[Tiešo maksājumu (CAP direct payments) attīstība Latvijā un salīdzinājums ar Lietuvu un Poliju]
💡 Galvenie punkti par maksājumu līmeni
📍 Kad Latvija iestājās ES 2004. gadā, tiešie maksājumi bija ļoti zemi — ap ~25 % no ES vidējā.
📍 2007. gadā tie pieauga līdz aptuveni ~50 % no ES vidējā.
📍 Saskaņā ar lauksaimnieku organizāciju analīzi līdz 2027. gadam Latvija varētu saņemt ap ~77 % no ES vidējā tiešo maksājumu apjomā uz hektāru.
👉 Maksājumi proporcionāli pieauga straujāk nekā iepriekš, bet joprojām ir zem ES vidējā.
The Baltic Times
📉 Konverģences mehānisms
CAP reforma paredzēja, ka valstis ar zemākiem maksājumiem līdz 2020. gadā pakāpeniski samazinās atšķirību ar ES vidējo. Tas palīdzēja ātrāk palielināt maksājumus Latvijā, Lietuvā un citās jaunajās dalībvalstīs.
capreform.eu
📍 2004 → 2027 (aptuveni salīdzinājums)
Valsts Apk. tiešie maksājumi kā % no ES vidējā
Latvija ~25 % → ~77 %
Lietuva līdzīgi Baltijas tendencei
Polija zem ES vidējā, bet parasti nedaudz augstāk nekā Baltijas valstis
(precīzs skaitlis nav pieejams, bet kopējā tendence — ja sāka augstāki, arī konverģence līdzīga)
The Baltic Times
💡 Secinājums: Latvijas vieta ES tiešo maksājumu rangā kopš 2004. gada proporcionāli ir uzlabojusies, pateicoties CAP reformām, kas noteica taisnīgāku maksājumu tuvināšanu ES vidējam līmenim.
📅 Latvijas politiskā vadība (no 2004. gada)
🧑🌾 Zemkopības ministri (ar ieņemšanas datumiem)
Dati balstās uz Latvijas Vikipēdijas sarakstu:
lv.wikipedia.org
Laikposms Zemkopības ministrs
2002–2009 Mārtiņš Roze
2009–2011 Jānis Dūklavs
2011–2014 Laimdota Straujuma
2014–2019 Jānis Dūklavs (otrā reize)
2019–2022 Kaspars Gerhards
2022–2023 Didzis Šmits
2023–pašreiz Armands Krauze
👉 Laimdota Straujuma bija īpaši nozīmīga zemkopības politikas kontekstā, jo viņas ministrūras laikā ES sarunās tika panāktas tiešmaksājumu konverģences noteikumu ieviešanas prasības, kas vēlāk palīdzēja Latvijas lauksaimniekiem saņemt proporcionāli lielākus maksājumus nekā iepriekš.
capreform.eu
🧑💼 Ministru prezidenti (kopš 2004. gada)
Pamatojoties uz oficiāliem valdību datiem:
mk.gov.lv
Laikposms Ministru prezidents
09.03.2004 – 02.12.2004 Indulis Emsis
02.12.2004 – 20.12.2007 Aigars Kalvītis
20.12.2007 – 12.03.2009 Ivars Godmanis
12.03.2009 – 22.01.2014 Valdis Dombrovskis
22.01.2014 – 11.02.2016 Laimdota Straujuma
11.02.2016 – 23.01.2019 Māris Kučinskis
23.01.2019 – 15.09.2023 Krišjānis Kariņš
15.09.2023 – pašreiz Evika Siliņa
📊 Tabula: Zemkopības ministri, ministru prezidenti un tiešo maksājumu tendences
Gads Ministru prez. Zemkopības ministrs Tiešo maksājumu tendence (vidēji/apjoms)
2004 Indulis Emsis Mārtiņš Roze Sāka ES CAP posmu, maksājumi ļoti zemi
2005–2007 Aigars Kalvītis Mārtiņš Roze Maksājumi pieaug no ļoti zema līmeņa
2008–2011 Ivars Godmanis / Valdis Dombrovskis (no 2009) Roze → Jānis Dūklavs CAP konverģences iestrādes sarunās
✔️ CAP tiešo maksājumu līmenis Latvijā ir pieaudzis kopš ES iestāšanās 2004. gadā — gan absolūti, gan salīdzinot ar ES vidējo.
