Eiropas Centrālā banka (ECB) ir paaugstinājusi noguldījumu iespējas likmi par 0,25% līdz 2,25%, iezīmējot izšķirošu atgriešanos pie stingrākas politikas, jo karš Irānā ir pacēlis eirozonas inflāciju līdz augstākajam līmenim gandrīz trīs gadu laikā.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena preses konferencē 11. jūnijā pēc ECB Padomes pieņemtā lēmuma nosauca vairākus globālās politikas faktus un statistikas skaitļus, kas mudinājuši atgriezties pie stingrākas monetārās politikas un procentu likmes palielināšanas.
“Padome ir apņēmusies noteikt monetāro politiku, lai nodrošinātu inflācijas stabilizāciju mūsu divu procentu mērķa līmenī vidējā termiņā. Saskaņā ar šo apņemšanos mēs šodien nolēmām paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Karš Tuvajos Austrumos rada inflācijas spiedienu, un lēmums paaugstināt likmes ir pamatots dažādos scenārijos, kuros aprakstīts, kā šoks varētu attīstīties un ietekmēt eirozonas vidēja termiņa perspektīvas. Eirosistēmas darbinieku bāzes prognozēs paredzams, ka kopējā inflācija 2026. gadā būs vidēji 3,0%, 2027. gadā - 2,3% un 2028. gadā - 2,0%. Attiecībā uz inflāciju, neieskaitot enerģiju un pārtiku, bāzes prognozē paredzēts vidēji 2,5% 2026. un 2027. gadā un 2,2% 2028. gadā. Salīdzinot ar martu, ECB darbinieki ir pārskatījuši un paaugstinājuši inflācijas bāzes prognozi 2026. un 2027. gadam, jo enerģijas cenu tendence ir augstāka, kas zināmā mērā, domājams, ietekmēs pārtikas, preču un pakalpojumu inflāciju. Bāzes prognozē ekonomikas izaugsme 2026. gadā vidēji būs 0,8%, 2027. gadā - 1,2% un 2028. gadā - 1,5%. Šī ir lejupvērsta korekcija 2026. un 2027. gadam, kas atspoguļo kara izteiktāku ietekmi uz preču tirgiem, reālajiem ienākumiem un uzticību,” sacīja Urzula fon der Leiena.
“Globālā finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās vai ierobežotāks kredītu piedāvājums varētu mazināt pieprasījumu. Papildu berze starptautiskajā tirdzniecībā varētu arī vēl vairāk traucēt piegādes ķēdes, samazināt eksportu un vājināt patēriņu un investīcijas. Citi ģeopolitiskie saspīlējumi, jo īpaši Krievijas nepamatotais karš pret Ukrainu, joprojām ir galvenais nenoteiktības avots. Turpretī izaugsme varētu izrādīties augstāka, ja ekonomika un enerģijas tirgi ātrāk nekā paredzēts pielāgotos Tuvo Austrumu kara izraisītajiem traucējumiem vai ja karš tiktu atrisināts ātri un ilgtspējīgi. Turklāt plānotie aizsardzības un infrastruktūras izdevumi, reformas produktivitātes uzlabošanai un eirozonas uzņēmumu jaunu tehnoloģiju ieviešana varētu veicināt izaugsmi vairāk nekā paredzēts. Arī dziļāka vienotā tirgus integrācija varētu veicināt izaugsmi, pārsniedzot pašreizējās cerības. Inflācijas perspektīvu riski ir augšupvērsti. Ja enerģijas cenas pieaugtu vairāk un ilgāk nekā pašlaik paredzēts, eirozonas inflācija vēl vairāk pieaugtu. Tas varētu pastiprināties un kļūt noturīgi, ja augstākas enerģijas cenas vairāk nekā paredzēts ietekmētu citas cenas un algas, ja, reaģējot uz to, pieaugtu ilgtermiņa inflācijas gaidas vai ja globālās piegādes ķēdes tiktu traucētas plašākā mērogā. Pastāvīgā tirdzniecības spriedze varētu arī izraisīt globālo piegādes ķēžu sadrumstalotību, samazināt kritiski svarīgu izejvielu piegādi un pasliktināt jaudas ierobežojumus eirozonas ekonomikā.
Ekstremāli laikapstākļi un plašākā mērogā klimata un dabas krīzes varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk nekā paredzēts.
Turpretī inflācija varētu izrādīties nedaudz zemāka, ja kara Tuvajos Austrumos ekonomiskā ietekme izrādītos īslaicīgāka nekā pašlaik paredzēts vai ja netiešā vai otrās kārtas ietekme izrādītos mazāk izteikta nekā paredzēts. Nestabilāki un no riskiem izvairīgāki finanšu tirgi varētu ietekmēt pieprasījumu un tādējādi arī pazemināt inflāciju,” pauda EK prezidente.
