Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Lielākais izdevumu pieaugums 2023. gadā bija pabalstiem mājokļa izmaksu segšanai - par 55,3%, kas galvenokārt saistīts ar izdevumu pieaugumu atbalstam energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Pieaudzis arī atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti - par 15,7% - un pensijas vecuma iedzīvotājiem - par 13,6 procentiem.
Savukārt izdevumu samazinājums pērn bija ar sociālās atstumtības mazināšanu saistītajiem izdevumiem (par 22,2%), atbalstam ģimenēm ar bērniem (par 10%) un slimības gadījumā (par 6,6%).
Saistībā ar izdevumu pieaugumu atbalstam energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi mājokļa pabalstam pieauga par 17,6 miljoniem eiro jeb 60,3% un sasniedza 47 miljonus eiro (2022. gadā - 29,4 miljonus eiro). Labklājības ministrijas dati liecina, ka mājokļa pabalsta saņēmēju skaits gada laikā pieauga par 6,8 tūkstošiem personu (no 73,1 tūkstoša līdz 79,9 tūkstošiem). Salīdzinot ar 2022. gadu, kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai sadaļā "mājoklis" 2023. gadā palielinājās par 55,3 procentiem.
Izdevumi atbalstam cilvēkiem ar invaliditāti 2023. gadā pieauga par 15,7%. Saistībā ar personu ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra paaugstināšanu izdevumi asistenta pakalpojumam pašvaldībā personām ar invaliditāti pieauga par 41%, sasniedzot 49,1 miljonu eiro. Energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi pieauga arī valsts pabalstam energoresursu izmaksu kompensēšanai cilvēkiem ar invaliditāti.
Lielāko daļu (44,8%) no sociālās aizsardzības izdevumiem saņēma pensijas vecuma iedzīvotāji. No tiem 88,8% bija izdevumi vecuma pensijai - 2,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2022. gadu, kopējie izdevumi sociālajai aizsardzībai sadaļā "vecums" 2023. gadā palielinājās par 13,6%, kas galvenokārt skaidrojams ar 2023. gadā veikto pensiju indeksāciju. 2023. gadā energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai izdevumi pieauga arī valsts pabalstam energoresursu izmaksu kompensēšanai pensijas vecuma iedzīvotājiem.
Saistībā ar 2023. gadā veikto pensiju indeksāciju un minimālās pensijas apmēra paaugstināšanu izdevumi apgādnieka zaudējuma pensijai pieauga par 14%, bet kopējie sociālās aizsardzības izdevumi apgādnieka zaudējuma gadījumā, salīdzinot ar 2022. gadu, pieauga par 10 procentiem.
Garantētā minimālā ienākuma līmeņa (GMI) pabalsta saņēmēju skaits gada laikā samazinājās par 24,9 tūkstošiem iedzīvotāju.
Izdevumi sociālas atstumtības mazināšanai pērn samazinājās par 22,2%, kas galvenokārt skaidrojams ar GMI pabalsta saņēmēju samazināšanos un izdevumu samazināšanos sociālajai palīdzībai Ukrainas civiliedzīvotājiem 2023. gadā.
Izdevumi GMI pabalstam samazinājās par 35,1% un sasniedza 13,8 miljonus eiro. Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem, GMI pabalsta saņēmēju skaits (t.sk. GMI pabalstu saņēmušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits) gada laikā samazinājās par 24,9 tūkstošiem personu (no 58,2 tūkstošiem līdz 33,3 tūkstošiem). Sociālo palīdzību saņēmušo Ukrainas civiliedzīvotāju izdevumu samazināšanās skaidrojama ar Latvijā iebraukušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaita samazināšanos 2023. gadā (2022. gadā Latvijā bija 23,3 tūkstoši ukraiņu, 2023. gadā - 4,4 tūkstoši).