✔️ Laimdota Straujuma kā zemkopības ministre bija svarīgs posms, lai panāktu CAP konverģences noteikumus, kuri deva Latvijas lauksaimniekiem proporcionāli straujāku pieaugumu maksājumu apjomā.
✔️ Salīdzinājumā ar Lietuvu un Poliju, kuras arī sāka ar zemu līmeni, visi trīs pieauguma rādītāji pie konverģences ir līdzīgi, bet vēl pastāv atšķirības ES vidējā kontekstā
Kad stājāmies ES bija vēlēšanas, toreiz es sapratu, ka par velti nekas nenotiek un saulītē diez vai tiksim iecelti, un biju pret. Tagad saprotu, ka mazām valstīm izdzīvot vienām, bez apdraudējumiem nav iespējams. Ja nu vēl dziļā evenģēlijas ticībā varam tikt glābti....
Komentāri: EK grib samazināt finansējumu Latvijas lauksaimniecībai par 24%
Latvijā vismazāk ,kāpēc tā ir? Jo ,mums ir "visulaiklabākie" ministri,kuri pārstāv mūsu intereses.
Kāpēc Eiropa tā dara? Citējo A.Kaimiņu ,kad viņa suns studijā laizīja olas ,Kaimiņam jautāja ,kapēc viņš tā dara ,atbilde - "Jo viņš tā var."
Jā, par savām tiesībām jācīnās vienmēr. Arī tagad.
Taču muldoņam Gintam viss pofig. Viņš kauks jebkurā gadījumā. Nevis analizēs, izvērtēs, secinās, bet kauks !
Nākamajā komentārā publicēšu garāku izvērtējumu.
[Tiešo maksājumu (CAP direct payments) attīstība Latvijā un salīdzinājums ar Lietuvu un Poliju]
💡 Galvenie punkti par maksājumu līmeni
📍 Kad Latvija iestājās ES 2004. gadā, tiešie maksājumi bija ļoti zemi — ap ~25 % no ES vidējā.
📍 2007. gadā tie pieauga līdz aptuveni ~50 % no ES vidējā.
📍 Saskaņā ar lauksaimnieku organizāciju analīzi līdz 2027. gadam Latvija varētu saņemt ap ~77 % no ES vidējā tiešo maksājumu apjomā uz hektāru.
👉 Maksājumi proporcionāli pieauga straujāk nekā iepriekš, bet joprojām ir zem ES vidējā.
The Baltic Times
📉 Konverģences mehānisms
CAP reforma paredzēja, ka valstis ar zemākiem maksājumiem līdz 2020. gadā pakāpeniski samazinās atšķirību ar ES vidējo. Tas palīdzēja ātrāk palielināt maksājumus Latvijā, Lietuvā un citās jaunajās dalībvalstīs.
capreform.eu
📍 2004 → 2027 (aptuveni salīdzinājums)
Valsts Apk. tiešie maksājumi kā % no ES vidējā
Latvija ~25 % → ~77 %
Lietuva līdzīgi Baltijas tendencei
Polija zem ES vidējā, bet parasti nedaudz augstāk nekā Baltijas valstis
(precīzs skaitlis nav pieejams, bet kopējā tendence — ja sāka augstāki, arī konverģence līdzīga)
The Baltic Times
💡 Secinājums: Latvijas vieta ES tiešo maksājumu rangā kopš 2004. gada proporcionāli ir uzlabojusies, pateicoties CAP reformām, kas noteica taisnīgāku maksājumu tuvināšanu ES vidējam līmenim.
