Latvijas valdība, tostarp ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), aprīlī sāka virzīt priekšlikumu par solidaritātes maksājuma (virspeļņas nodokļa) ieviešanu degvielas mazumtirgotājiem. Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija asi iebilst, jo tas degvielas tirgotāju ieskatā ir pretrunā ar brīvā tirgus principiem, kā arī “iezīmējas zināmi riski atbilstībai Satversmei”.
Kā solidaritātes maksājuma mērķis tika minēts mazināt negatīvo sociālekonomisko ietekmi, ko rada augstās degvielas cenas, un ierobežot tirgotāju virspeļņu.
Maksājumu plānots piemērot, ja faktiskā degvielas mazumtirdzniecības cena pārsniedz objektīvi aprēķinātu cenu par vairāk nekā trim procentiem.
Ekonomikas ministrs norādīja, ka sākotnējie dati par degvielas cenām ir "ļoti slikti" un pamato šāda maksājuma nepieciešamību. Viņš uzsvēra, ka "cenas svārstās patērētājiem nelabvēlīgā virzienā".
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas un nozares dalībnieki ir iebilduši pret šo ieceri, norādot uz neskaidrībām un nepieciešamību pēc kompromisa.
Pēc sākotnējas atlikšanas 31. martā valdība aprīļa vidū turpināja skatīt šo jautājumu, un diskusijas par to risinās arī Saeimā. Neoficiāli dažkārt tiek runāts arī par iespējamu “cenu griestu” noteikšanu degvielai, taču par to pagaidām vairāk spriež tikai kā par teorētisku pasākumu, ja turpmākajos mēnešos situācija kļūs pagalam ļauna - ja ES izsīks degvielas krājumi.
Lai samazinātu cenu patērētājiem, uz trim mēnešiem tika samazināts akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai no 467 uz 396 eiro par 1000 litriem. Šis pasākums, kas stājās spēkā aprīlī, degvielas cenu samazināja par aptuveni 8,6 centiem litrā (ieskaitot PVN), lai ierobežotu straujo cenu kāpumu. Marķētās dīzeļdegvielas likme lauksaimniekiem tika samazināta līdz 21 eiro par 1000 litriem.
Degvielas nozari pārzinošie eksperti ir vienisprātis, ka valdībai nevajadzētu pieņemt lēmumu par solidaritātes nodokļa ieviešanu, vēl jo striktāk viņi ir pret “cenu griestiem”. Par valdības soli samazināt akcīzi dīzeļdegvielai viedokļi ir dažādi.
Šteins: samazināt akcīzes nodokli bija pareizs solis
Degvielas nozares eksperts Sandis Šteins intervijā “nra.lv” atgādināja, ka naftas produktu cenas biržā ir ļoti mainīgas, bet mainība ir bijusi arī agrākos laikos. “Pirms kara Tuvajos Austrumos dīzeļdegviela maksāja 770 dolārus par tonnu, bet pašlaik ir 1250-1300. Protams, pie tāda cenas kāpuma valdībai bija jāreaģē, jāskatās, ko var darīt. Visa ekonomika cieš, jo degvielas cenas ietekme ir jūtama katram patērētājam un visiem uzņēmumiem kopumā.
Tāpēc ir labi, ka valdība iesaistījās un atrada veidu, kā samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, netraumējot valsts budžetu. Tas ir skaidrs, korekts solis, ka valsts negrib iedzīvoties no nelaimes grūtā periodā. Ieguvēji ir iedzīvotāji, un arī degvielas tirgotāji ir ieguvēji, jo iedzīvotājiem ir vairāk iespēju iegādāties produktu nekā tad, ja būtu klāt vēl astoņi centi plus vēl PVN.
Tas ir labs solis, un, vai termiņš, kurā akcīzes samazinājums ir spēkā, ir pietiekams, to redzēsim tuvākā mēneša laikā,” sacīja Sandis Šteins.
“Mēs jau zinām, ka, ja biržā cenas kādā brīdī krīt, diezin vai to var tūdaļ pamanīt degvielas uzpildes stacijas cenā. Ir jānotirgo tas, kas ir degvielas tvertnēs, kas parasti ir 2-3 dienu apjoms. Tas nozīmē, ka 2-3 dienu laikā tam efektam, kas ir biržā, būtu jāparādās uz pilona degvielas uzpildes stacijā. Gadījumā, ja tas neparādītos, varētu kaut ko analizēt un konstatēt, ka kāds tirgotājs varbūt mēģina potenciāli iedzīvoties no situācijas. Taču es neredzu, ka kāds to darītu.
Latvijā 80-84% patēriņa ir dīzeļdegviela, benzīna un gāzes ietekme tautsaimniecībā ir daudz mazāka. Ekonomika turas uz dīzeļdegvielas. Ja cena biržā nokristos par 300-400 dolāriem, tā būtu kardināla izmaiņa atpakaļ uz kaut cik normālu degvielas cenu,” pauž eksperts.
Sakarā ar ne visai optimistiskām ziņām no Tuvajiem Austrumiem, pašlaik pasaules tirgū atpakaļ ir augsta jēlnaftas cena - tuvu pie 95 dolāriem par barelu.
