10. februārī Rīgā triju Baltijas valstu un Eiropas Investīciju fonda (EIF) pārstāvji prezentēja “Baltijas Inovāciju fondu 3”, kura dibinātāji apņēmušies samest 225 miljonus eiro, bet apgrozīt - 700 miljonus eiro.
Pasākums notika Rīgā, bet Igaunijas vēstniecībā, simbolizējot tādu sadarbību starp Baltijas valstīm, ka nav vairs iespējams viennozīmīgi pateikt, kurai valstij pierakstīt fonda prezentācijas vietu. Viesu lomā šoreiz Lietuva, kas savulaik bija devusi adresi Baltijas inovāciju fonda dibināšanai 2013. gada 26. septembrī. Fonda toreizējie parametri bija tādi, ka katra no Baltijas valstīm apņēmās iemaksāt 20 miljonus eiro, kas Latvijas toreizējās naudas vienībās tika izteikti ar 14 miljoniem latu, bet EIF - 40 miljonus eiro. Tādējādi savācās 100 miljoni eiro, kurus fonda apsaimniekotāji plānoja dubultot līdz 200 miljoniem eiro.
Redzams, ka pilnu 13 gadu laikā fonda darbības apjoms vairāk nekā dubultojies. Tagad nauda tiks grozīta jau pa trešo apli. Pirmais aplis tika noiets pietiekami veiksmīgi, lai fonda turētāji uzskatītu par vajadzīgi šo zīmolu attīstīt. “Baltijas Inovāciju fonda 2” līgums tika parakstīts 2019. gada 6. augustā ar apņemšanos samest 156 miljonus eiro un kopā ar piesaistīto naudu apgrozīt 300 miljonus eiro. Arī tie plāni izpildīti un tagad aizvietoti ar apjomīgākiem plāniem, kuru izaugsme nav tikai nomināla, jo apsteidz eiro pirktspējas kritumu.
Latvijas iesaistīšanās “'Baltijas Inovāciju fondā 3” notiek atbilstoši Evikas Siliņas valdības 2025. gada 22. decembra sēdes lēmumam. Valdība pieņēma zināšanai “Baltijas Inovāciju fonda 2” darbības rezultātus un atbalstīja Ekonomikas ministrijas viedokli par nepieciešamību nodrošināt pēctecību Baltijas Inovāciju fondam, kas tagad jau gandrīz 13 gadus kalpo par platformu vietējā kapitāla tirgus attīstībai un nodrošina nepieciešamo kapitālu vietējiem uzņēmumiem.
Valdībai bija viegli pieņemt 22. decembra lēmumu tādā nozīmē, ka valdībai nenācās meklēt naudu sava lēmuma izpildei. Ministru kabineta protokollēmumā noteikts, ka Latvijas iemaksas “Baltijas Inovāciju fondā 3” veidosies no Baltijas Inovācijas fonda pirmās, otrās un vēlāk arī trešās kārtas ieguldījumu atmaksām, kā arī no agrāku, jau 2007.-2013. gada Eiropas Savienības plānošanas periodā ES līdzfinansētu aizdevumu atmaksām.
Baltijas Inovāciju fonda lielfinansētājs Eiropas Investīciju fonds ietilpst Eiropas Investīciju bankas grupā. Šī banka ir ES dalībvalstu kopējs īpašums, kuru pārvaldošajā direktoru padomē pa vienam direktoram no katras ES dalībvalsts un no Eiropas Komisijas. ES ieguldījusi bankā savu vārdu, nevis naudu, ko ES vārda dēļ banka var aizņemties, lai aizdotu projektiem, kas palīdz sasniegt ES mērķus. Skaitās, ka banka spēj nodrošināt aizdevumu atmaksāšanos neatkarīgi no tā, cik tālu ES mērķi no tādas saimniekošanas, kurā ar mieru piedalīties parastās komercbankas un citi kreditori.