📅 Latvijas politiskā vadība (no 2004. gada)
🧑🌾 Zemkopības ministri (ar ieņemšanas datumiem)
Dati balstās uz Latvijas Vikipēdijas sarakstu:
lv.wikipedia.org
Laikposms Zemkopības ministrs
2002–2009 Mārtiņš Roze
2009–2011 Jānis Dūklavs
2011–2014 Laimdota Straujuma
2014–2019 Jānis Dūklavs (otrā reize)
2019–2022 Kaspars Gerhards
2022–2023 Didzis Šmits
2023–pašreiz Armands Krauze
👉 Laimdota Straujuma bija īpaši nozīmīga zemkopības politikas kontekstā, jo viņas ministrūras laikā ES sarunās tika panāktas tiešmaksājumu konverģences noteikumu ieviešanas prasības, kas vēlāk palīdzēja Latvijas lauksaimniekiem saņemt proporcionāli lielākus maksājumus nekā iepriekš.
capreform.eu
🧑💼 Ministru prezidenti (kopš 2004. gada)
Pamatojoties uz oficiāliem valdību datiem:
mk.gov.lv
Laikposms Ministru prezidents
09.03.2004 – 02.12.2004 Indulis Emsis
02.12.2004 – 20.12.2007 Aigars Kalvītis
20.12.2007 – 12.03.2009 Ivars Godmanis
12.03.2009 – 22.01.2014 Valdis Dombrovskis
22.01.2014 – 11.02.2016 Laimdota Straujuma
11.02.2016 – 23.01.2019 Māris Kučinskis
23.01.2019 – 15.09.2023 Krišjānis Kariņš
15.09.2023 – pašreiz Evika Siliņa
📊 Tabula: Zemkopības ministri, ministru prezidenti un tiešo maksājumu tendences
Gads Ministru prez. Zemkopības ministrs Tiešo maksājumu tendence (vidēji/apjoms)
2004 Indulis Emsis Mārtiņš Roze Sāka ES CAP posmu, maksājumi ļoti zemi
2005–2007 Aigars Kalvītis Mārtiņš Roze Maksājumi pieaug no ļoti zema līmeņa
2008–2011 Ivars Godmanis / Valdis Dombrovskis (no 2009) Roze → Jānis Dūklavs CAP konverģences iestrādes sarunās
2011–2014 Valdis Dombrovskis → Laimdota Straujuma Laimdota Straujuma Konverģences noteikumu panākšana ES
2014–2016 Laimdota Straujuma Jānis Dūklavs Maksājumi turpina pieaugt
2016–2019 Māris Kučinskis Jānis Dūklavs CAP reforms īstenojas
2019–2022 Krišjānis Kariņš Kaspars Gerhards Maksājumi tuvinās ES vidējam
2022–2023 Krišjānis Kariņš Didzis Šmits CAP plāns 2023–27 sagatavots
2023–pašreiz Evika Siliņa Armands Krauze Maksājumu pieauguma turpināšana
📌 Īss vērtējums
✔️ CAP tiešo maksājumu līmenis Latvijā ir pieaudzis kopš ES iestāšanās 2004. gadā — gan absolūti, gan salīdzinot ar ES vidējo.
✔️ Laimdota Straujuma kā zemkopības ministre bija svarīgs posms, lai panāktu CAP konverģences noteikumus, kuri deva Latvijas lauksaimniekiem proporcionāli straujāku pieaugumu maksājumu apjomā.
✔️ Salīdzinājumā ar Lietuvu un Poliju, kuras arī sāka ar zemu līmeni, visi trīs pieauguma rādītāji pie konverģences ir līdzīgi, bet vēl pastāv atšķirības ES vidējā kontekstā
Tad kādi ir tie tavi secinājumi?
Skat. manu pirmo atbildi Gintam.
Bet secinājumus izdari pats.
Tu solīji izvērtējumu... To kaut kā nemana...
Tas ir domāts priekš tiem, kas māk lasīt.
Kad stājāmies ES bija vēlēšanas, toreiz es sapratu, ka par velti nekas nenotiek un saulītē diez vai tiksim iecelti, un biju pret. Tagad saprotu, ka mazām valstīm izdzīvot vienām, bez apdraudējumiem nav iespējams. Ja nu vēl dziļā evenģēlijas ticībā varam tikt glābti....
Meklējat meiteni uz vienu nakti💋? Laipni lūgti - XMEET.CLUB
Komentēt