“Jā, bet tā cena, kas bija pirms kara - aptuveni 65 dolāri - tā jau pēc definīcijas bija diezgan zema cena tirgū. Normāla, “veselīga” cena ir starp 70 un 80 dolāriem. Kamēr vien tā ir līdz 90 dolāriem par barelu, tas nav nekas unikāls. Bieži vien ir bijis, ka kāds viens atgadījums kaut kur kādā valstī, kādā rūpnīcā, vai kāds OPEC+ lēmums ietekmēja cenu arī līdz karam - tā, ka tā varēja uzkāpt virs 80-90 dolāriem. Tas nav nekas īpašs.
Tā cena, ko redzam uz degvielas uzpildes staciju piloniem, ja ir, piemēram, 1,90 eiro, tad paskaitām nost to, ka katram uzņēmumiem ir atlaide, un nevar iedomāties, ka kādam tās nav. Vidējā atlaide korporatīvajā sektorā ir 10 līdz 12 centi. Tāpat arī privātpersonām, vismaz 90% autobraucēju ir atlaides - vismaz astoņi centi. Ja paņemam nost šo atlaidi, tad dīzeļdegvielas cena ir aptuveni 1,80 eiro par litru līmenī. Tas ir tas līmenis, ko Ekonomikas ministrija sauca par tādu, ar ko tautsaimniecība var funkcionēt uz priekšu. Ja tas tā noturēsies ilgākā laikā, tad es domāju, ka šis stāvoklis ir labs,” spriež Sandis Šteins.
Uz jautājumu par “cenu griestiem” eksperts atzina, ka ir valstis, kas ko tādu dara, taču tad jābūt kompensējošiem mehānismiem - “tad valstij ir vairāk jāiet iekšā nozarē un jākontrolē viss process, lai varētu redzēt, vai uzņēmēji vispār spēj darboties ar tiem noteiktajiem cenu griestiem”. “Domāju, ka Latvijā tas ir izskanējis tāpēc, ka tā ir kaut kur citur. Jā, dažās valstīs tā ir - viena no tādām valstīm ir Slovēnija, kāds jauns regulējums ir parādījies arī dažās citās valstīs. Bet domāju, ka mums nav tāda situācija, ka vajadzētu uz to iet. Mums ir kompakta valsts, un ir viegli apzināmi visi tirgotāji, līdz ar to valsts ar minimāliem resursiem var sekot līdzi, kas notiek tirgū. Man šķiet, ka nevajag šobrīd izskatīt iespēju uzlikt cenu griestus,” uzskata Sandis Šteins.
Karčevskis: Nedariet neko, lieciet uzņēmējus mierā!
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas pārstāvis Ojārs Karčevskis “nra.lv” pauda, ka asociācija “nekādā formā, nekādā veidā” nepiekrīt solidaritātes nodoklim. Tas aprēķins, ar kādu iecerēts noteikt šo nodokli, ir neatbilstošs tirgus situācijai, degviela netiek iepirkta par tādām cenām.
Pagājušajā trešdienā Ojārs Karčevskis ir piedalījies kā asociācijas pārstāvis Saeimas budžeta (nodokļu) komisijas sēdē, kas bijusi pusotru stundu gara, un tur paudis asociācijas viedokli. “Ja šādi noteikumi par solidaritātes nodokli tiks pieņemti, iespējams, par tiem būs sūdzība Satversmes tiesā,” norādīja eksperts.
Vai valdības lēmums samazināt akcīzes nodokli bija pareizs?
Ojārs Karčevskis atbildēja, ka viņa personiskais viedoklis ir tāds, ka nevajag darīt neko. “Jo tie ir politiķu lēmumi, lai it kā kaut ko mazinātu. Bet mazināt cenu par astoņiem centiem, kad cena par litru ir tuvu pie diviem eiro, nav būtiskas nozīmes.
Es zinu par citām Eiropas valstīm, kur kas ir darīts, lai cenu mazinātu. Latvijas gadījumā ir pieņemts lēmums samazināt akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, un šis samazinājums beigsies 30. jūnijā. Manā skatījumā šo termiņu nevajag pagarināt.
Sakarā ar lielām cenām degvielas apgrozījums samazinās, līdz ar to arī PVN ieņēmumi mazināsies. Cena jau vairākas nedēļas ir zem diviem eiro, nevis virs diviem eiro. Es personīgi, ja man būtu vara, virzītu nodokļu ieņēmumus, piemēram, sabiedriskā transporta, autobusu pārvadātāju vajadzībām. Visu laiku tiek cilāts jautājums par to, ka netiek viņiem samaksātas līgumos paredzētās kompensācijas par pasažieru pārvadāšanu. Ja ir PVN nodokļa ieņēmumu pieaugums, tad es to virzītu nevis visiem, bet mērķēti - pasažieru pārvadātājiem, kuri nesaņem pietiekamu valsts atbalstu,” uzskata degvielas nozares eksperts Ojārs Karčevskis.