Paziņojumā par “Baltijas Inovāciju fondu 3” paskaidrots, ka tas paplašinās Baltijas reģiona privātā un riska kapitāla tirgu. Trīs valstis savu nacionālās attīstības finanšu institūciju personā ieguldīs katra par 50 miljoniem eiro, bet EIF ieguldīs vēl 75 miljonus eiro. Latvijas pārstāve šajā veidojumā ir finanšu institūcija “Altum”, bet no Igaunijas nāk “SmartCap” un no Lietuvas - “ILTE". Plānots, ka šie ieguldījumi radīs iespējas piesaistīt līdz pat 700 miljoniem eiro, ieinteresējot gan jaunos, gan esošos fondu pārvaldītājus. “Baltijas Inovāciju fonds 3” ir zīmols, nevis aparāts naudas izsniegšanai gala lietotājiem. Tiem jāgriežas pie nākamās kārtas fondiem, kurus finansēs “Baltijas inovāciju fonds 3”. Tā plānos ir piecu gadu laikā atbalstīt astoņus līdz 11 fondus, kas specializējušies dažādu nozaru vai ES politikas virzienu kreditēšanā. Tagad jau zināms, ka līdz 20% tiks veltīti klimata jomai atbilstošiem ieguldījumiem. EIF darbosies kā pārvaldnieks, uzraugot fondu atlasi un padziļināto izvērtēšanu un pārvaldību.
Iepazīstinot ar “Baltijas Inovāciju fonda 3” vadlīnijām, “SmartCap” izpilddirektore Sille Petai (Sille Pettai) norādīja uz Baltijas valstu un EIF kopīgo apņemšanos panākt, “ka mūsu reģiona perspektīvākie uzņēmumi var piekļūt izaugsmes kapitālam, kas tiem nepieciešams, lai konkurētu globālajā tirgū”. “Balstoties uz iepriekšējo fondu panākumiem, kas uzņēmumiem mobilizēja vairāk nekā 1,19 miljardu eiro kapitālu, sūtot skaidru signālu privātajiem investoriem, ka Baltijas valstis joprojām ir pievilcīgs un elastīgs tirgus, mēs turpinām apmierināt uzņēmumu vajadzības finansēt izaugsmi un paplašināšanos,” apgalvoja S. Petai.
“ILTE” valdes loceklis Tads Gudaitis (Tadas Gudaitis) dalījās ar aprēķiniem, ka Baltijas Inovāciju fonda pirmo divu finansējuma kārtu aizdotie 52 miljoni eiro veicinājuši vairāk nekā 235 miljonu eiro piesaistīšanu tieši Lietuvas uzņēmumiem. “Svarīgs ir kopīgais Baltijas modelis, kas radījis 4,5 reizes lielākās investīcijas uzņēmumos salīdzinājumā ar summu, kas ieguldīta pašos fondos,” viņš paskaidroja: ”Strādājot kopā, Lietuva, Latvija un Igaunija rada lielāku un pievilcīgāku investīciju mērogu, ļaujot reģionam piesaistīt gan starptautiskos, gan Baltijas fondu pārvaldītājus, mobilizēt lielāku privāto kapitālu un radīt jaunas izaugsmes iespējas Baltijas uzņēmumiem.”
“Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš pievērsa uzmanību vēl citam sadarbības virzienam ne starp valstīm, bet starp publisko un privāto kapitālu: “Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā publiskais finansējums var darboties kopā ar privāto kapitālu, paplašinot finansējuma iespējas un vienlaikus uzticot investīciju lēmumus profesionāliem fondu pārvaldniekiem. Šāda pieeja palīdz veidot stabilāku un ilgtspējīgāku investīciju vidi Baltijas reģionā.”
“Neatkarīgās” sarunā ar R. Bērziņu tika minēti Latvijā labi pazīstami uzņēmumi, kas izmantojuši Baltijas Inovāciju fonda finansējumu. Kā Latvijas veiksmes stāsts pasaulē aizgājis dizaina uzņēmums “Printful", bet tepat Latvijā vairums iedzīvotāju ja ne izmantojuši, tad zina par “Vision Express optika", degvielas uzpildes ķēdes “KOOL” vai vides apsaimniekošanas uzņēmuma “Eco Baltia” darbošanos. “Altum” ir uzņēmējiem viegli prātā paturama adrese, kur viņiem paskaidros, kuru “Baltijas inovāciju fond 3” finansēto nozaru fondu specifikai vislabāk atbilst šo uzņēmēju biznesa plāni, nodomi un resursi.