Izdevumi ģimeņu un bērnu atbalstam 2023. gadā samazinājās par 10%, kas galvenokārt skaidrojams ar 2022. gadā piešķirto atbalsta maksājumu (81 miljons eiro), lai kompensētu ar energoresursu un ar tiem saistīto pakalpojumu sadārdzinājumu.
Pēc izdevumu pieauguma 2020.-2022. gadā izdevumi veselības aprūpei līdz ar pandēmijas izbeigšanos pērn samazinājās par 6,6%. Izdevumi ambulatorajai veselības aprūpei pērn samazinājās par 13,6%, veidojot 568,7 miljonus eiro, savukārt izdevumi slimības pabalstam samazinājās par 8,4%, veidojot 318,2 miljonus eiro.
Sociālās aizsardzības izdevumi (ieskaitot administratīvās izmaksas un citus izdevumus) pērn veidoja 18,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par 0,8 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā (18,9%). Salīdzinot pabalstu un pensiju izdevumus no IKP starp Baltijas valstīm, Latvijā gada laikā tie samazinājās par 0,7 procentpunktiem (no 18,6% 2022. gadā līdz 17,9% 2023. gadā), Lietuvā par 0,1 procentpunktu (no 16,3% 2022. gadā līdz 16,2% 2023. gadā) un Igaunijā par 0,1 procentpunktu (no 15,4% 2022. gadā līdz 15,3% 2023. gadā). Eiropas Savienībā pabalstu un pensiju izdevumi 2022. gadā veidoja vidēji 26,9% no IKP.
Sociālās aizsardzības izdevumu attiecība pret IKP ir tikai viens no rādītājiem sociālās aizsardzības izdevumu vērtēšanā. Papildu rādītājs ir arī sociālās aizsardzības pensiju un pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju gadā.
Latvijā šis rādītājs 2023. gadā ir nedaudz zemāks, salīdzinot ar kaimiņiem (Latvijā - 3,7 tūkstoši eiro, Lietuvā - 4,1 tūkstotis eiro, bet Igaunijā - 4,3 tūkstoši eiro uz vienu iedzīvotāju). Gada laikā sociālās aizsardzības pabalstu izdevumi, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Latvijā pieauga par 4,1%, Lietuvā par 4,8%, savukārt Igaunijā - par 2,2 procentiem.
Latvijā dati par sociālas aizsardzības izdevumiem tiek apkopoti saskaņā ar Eiropas Integrētās sociālās aizsardzības statistikas sistēmas (ESSPROS) metodoloģiju kopš 2004. gada. Šīs metodoloģijas mērķis ir apkopot starptautiski salīdzināmu informāciju par izdevumiem sociālajai aizsardzībai, kas tiek novirzīti no valsts un pašvaldību budžetiem, lai nodrošinātu iedzīvotāju vajadzības minētajā jomā.
Plašāka informācija par izdevumiem sociālajā aizsardzībā pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā "Pensijas, pabalsti un sociālā aizsardzība".
2023. gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 6,2% iedzīvotāju, kas ir par 1,6 procentpunktiem mazāk nekā 2022. gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 7,8%, liecina CSP dati, kas iegūti, aptaujājot iedzīvotājus no katras simtās Latvijas mājsaimniecības. Iedzīvotāji tiek uzskatīti par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātiem, ja viņiem piemīt vismaz 7 no 13 nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, nespēj segt komunālos maksājumus, nelielu naudas summu tērēt tikai sev vai atļauties vaļasprieku.
Materiālā un sociālā nenodrošinātība joprojām ir krietni izplatītāka starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem (1. kvintiļu grupā), tomēr dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība šajā grupā ir mazinājusies, 2023. gadā sasniedzot 18,0% (kopš 2022. gada kritums par 4,3 procentpunktiem). Šī rādītāja aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums, tāpēc arī ļoti nelielai daļai (0,6%) visturīgāko iedzīvotāju (5. kvintiļu grupa) pašu ieskatā piemita vairākas materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes.
