Ir zināmi nozīmīgākie sabiedrības ieguvumi nākamajā, 2025. gadā Labklājības ministrijas atbildības jomā. Tomēr ne par vienu no priekšlikumiem vēl nav bijis lēmums, tā ka šis ir plānotais, bet ne apstiprinātais. Gala lēmumu, izskatot nākamā gada valsts budžetu, pieņems Saeima, "Neatkarīgo" informēja Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Isajeva.
Ir paredzēts, ka 2025. gada 1. oktobrī indeksēs to pensijas daļu, kas būs iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pilnā apjomā. Tiek prognozēts, ka tie varētu būt aptuveni 1518 eiro. Šobrīd indeksē tikai pusi no iepriekšējā kalendārā gada vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Šobrīd vecuma pensijas pilnā apmērā indeksē aptuveni 76% vecuma pensionāru, bet 2025. gadā tie jau būs aptuveni 98%.
Lai kompensētu darbaspēka nodokļu izmaiņu radīto samazinājumu budžeta ieņēmumos, plānots pārnest vienu procentpunktu no fondētās pensiju shēmas (otrā līmeņa) uz pensiju pirmo līmeni, novirzot attiecīgi pirmajam līmenim 15% un otrajam līmenim 5%. Šāds risinājums paredzēts terminēti laika periodā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim. Kopējās iemaksas strādājošā nākotnes pensiju kapitālam nemainās, tās paliek 20 procentu apmērā.
Pašlaik 14% tiek novirzīti pirmajam pensiju līmenim un 6% otrajam pensiju līmenim. Piedāvājums ir pirmajam līmenim novirzīt 15% un otrajam līmenim 5%. Abiem šiem līmeņiem ir savs ikgadējs ienesīgums. Pirmajam līmenim to nosaka atbilstoši valsts vecuma pensijas kapitāla aktualizācijas noteiktajai kārtībai, kur viens no faktoriem ir patēriņa cenu indekss, vienkāršāk sakot - inflācija.
Otrajam līmenim svarīga ir ieguldījumu pārvaldnieka piedāvātā ieguldījumu stratēģija un šo ieguldījumu atdeve. Dati liecina, ka pēdējos gados pensionāriem ienesīgāki ir bijuši ieguldījumi pirmajā līmenī, līdz ar to piedāvātās īslaicīgās izmaiņas nodokļu maksātāju nākotnes pensijas nesamazinās. Turklāt, ja otrā līmeņa iemaksas var ciest arī zaudējumus un ieguldītais kapitāls var samazināties, tad valsts pirmā līmeņa pensijas kapitāls katru gadu tiek indeksēts un nevar samazināties.
No 2025. gada plānots palielināt pensionāra neapliekamo minimumu no 500 uz 1000 eiro mēnesī, kas pozitīvi ietekmēs aptuveni 46,2% visu veidu pensiju saņēmēju (tos, kuru ienākumi ir līdz 4200 eiro mēnesī). 53,8% visu veidu pensiju saņēmēju jau šobrīd no saņemtās pensijas iedzīvotāju ienākumu nodokli nemaksā.
Ir plānots, ka 2025. gadā minimālā darba alga valstī tiks noteikta 740 eiro mēnesī, kas ir par 40 eiro vairāk nekā pašlaik.
Plānots, ka vecāku pabalsta saņēmējam, kurš ir nodarbināts un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai arī bērna kopšanas laikā gūst ienākumus kā pašnodarbinātais, 2025. gadā vecāku pabalstu izmaksās 75% apmērā no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra. Šobrīd izmaksā 50 procentus.
Iecerēts, ka, sākot ar 2025. gadu, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojamā summa darba devēja piešķirtajam bērna piedzimšanas pabalstam būs 500 eiro. Šobrīd ar šo nodokli neapliek darba devēja darbiniekam piešķirto bērna piedzimšanas pabalstu, ja pabalsts izmaksāts sešu mēnešu laikā no bērna piedzimšanas dienas un tas ir līdz 250 eiro par katru vienās dzemdībās dzimušu bērnu.
Zemākais minimālo ienākumu slieksnis no 2025. gada 1. janvāra būs 22% no ienākumu mediānas jeb 166 eiro (šobrīd tas ir 20% apmērā jeb 137 eiro). Attiecīgi arī GMI slieksnis būs 22% apmērā no ienākumu mediānas un no tā izrietošo pabalstu apmēri - GMI pabalsts, mājokļa pabalsts, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pensijas vecumu sasniegušām personām, personām ar invaliditāti vispārējā gadījumā, kā arī pabalsts ikmēneša izdevumiem pilngadību sasniegušam bārenim un bez vecāku gādības palikušajam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes.
Papildus 4,4 miljoni eiro paredzēti sociālās rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai, tajā skaitā lai preču un pakalpojumu cenu inflācijas rezultātā nesamazinātos pakalpojuma apjoms. Tāpat paredzēts finansējums, lai arī turpmāk nodrošinātu valsts finansētus pakalpojumus bērniem ar autiskā spektra traucējumiem (AST), proti, psihosociālās rehabilitācijas uzturošās terapijas veidā tiek nodrošināts pakalpojums bērniem ar AST un psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu bērniem ar AST, kuriem noteikta invaliditāte, un viņu ģimenes locekļiem.
2025. gadā plānots 909 tūkstošus eiro atvēlēt ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru pakalpojumu attīstīšanai, tostarp psihologu konsultācijām, atbalsta grupām audžuģimenēm un aizbildņiem un individuālām vajadzībām audžuģimenēs un specializētajās audžuģimenēs ievietotajiem bērniem, balstoties uz speciālistu vērtējumu vai rekomendācijām.
Plānots palielināt bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu par 100 eiro mēnesī.
