Kopš kara sākuma ukraiņi Latvijā atvēruši vairāk nekā 100 jaunu uzņēmumu. Kā noskaidroja “nra.lv”, 2022. gadā un 2023. gada pirmajā pusē Latvijā ar Ukrainas pilsoņu līdzdalību atvērti 50 jaunu uzņēmumu. Līdz 2024. gada oktobrim šādu uzņēmumu skaits sasniedza 100. Šos datus “nra.lv” sniedza Ukrainas vēstniecība Latvijā. Uzņēmumi darbojas IT, transporta, nekustamā īpašuma, būvniecības un audiovizuālo pakalpojumu jomās.
“2024. gada novembrī Latvijā bija reģistrēti 1163 uzņēmumi ar Ukrainas investīcijām. Ukrainas iedzīvotāji Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā ieguldīja 111,4 miljonus eiro, ierindojoties 20 labāko investoru valstu vidū. Šo uzņēmumu 3% kapitalizācija veido aptuveni 90% no kopējā ukraiņu investīciju apjoma. Vairākiem desmitiem Latvijā reģistrēto uzņēmumu ar Ukrainas investīcijām ir raksturīga faktiska un aktīva saimnieciskā darbība,” norāda Ukrainas vēstniecībā. Pārējo reģistrēto uzņēmumu īpašnieki vēl domā, kā virzīt turpmāko uzņēmējdarbību. Latvijā reģistrēto uzņēmumu ar Ukrainas investīcijām galvenās darbības jomas ir finanšu pakalpojumi, noma vai nekustamā īpašuma pārvaldīšana, būvniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, pārtikas rūpniecība. Ukrainas uzņēmumu pastiprinātas intereses jomas eksportam uz Latvijas tirgiem ir agroindustriālais komplekss, transporta nozare, ķīmiskā rūpniecība, kokapstrāde.
Ukraiņu biznesu Latvijā var iedalīt trīs veidos. Pirmais ir uzņēmumi, kas darbojās Latvijā vai tirgojās ar Latviju vēl pirms kara. Piemēram, Latvijas veikalos jau izsenis pazīstami saldumi no rūpnīcas “Roshen”, konservi no Ņežinas, sadzīves priekšmeti no korporācijas “Biosphere”, no alkohola kompānijas “Global Spirits”. Nosauktās korporācijas ir vieni no lielākajiem Ukrainas uzņēmumiem, kas tirgojas ar desmitiem valstu visā pasaulē. “Daudzi Ukrainas eksportējošie uzņēmumi, galvenokārt pārtikas preču jomā, izrāda pastiprinātu interesi par savas produkcijas piegādi lielākajiem Latvijas mazumtirdzniecības tīkliem. Tas saistīts ar Ukrainas preču popularitāti Latvijā, tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu starp Ukrainu un ES, kā arī šo tīklu atteikšanos piegādāt produkciju no agresorvalstīm. Apliecinājums Ukrainas preču konkurētspējai Latvijas tirgū ir Ukrainas saldumu, alkoholisko dzērienu, pārtikas preču, sulu, konservu, svaigu augļu un dārzeņu klātbūtne lielākajos mazumtirdzniecības tīklos Latvijā,” norāda Ukrainas vēstniecībā. Finanšu sektorā kopš 2001. gada Latvijā darbojas Reģionālā investīciju banka RIB, kuras akcionāriem pieder lielā banka “Pivdenny” Ukrainā. "Mums ir partnerības programma ar RIB banku, pateicoties kurai paplašinātie Ukrainas uzņēmumi Eiropas tirgos var saņemt finansējumu," “nra.lv” norāda “Pivdenny Bank” preses dienestā. Ukrainas dzīvnieku barības ražotājs “Kormotech” sāka ienākt Baltijas tirgū 2014. gadā. 2020. gadā ar ERAB atbalstu tas atvēra rūpnīcu Lietuvā, kas darbojas visā Baltijā un ES. “Gan Latvijai, gan Lietuvai ir fantastiskas investīciju atbalsta programmas no šo valstu valdībām un ES. Tās palīdzēja mums