ECB pirmo reizi gandrīz trīs gadu laikā ir paaugstinājusi procentu likmes, pēc ceturtdienas Padomes sanāksmes paceļot noguldījumu iespējas likmi no 2% līdz 2,25%, raksta “Euronews”. ECB nosaka monetāro politiku eirozonā, izmantojot trīs galvenās procentu likmes, un noguldījumu iespējas likme ir tās galvenais politikas instruments. ECB noguldījumu iespējas likme pēdējo reizi tika paaugstināta 2023. gada septembrī, kad tā sasniedza savu augstāko līmeni 4,0% pēc stingrākas politikas cikla, kura mērķis bija stabilizēt inflācijas krīzi pēc pandēmijas. ECB arī paaugstināja galveno refinansēšanas operāciju likmi līdz 2,4% un marginālo aizdevumu likmi līdz 2,65%. Galveno procentu likmju paaugstināšana iezīmē skaidru atvieglojumu cikla nomaiņu uz stingrāku politiku. Eirozonas inflācijai maijā sasniedza 3,2%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2023. gada septembra. To ir noteicis enerģijas cenu pieaugums par 10,9%. Būtībā padome secināja, ka bezdarbība vairs nav pieļaujama. Pirms ceturtdienas sanāksmes finanšu tirgi bija gandrīz droši iekļāvuši likmes paaugstināšanu cenā, jo ECB padomes locekļi to neturēja noslēpumā. Eirozonas ekonomika zem spiediena
Paaugstināšana notiek eirozonas ekonomikai grūtā brīdī. Bloka ekonomika 2026. gada pirmajā ceturksnī saruka par 0,2%, liekot ekonomistiem brīdināt par draudošu stagflāciju, kas ir vājas izaugsmes, pieaugošas inflācijas un pasliktinātas uzticības apvienojums. ECB pašas profesionālo prognozētāju aptaujā IKP pieaugums 2026. gadā tika prognozēts tikai 0,9% apmērā, kas ir lejupvērsta korekcija, kas tieši saistīta ar augstāku enerģijas cenu negatīvo ietekmi, ko izraisīja karš Irānā. Arī pamatinflācija, kas neietver svārstīgos pārtikas un enerģijas komponentus, pieauga no 2,2% aprīlī līdz 2,5% maijā, apšaubot jebkādu argumentu, ka cenu spiediens joprojām ir saistīts tikai ar enerģiju. Mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā 21 valstu blokā šis lēmums nozīmē augstākas aizņemšanās izmaksas hipotēkām un korporatīvajiem aizdevumiem laikā, kad pirktspēju jau tā ierobežo paaugstinātās degvielas un gāzes cenas. Tirgi prognozē ar aptuveni 50% varbūtību, ka septembrī tiks veikta turpmāka paaugstināšana, kas liecina, ka ceturtdienas solis tiek uzskatīts par jaunas stingrākas ECB politikas fāzes sākumu, nevis par mērķētu, vienreizēju iejaukšanos. Ekonomisti cēla trauksmi
Argumentu par ceturtdienas paaugstināšanu iepriekš un visspēcīgāk izvirzīja ECB Valdes locekle Izabella Šnābela, politikas veidotāja, kas atbild par bankas tirgus operācijām. Šnābela apgalvoja, ka ECB jūnijā vajadzētu paaugstināt likmes neatkarīgi no tā, vai notiekošās Irānas miera sarunas novedīs pie vienošanās, atsaucoties uz konflikta ilgumu un to, cik lielā mērā augstās enerģijas cenas ietekmē plašāku ekonomiku. Uzstājoties konferencē Seulā, Šnābela brīdināja, ka "inflācijas gaidu risks pieaug" un ka banka vairs nevar "neņemt vērā šo šoku". Arī galvenais ECB ekonomists Filips Leins sacīja, ka apstākļi ir pasliktinājušies kopš bankas marta prognozēm un ka jūnija sanāksmē ECB inflācijas prognoze tiks pārskatīta uz augšu.
Šnābela gāja vēl tālāk, prognozējot, ka inflācija līdz gada beigām varētu pieaugt līdz 4%.
Komercbankas Eiropā un Latvijā šo ECB lēmumu jau prognozēja un ir tam gatavas. Kopējo noskaņojumu raksturo bankas “Citadele” galvenais ekonomists Kārlis Purgailis, kurš Finanšu nozares asociācijas mājaslapā raksta: “Pozitīvi vērtējams tas, ka gaidāmais procentu likmju kāpums finanšu tirgos jau lielā mērā ir iecenots. Piemēram, 3 mēnešu “Euribor”, kas 2026. gada sākumā atradās ap 2,0 %, pašlaik sasniedz 2,3 %. Tas nozīmē, ka tirgus gaidas par ECB lēmumiem jau ir atspoguļojušās aizņemšanās izmaksās.”
Daudzi analītiķi ir viensprātis, ka ECB pēc ilgāka pārtraukuma sāks atkal paaugstināt bāzes procentu likmes, un, iespējams, pēc šī lēmuma sekos vēl vismaz viens likmju paaugstinājums - tātad jādomā, ka likme būs 2,5%.
