzglabāšanas un izlīdzināt cenu svārstības," sacīja A. Kammers.
SVF lēš, ka izmaksu ietaupījumi no pārejas uz atjaunojamo enerģiju un turpmākas elektroenerģijas tirgus integrācijas līdz 2030. gadam varētu sasniegt aptuveni 40 miljardus eiro gadā.