segt daļu no būvniecības izmaksām un sniedza mums spēcīgu normatīvo, juridisko un organizatorisko atbalstu. Baltijas tirgus ir kļuvis par vienu no “Kormotech” lielākajiem prioritārajiem eksporta galamērķiem,” norāda uzņēmums. Ir vairāki piemēri, kā lielie biznesi sadarbojās ar Latviju jau ilgi pirms kara. Otra veida uzņēmumi ir tie, kurus dibinājuši kara bēgļi. Kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma pret Ukrainu Latvija ir uzņēmusi gandrīz 40 tūkstošus ukraiņu bēgļu. Daži no viņiem riskēja un kļuva par uzņēmējiem. Piemēram, ukraiņu restorāns “Smakoļiki” Rīgas centrā, ukraiņu veikali Rīgas tirgos un citi mazie uzņēmumi. “nra.lv” par to rakstīja jau iepriekš. Jauni Ukrainas uzņēmumi Trešais uzņēmējdarbības veids ir Ukrainas uzņēmumi, kas guva panākumus Ukrainā un, sākoties karam, sāka meklēt jaunus tirgus. Karš viņiem kļuva par katalizatoru, kas paātrināja uzņēmumu paplašināšanās plānus. Piemēram, viens no šiem uzņēmumiem bija holdings “Fest”, kuram ir vairāki desmiti restorānu projektu Ukrainā, kā arī Polijā, Portugālē, Igaunijā, Lietuvā un citās valstīs. Rīgas centrā tika atklāta kafejnīca “Drunk Cherry”. Viens no lielākajiem uzņēmumiem Ukrainā, pasta operators “Novaja Poshta”, 2022. gadā sāka atvērt savas filiāles ar zīmolu “Nova Post” visā Eiropā: Polijā, Vācijā, Anglijā u.c. “Nova Post” izpilddirektore Baltijas valstīs Svetlana Kņižka “nra.lv” pastāstīja, ka 2023. gada martā uzņēmums atvēra filiāli Lietuvā, pēc tam Latvijā un Igaunijā. Ar kurjeru un pakomātu starpniecību to tīkls aptver visu reģionu. “Ienākot jaunā tirgū, mēs galvenokārt koncentrējamies uz valstī dzīvojošajiem ukraiņiem - gan tiem, kas aizbraukuši kara laikā, gan tiem, kas pārcēlušies agrāk. Viņi veido lielāko daļu - 90% - no mūsu klientiem ārvalstīs. Baltijas valstīs dzīvo vairāk nekā 150 tūkstoši ukraiņu. Mūsu mērķis ir apvienot Ukrainu ar pasauli un atvērt Eiropas ražotājiem un uzņēmējiem brīvu pieeju Ukrainas patēriņa tirgum, kur 30 miljoni patērētāju gaida savas preces. “Nova Post” pārstāvniecību atvēršanā Baltijas valstīs ieguldījām vairāk nekā 150 000 eiro,” stāsta Svetlana Kņižka. Pēc viņas teiktā, 2024. gada deviņos mēnešos paku apjoms bija 75 tūkstoši. “Nova Post” klientu vidū ir vairāk nekā 440 uzņēmumu Baltijā.
“Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma ar tiešu vēstniecības palīdzību Ukrainas uzņēmumi, piemēram, “Vienna Coffee LLC”, saulespuķu eļļas, sinepju, majonēzes un citu mērču ražotājs “LLC TD DELTA”, Ļvovas šokolādes darbnīca, ienāca Latvijas tirgū. Palīdzība tiek sniegta uzņēmumam SIA “Piena uzņēmums “Galicia”, kurš ienāk Latvijas piena produktu tirgū,” stāsta Ukrainas vēstniecības pārstāvji. “Šobrīd kā SIA ir juridiski reģistrējušies tādi uzņēmumi kā “Wiener Coffee”, “Lviv Chocolate Workshop”, “Gulyai Pole (Delta Food)”. Uzņēmums “Galicia” darbojas caur Tirdzniecības namu “Ukraina”. Šobrīd tiek pabeigta Zapirožjas abrazīvās rūpnīcas, uzņēmuma “ALtep” un Čerņigovas Bandūras rūpnīcas ienākšanas tirgū reģistrācija,” stāsta Ukrainas tirdzniecības nama vadītājs Aleksandrs Petrovs.
