Latvijā 2026. gada sējas sezona tuvojas noslēgumam – pēc biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres aplēsēm apsēti jau aptuveni 90% lauku. Tomēr šī nav parasta sējas sezona. Nozari vienlaikus ietekmē 2025. gada slapjā rudens sekas, pavasara sausums, augstās ražošanas izmaksas un ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos, tostarp Hormuza šauruma krīzes ietekme uz energoresursu un minerālmēslu cenām.
Zemniekiem tas nozīmē, ka izmaksas ir zināmas jau tagad, bet rudens ieņēmumi joprojām ir neskaidri. Tāpēc šā gada galvenais jautājums nav tikai tas, cik daudz izdosies iesēt un novākt, bet arī tas, vai raža ļaus atgūt sezonā ieguldītos līdzekļus.
2025. gada rudens sekas jūtamas arī tagad
Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamentā “nra.lv” norāda, ka mitrais laiks 2025. gadā ražas novākšanu aizkavēja vairāk nekā par 10 dienām un būtiski ietekmēja arī rudens sēju. Zemgalē un Kurzemē, kur apstākļi bija labvēlīgāki, rapsis un ziemāji tika iesēti laikā un augi ziemošanā devās labi attīstīti. Savukārt Vidzemē un Latgalē piemirkusī augsne traucēja rapsi iesēt optimālā laikā un pārlieku lielā mitruma dēļ iesētie augi attīstījās lēnāk.
Līdz ar to ziemas rapša kopējā sējplatība Latvijā, pēc ministrijas vērtējuma, varētu būt samazinājusies par vairāk nekā 25%. Vienlaikus pārziemošana kopumā bijusi optimāla - sniega sega augus pasargāja no zemajām temperatūrām un iespējamā kailsala. Tomēr vietām, kur sniega sega bija biezāka, īpaši meža un ceļu malās, graudaugi ir izsutuši un gājuši bojā.
Arī “Linas Agro” graudu nodaļas vadītājs Raivis Maksis norāda, ka 2026. gada sējas sezona Latvijā sākusies salīdzinoši sarežģītos apstākļos. Pēc 2025. gada nelabvēlīgajiem laikapstākļiem - pārmērīgiem nokrišņiem un plūdiem - daļa saimniecību joprojām atkopjas, un tas ietekmē gan augsnes stāvokli, gan šīs sezonas plānošanu.
Pavasaris sācies agri, bet ar mitruma deficītu
2026. gada pavasaris, pēc Zemkopības ministrijas vērtējuma, iezīmējas ar ilgstošu mitruma deficītu. Marta beigās un aprīļa sākumā, sākoties veģetācijas sezonai, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sausuma un mitruma rādītājs liecināja, ka lielākajā daļā Latvijas reģionu apstākļi bijuši no mēreni līdz ekstrēmi sausiem.
Pavasaris šogad iestājās salīdzinoši agri, tāpēc lauksaimnieki Kurzemē un Zemgalē sējas darbus sāka jau marta beigās. Šajos reģionos aktīvi tika sēti aukstumizturīgi kultūraugi - zirņi, pupas un auzas. Vidzemē sēja galvenokārt sākās pēc Lieldienām, un vietām Vidzemē un Latgalē darbi vēl turpinās. Tomēr sausums apgrūtina sējas norisi, jo augsne ir irdena un put.
Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka Zemgale un Kurzeme sējas darbus sāka un pabeidza pirmās, jo šajos reģionos jau aptuveni divus mēnešus ir ļoti sauss. Savukārt Latgalē un Vidzemē vietām vēl notiek vasarāju sēja, jo salīdzinoši zemā gaisa temperatūra un lietus darbus piebremzēja.
LATRAPS valdes loceklis un Lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols norāda, ka vasarāju sēja šogad sākās laikus - jau pirms Lieldienām - un darbi kopumā noritējuši raiti. Tradicionāli pirmie tika sēti tauriņzieži - zirņi un pupas. Vietās, kur ziemas kvieši bija cietuši, iesēti vasaras kvieši.
Daļā saimniecību vēl turpinās linu sēja, un LATRAPS prognozē, ka līdz aprīļa beigām lielākā daļa vasarāju, izņemot kukurūzu, būs sasēti. Vienlaikus saglabājas izaicinājumi - sausuma riski un ierastie sezonas faktori, piemēram, zosu postījumi zirņu un pupu laukos.