Kvintiļu grupa - viena piektā daļa (20%) no aptaujāto mājsaimniecību skaita, kas sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli.
Kaut arī dziļa materiālā un sociālā nenodrošinātība ir mazinājusies, lielākā daļa (59,9%) iedzīvotāju uzskatīja, ka nevar atļauties sev nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām (2022. gadā - 58,1%).
Dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļautie iedzīvotāji ir iedzīvotāji, kuri nevarēja atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām: 1) segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu, 2) finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu, 3) segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem, 4) ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu, 5) katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām, 6) lietot savām vajadzībām vieglo auto, 7) savā mājoklī nomainīt nolietotās mēbeles pret jaunām, 8) savas novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām (nevis lietotām), 9) nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm, 10) nelielu naudas summu tērēt tikai sev (kaut ko nopērkot vai darot priekš sevis), 11) regulāri piedalīties atpūtas aktivitātēs ārpus mājām, kas ir saistītas ar naudas izmaksām, 12) vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem/ģimeni (radiem) uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena, 13) savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams.
Nedaudz palielinājies iedzīvotāju īpatsvars, kuri nevar atļauties katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām (no 29,6% 2022. gadā līdz 32,9% 2023. gadā), savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām (no 25,8% 2022. gadā līdz 27,7% 2023. gadā) un laikus segt komunālo pakalpojumu rēķinus, īri vai atmaksāt kredītu (no 6,7% 2022. gadā līdz 7,7% 2023. gadā), kā arī segt neparedzētus izdevumus (no 44,6% 2022. gadā līdz 45,5% 2023. gadā).
Savukārt ir mazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri naudas trūkuma dēļ nevar atļauties vismaz reizi mēnesī tikties ar draugiem vai radiniekiem uz kopīgu maltīti vai glāzi dzēriena (no 8,4% 2022. gadā līdz 5,3% 2023. gadā) un savām vajadzībām lietot vieglo auto (no 13,7% 2022. gadā līdz 10,8% 2023. gadā), arvien vairāk norādot, ka vieglo auto nelieto citu iemeslu, nevis naudas trūkuma dēļ (no 17,9% 2022. gadā līdz 20,1% 2023. gadā). Nedaudz mazāk palicis arī to, kuri norāda, ka nevar nodrošināt sev divus piemērotus apavu pārus (no 6,2% 2022. gadā līdz 4,8% 2023. gadā).
2023. gadā mazāk nekā puse iedzīvotāju (49,4%) varēja regulāri piedalīties ar naudas izmaksām saistītās atpūtas aktivitātēs ārpus mājām (kopš 2022. gada kritums par 1,8 procentpunktiem). Gandrīz katrs piektais to nevarēja atļauties naudas trūkuma dēļ (17,5% 2022. gadā un 17,4% 2023. gadā), un trešdaļai šo iespēju liedza citi iemesli, nevis naudas trūkums (31,3% 2022. gadā un 33,3% 2023. gadā).
Neparedzēti izdevumi tiek rēķināti katru gadu atbilstoši nabadzības riska slieksnim uz vienu ekvivalento patērētāju pirms trim gadiem (2023. gadā tika ņemts vērā 2020. gada nabadzības riska slieksnis uz vienu ekvivalento patērētāju). 2023. gadā neparedzēto izdevumu summa bija 450 eiro un 2022. gadā - 365 eiro.
Plašāks ieskats par iedzīvotāju materiālās nenodrošinātības rādītājiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā "Monetārā nabadzība, nevienlīdzība un sociālā atstumtība" un informatīvajā apskatā "Materiālā nenodrošinātība Latvijā 2023. gadā".
Iegūto materiālās un sociālās nenodrošinātības rādītāju datu avots ir CSP 2023. gada ienākumu un dzīves apstākļu aptauja, kurā piedalījās 10,2 tūkstoši respondentu (vecumā no 16 gadiem) no 5,8 tūkstošiem mājsaimniecību.