Atskatoties ne pārāk senā vēsturē, atceramies, ka energoresursu sadārdzināšanās Eiropā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā veicināja inflāciju, ko ECB slāpēja, pakāpeniski paaugstinot procentu likmes. Aizdevumu iespējas uz nakti likme līdz 2024. gada vidum sasniedza pat 4,50%. Pēc tam ECB likmes sāka samazināt.
Likmju paaugstināšanas pozitīvajam efektam - inflācijas noturēšanai rāmjos - bija blaknes, jo banku neto procentu ienākumi un peļņa būtiski pieauga - tās saņēma lielākus procentus par saviem noguldījumiem centrālajās bankās. Tas radīja situāciju, ka komercbankām lielā mērā zuda motivācija kreditēt uzņēmumus un iedzīvotājus, kas saistīts ar risku. Daudzas valstis šo situāciju uzskatīja par "negaidītu peļņu" jeb vējagrābi ("windfall profits") un izmantoja nodokļu instrumentus, lai šādus “bezstrādes ienākumus” ierobežotu.
Lietuva ieviesa pagaidu solidaritātes iemaksu, ar 60% likmi apliekot to neto procentu ienākumu daļu, kas par 50% pārsniedz iepriekšējo gadu vidējos rādītājus. Iekasētie līdzekļi tiek novirzīti militārās infrastruktūras projektiem.
Itālija sākotnēji paziņoja par līdzīgu vienreizēju nodokli banku virspeļņai, taču vēlāk piedāvāja bankām iespēju solidaritātes maksājuma vietā novirzīt līdzekļus banku kapitāla rezervēs.
Spānija ieviesa īpašu pagaidu nodokli banku un enerģētikas uzņēmumu virspeļņai, kura ietvaros iemaksas tika aprēķinātas no neto procentu ienākumiem un komisijas maksām.
Slovēnija pagaidu solidaritātes nodokli bankām noteica uz pieciem gadiem, lai finansētu dabas katastrofu seku novēršanu un atbalstu cietušajiem.
Latvija solidaritātes iemaksu ieviesa saistībā ar 2024. gada valsts budžetu (kā priekšnosacījumu 2025. gada budžetam).
Tomēr ECB ir paudusi kritisku nostāju. ECB savos atzinumos vairākkārt brīdinājusi, ka šādi solidaritātes nodokļi var sadārdzināt finansējuma piesaisti, mazināt banku spēju izsniegt jaunus kredītus un negatīvi ietekmēt visu finanšu sistēmas stabilitāti un investoru uzticību.
Iepriekšējo gadu politiskajiem lēmumiem joprojām ir tāds kā “reliktais starojums”, kas atsāk ietekmi uz šodienu - ar solidaritātes iemaksu atlaidēm Latvijā ir sanākusi sarežģīta juridiska putra, kur taisnība vēl tiks noskaidrota Satversmes tiesā (ST).
Solidaritātes iemaksu likumā tika noteikts, ka komercbankām, ja tās izpilda noteiktus kritērijus kreditēšanā, piešķiramas atlaides diapazonā no 25% līdz pat 100%. Daudzas bankas pērn kvalificējās lielāku vai mazāku atlaižu saņemšanai.
Taču ne visi tirgus dalībnieki ir apmierināti ar šādu kārtību, un ST tiek izskatīts pieteikums no kredītiestādes (“Swedbank”), kas pirms likuma normas pieņemšanas jau bija būtiski kāpinājusi kreditēšanu. Tāpēc kreditēšanas pieaugumu, kāds noteikts normā, ņemot vērā prognozējamo kredītu pieprasījumu, neesot bijis iespējams sasniegt.
Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka solidaritātes iemaksas atlaides mehānisms praksē rada selektīvu priekšrocību tām kredītiestādēm, kuras līdz normas spēkā stāšanās brīdim Latvijas rezidentiem izsniegušas būtiski mazāk kredītu.
Izveidotais atlaides mehānisms uzskatāms par valsts atbalstu un veidojot selektīvu priekšrocību Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē. Savukārt valsts atbalsta pasākums bez Eiropas Komisijas saskaņojuma ir nelikumīgs, uzskata prasības pieteicēja.
Trešdien, 10. jūnijā, ST nolēma, ka jāuzdod jautājumi Eiropas Savienības Tiesai (EST), vai solidaritātes iemaksas atlaide ir atzīstama par valsts atbalstu un vai īstenotā komercdarbības politika ir uzskatāma par selektīvu.
Ja likumā noteiktās normas par solidaritātes nodokļa atlaidēm būs jāatceļ ar atpakaļejošu spēku, tas var apdraudēt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti. Tāda ķeza, ka bail! Arī par to ST ir uzdevusi jautājumu EST un nolēmusi apturēt tiesvedību lietā līdz brīdim, kad stāsies spēkā EST nolēmums.