Sējumu struktūra mainās
Šogad redzamas arī izmaiņas sējumu struktūrā. Zemkopības ministrija, atsaucoties uz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistu sniegto informāciju, norāda, ka saimnieki maksimāli cenšas samazināt izdevumus minerālmēsliem. Vairāk tiek audzēti tauriņzieži un auzas, savukārt mieži, vasaras rapsis un vasaras kvieši tiek sēti mazāk. Lielāka uzmanība tiek pievērsta kultūraugiem, kuriem nepieciešams mazāks minerālmēslu daudzums.
Iespējams, daļa lauku var palikt papuvē. Ministrija norāda arī uz problēmām ar sēklas materiāla pieejamību. Sējumu struktūrā parādās lini un kaņepes, bet precīzāka informācija būs pieejama pēc platību maksājumu iesniegšanas maija otrajā pusē.
Līdzīgu tendenci redz arī LATRAPS. Ozols norāda, ka šogad pieaudzis vasarāju apjoms, jo rudenī vietām lauki bija pārmitri un fiziski nebija iespējams veikt sējas darbus. Turklāt ziemas kviešu bojājumu dēļ daļa platību pārsētas ar vasaras kultūrām. Saglabājas interese par tauriņziežiem, kas palīdz dažādot augseku un uzlabot augsnes auglību. Šogad diezgan daudzas saimniecības eksperimentē arī ar eļļas linu sēju.
Tauriņzieži var daļēji mazināt dārgo resursu spiedienu. Zirņi un pupas piesaista slāpekli no gaisa un var samazināt minerālmēslu patēriņu, kas ir īpaši būtiski laikā, kad minerālmēslu cenas ir augstas. Tomēr gan LATRAPS, gan “Zemnieku saeima” uzsver, ka šo kultūru audzēšana saistīta ar riskiem. Tām nepieciešamas zināšanas, pieredze un atbilstošs tehniskais nodrošinājums, turklāt postījumus var radīt arī gājputni.
Zemkopības ministrija norāda, ka pāreja uz mazāk resursietilpīgām kultūrām mazina izmaksu spiedienu, taču bieži samazina arī ieņēmumus. Tāpēc lauksaimnieki šo pieeju izvēlas ne tik daudz peļņas palielināšanai, cik risku mazināšanai, saimniecības stabilizēšanai un mazākai atkarībai no cenu svārstībām un resursu pieejamības.
Izmaksas zināmas jau tagad, ieņēmumi vēl neskaidri
Lielākais spiediens šogad tomēr ir izmaksu un tirgus cenu kombinācija. Dzelzkalēja-Burmistre norāda, ka degviela, minerālmēsli, sēkla un augu aizsardzības līdzekļi kļuvuši dārgāki, bet produkcijas iepirkuma cenas šim izmaksu pieaugumam netiek līdzi. Tāpēc zemnieku galvenā problēma ir rentabilitāte - vai rudenī būs iespējams atgūt šobrīd ieguldītos līdzekļus.
Būtiskākās izmaksu pozīcijas ir degviela un minerālmēsli. Degviela veido ap 20% no saimniecību izdevumiem, bet mēslojums - ap 30-40%. Pēc “Zemnieku saeimas” sniegtās informācijas, atsevišķu slāpekļa mēslošanas līdzekļu cena no aptuveni 250 eiro par tonnu pērnā gada rudenī pieaugusi līdz aptuveni 520 eiro par tonnu. Daļai saimniecību tas būtiski maina sezonas ekonomisko aprēķinu.
Zemkopības ministrija atzīst, ka ieguldījumu samazināšana mēslojumā un augu aizsardzībā ir viens no veidiem, kā lauksaimnieki šobrīd cenšas pielāgoties apstākļiem, kuros minerālmēslu un degvielas cenas ir ļoti augstas. Ieguldījumu samazināšana un kultūraugu izvēle ar zemākām ieguldījumu prasībām tiek izmantota kā instruments, lai mazinātu finanšu riskus un saglabātu saimniecību ekonomisko dzīvotspēju.
Šo spiedienu pastiprina tirgus situācija. Ja ražošanas pašizmaksa aug, bet graudu vai citas produkcijas iepirkuma cena saglabājas zema, pat ļoti laba raža vairs negarantē peļņu. Tāpēc lielākais risks šobrīd nav tikai laikapstākļi vai dārgākas izejvielas, bet rentabilitāte kopumā.
Ja sausums turpināsies, riski pieaugs
Arī pavasara sausums jau sezonas sākumā palielina riskus. Zemkopības ministrija norāda, ka šajā periodā nav bijuši vērā ņemami nokrišņi. Lai gan sakņu zonā mitrums vēl saglabājas, turpmāks sausums var izraisīt tā strauju samazināšanos. Ja sausums turpināsies arī maijā, sekas var kļūt ievērojami smagākas un ietekmēt visu ražošanas sezonu.