“Kara gados uzņēmēji biežāk vēršas pēc konsultācijām par eksportu, uzņēmumu pārvietošanu, pielāgošanos jauniem tirgiem un ES likumdošanu. Piemēram, Baltijas valstīs 2023. gada beigās rīkojām divas konsultācijas - kafijas un IT pakalpojumu eksportētājiem,” stāsta Ukrainas Uzņēmēju savienība.
Kopš vērienīgā kara sākuma Baltija līdzās Polijai, Moldovai un Rumānijai ir kļuvusi par vienu no reģioniem, par kuriem interesējušies Ukrainas uzņēmēji. “Finpoint” vadītājs Sergejs Budkins stāsta par Ukrainas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu interesi strādāt Lietuvas un Igaunijas tirgos, pateicoties šajās valstīs radītajiem apstākļiem strauji augošajai IT nozarei un finanšu tehnoloģiju uzņēmumu biznesam.
Liela uzņēmuma “Arsenal-Insurance” īpašniece Marina Avdejeva apsver izvēlēties Latviju par apdrošināšanas jaunuzņēmuma darbības vietu. Līdz šim viņa ir reģistrējusi uzņēmumu Igaunijā. “Igaunija ir ļoti digitalizēta valsts. Lai pielāgotu mūsu risinājumu, mums ir nepieciešams liels skaits atvērto datu pakalpojumu, līdzīgi kā Ukrainas valsts platformai “Diya” - tas viss ir ļoti attīstīts Igaunijā,” saka Marina Avdeeva. Igaunijā ir ļoti spēcīgs atbalsts tehnoloģiju jaunuzņēmumiem, valsts dara visu iespējamo, lai piesaistītu tos no visas pasaules, radot pievilcīgus apstākļus “ērtai ienākšanai”. Piemēram, Igaunijā ienākuma nodoklis ir 0%, nodokli maksā tikai par sadalīto peļņu. Par uzņēmuma direktoru var kļūt jebkuras valsts pilsonis. Nav obligātās algas. Un ļoti svarīgi ir tas, ka reģistrācija ir iespējama pilnībā tiešsaistē, izmantojot Igaunijas elektronisko iedzīvotāja karti.
Starp uzņēmumu atvēršanas priekšrocībām Latvijā, pēc “Nova Post” izpilddirektores Svetlanas Kņižkas teiktā, ir “konkurētspējīga nodokļu sistēma uzņēmējdarbībai, labvēlīgi nosacījumi uzņēmumu attīstībai samazināta nodokļu sloga dēļ, vienkāršotas pārskatu sniegšanas procedūras un nodokļu atvieglojumi uzņēmumiem. Svarīgas ir arī salīdzinoši zemās ekspluatācijas izmaksas. Tas ļauj uzņēmējiem samazināt kopējās darbības izmaksas”. Ukrainas tirdzniecības nama vadītājs Aleksandrs Petrovs Latvijas nodokļu sistēmu uzskata par vienu no ērtākajām Eiropā.
Latvijas Republikas goda konsule Čerņigovas apgabalā Jeļena Višņakova stabilo uzņēmējdarbības vidi uzskata par plusu. “Latvijā ir stabila ekonomiskā situācija un prognozējama politiskā vide, kas ir īpaši svarīgi uzņēmējdarbībai, īpaši šobrīd. Birokrātija ir minimāla. Latvija kā ES dalībvalsts nodrošina Ukrainas uzņēmējiem netraucētu piekļuvi vienotajam Eiropas tirgum. Tas vienkāršo preču un pakalpojumu eksportu uz citām ES valstīm,” stāsta Jeļena Višņakova. Viņasprāt, Ukrainā un Latvijā ir līdzīga mentalitāte, kas ļauj vieglāk veidot biznesa kontaktus un savstarpējo sapratni starp abu valstu uzņēmējiem. Ir atbalsts no Latvijas institūcijām, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kas aktīvi veicina Ukrainas biznesa integrāciju, sniedzot konsultācijas un atbalstu vietējā tirgus attīstībā.
"Šie faktori padara Latviju par pievilcīgu galamērķi Ukrainas uzņēmumiem, kuri meklē biznesa attīstības iespējas un vēlas paplašināt savu klātbūtni Eiropas tirgū," saka Višņakova.