Īpaši lielāks risks ir vieglajās augsnēs un saimniecībās bez apūdeņošanas iespējām. Auksto un sauso laikapstākļu dēļ augu cerošana un attīstība norit lēnāk, īpaši Vidzemē un Latgalē. Pozitīvi vērtējams tas, ka nav novērojamas krasas temperatūras svārstības, kas varētu radīt papildu stresu augiem.
Drošību dod kooperācija, apdrošināšana un loģistika
Pēc 2025. gada sezonas vēl būtiskāka kļuvusi uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudu nozīme. LATRAPS uzsver, ka iepriekšējā sezona spilgti parādīja, cik kritiski svarīgas ir modernas uzglabāšanas un kaltēšanas jaudas. Lielapjoma investīcijas individuālām saimniecībām bieži nav iespējamas, tāpēc būtiska nozīme ir kooperācijai.
LATRAPS turpina attīstīt reģionālos graudu pirmapstrādes kompleksus, īpaši stiprinot jaudas vietās, kur iepriekš bija lielākie izaicinājumi - Jaunpagastā, Aizkrauklē un Jēkabpilī.
Arī risku vadības instrumentu nozīme turpina pieaugt. Apdrošināšana palīdz mazināt laikapstākļu un citu neprognozējamu faktoru radītos zaudējumus, savukārt efektīva loģistika kļūst par vienu no galvenajiem konkurētspējas faktoriem. Globālie procesi tieši ietekmē arī Latvijas lauksaimniecību - pieaug transporta izmaksas, mainās piegādes ķēdes un palielinās energoresursu cenu svārstību ietekme.
Valsts atbalsts palīdz, bet neatceļ tirgus riskus
Valsts atbalsta instrumentu klāstā 2026. gadā augkopības saimniecībām pieejams bezprocentu īstermiņa aizdevums no ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta - 60 eiro par pieteikto hektāru. Tāpat ar “Altum” starpniecību pieejami aizdevumi apgrozāmo līdzekļu iegādei, tostarp sēklai, mēslošanas līdzekļiem, augu aizsardzības līdzekļiem un degvielai.
Lauksaimniekiem pieejams arī atbalsts sējumu, stādījumu un lauksaimniecības dzīvnieku apdrošināšanai, kā arī tiesības iegādāties marķētu dīzeļdegvielu ar samazinātu akcīzes nodokļa likmi. No 2026. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam lauksaimniecībā izmantojamai dīzeļdegvielai likme noteikta 21 eiro par 1000 litriem.
Ņemot vērā 2025. gada nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi uz 2026. gada kultūraugu struktūru, tiešo maksājumu ietvaros paredzēta arī lielāka prasību elastība. Tā ļauj lauksaimniekiem, kuri Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesnieguši paziņojumu par 2025. gada lietavu radītajiem postījumiem, saglabāt atbalsta maksājumus pilnā apmērā arī gadījumos, kad objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams pilnībā izpildīt atsevišķas laba lauksaimniecības un vides stāvokļa prasības.
Tomēr nozares pārstāvji uzsver, ka ar atbalsta instrumentiem vien nepietiek. LATRAPS vērtējumā visizturīgākās šobrīd ir tās saimniecības, kas spēj elastīgi pielāgoties mainīgajiem apstākļiem - ar daudzveidīgu kultūru struktūru, pārdomātu resursu plānošanu un pieeju risku vadības instrumentiem. Izturību stiprina arī kooperācija, kopīgas uzglabāšanas un loģistikas iespējas, investīcijas tehnoloģijās un infrastruktūrā, kā arī savlaicīga finanšu plūsmas plānošana.
2026. gads kā izdzīvošanas pārbaudījums
“Zemnieku saeima” 2026. gadu nozarei raksturo kā izdzīvošanas gadu ar piespiedu pielāgošanos. Zemnieki pārskata kultūraugu izvēli, samazina platības, koriģē mēslošanas stratēģiju, vērtē degvielas izmaksas, meklē apgrozāmos līdzekļus un cenšas saglabāt ražošanu.
“Nozare šobrīd atrodas situācijā, kur vienlaikus darbojas vairāki riski - augstas izmaksas, zemas vai neskaidras produkcijas cenas, apgrozāmo līdzekļu trūkums un ģeopolitikas ietekme uz energoresursu cenām un minerālmēsliem,” norāda biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņas vērtējumā 2026. gadu nevar raksturot tikai kā kārtējo sarežģīto sezonu. Tas ir gads, kurā tiek pārbaudīta saimniecību finansiālā noturība un visas nozares spēja saglabāt ražošanu apstākļos, kad pat laba raža vairs negarantē peļņu.
