Eiropas Centrālās bankas sadrukātie eiro paaugstina cenas Latvijā

Eiro izteiktās cenas Latvijā novembrī sasniegušas absolūto rekordu pēc cenu līmeņa un gada rekordu pēc pieauguma tempa. Šie rādītāji likumsakarīgi seko Eiropas Centrālā bankas (ECB) sadrukātās naudas daudzuma pieaugumam.

Centrālā Statistikas pārvalde (CSP) informē, ka patēriņa cenas novembrī pret 2023. gada novembrī pieaugušas par 2,2%. Pārskata mēneša laikā attiecībā pret oktobri cenas augušas par 0,2%, šā gada laikā attiecībā pret pagājušā gada decembri - par 3%, bet kopš tagadējo cenu mērījumu atskaites punkta 1990. gada decembrī, kura cenas noteiktas par 100%, cenu līmenis sasniedzis 27 823%. Latvijai ir jāpiedalās Eiropas Centrālās bankas (ECB) sadrukāto eiro vērtības nosegšanā ar precēm un pakalpojumiem. Tieši tāpat kā cenas Latvijā ir visaugstākās kopš valsts neatkarības atjaunošanai pielāgotā mērījumu sākuma, tā arī ECB sadrukātās naudas daudzums ir vislielākais kopš šīs valūtas laišanas pasaulē.

Valstis grib, lai centrālās bankas uztur inflāciju

ECB atskaite šobrīd beidzas ar 16,58 triljoniem eiro “plašās naudas” (Monetary aggregate M3; naudas emisijas saukšana par “drukāšanu” atbilst vēsturiskai tradīcijai, nevis tagadējai finanšu tehnikai) šā gada 31. oktobrī. ECB ar savu naudas drukāšanas tempu apsteidz kopējā preču un pakalpojumu daudzuma pieaugumu eirozonā, lai izraisītu inflāciju, kas glābj eirozonas un visas Eiropas Savienības valstis no atklāti atzīstama bankrota. Proti, inflācija palielina valstu nodokļu ieņēmumu apjomu un pazemina valstu uzkrāto parādu reālo vērtību. Eiro drukāšanā ECB ņem vērā tikai ES lielo dalībvalstu intereses, bet Latvijai jāpielāgojas eiro masas svārstībām.

ECB ļauj ieskatīties pagātnē kopš 1980. gada, kad tika izveidota Eiropas Monetārā savienība ar tās dalībvalstu naudas kopapjomu 1,09 triljonu eiro vērtībā. Tas ir vērtējums par laiku, kad paša eiro vēl nemaz nebija. Latvija no šādu Eiropas saimnieciskās integrācijas rīku izveides līdz 1990. gadam bija atdalīta ar “dzelzs priekškaru” PSRS robežas veidā. Pēc Latvijas iekļaušanās pasaules saimnieciskajā apritē par uzkrāšanas un daudzu ārējo un iekšējo norēķinu valūtu šeit kļuva ASV dolārs. Tomēr ar laiku eiro spēja pārņemt ne vien dolāra, bet nacionālās valūtas lata funkcijas. Kopš 2014. gada 1. janvāra eiro ir arī Latvijas nauda. Tajā brīdī eiro kopējā masa bija 9,87 triljoni. Šīs masas pieaugums līdz 16,68 triljoniem un tagad jau vairāk, jo par eiro drukāšanas bremzēšanu novembrī nekas neliecināja, atbilst 69 procentiem. Nav, protams, eirozonas ekonomika pēdējos desmit gados reāli pieaugusi par divām trešdaļām. Lauvas tiesu no šī pieauguma dod cenu pieaugums.

Ekonomiku regulē ar raustīšanos

Var strīdēties pat par to, vai eirozonas un visas ES ekonomika, kā arī Latvijas ekonomika vispār ir reāli pieaugušas kopš 2014. gada. Ja šāda reāla izaugsme būtu, tad kāpēc gan ECB līdz ar 2016. gadu sāka drukāt eiro tādā tempā, kāds vēsturiski bija raksturīgs valstīm, kuras ārēju vai iekšēju karu, ekonomiskās blokādes vai dabas katastrofu dēļ piedzīvoja saimniecisku sarukumu vai pat sabrukumu? Eiro masa tika palielināta no 10,32 triljoniem 2015. gada decembrī līdz 16,19 triljoniem 2022. gada septembrī. Zīmīga sakritība, ka tieši tajā mēnesī šis naudas vilnis bija pacēlis 12 mēnešu inflācijas rādītāju Latvijā līdz 22,2%, kas Latvijā nebija piedzīvots kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem. Bagātajās eirozonas valstīs inflācija bija pāris reižu lēnāka nekā Latvijā, taču arī tur tā tika atzīta par pārāk traku. Atbilstoši šo valstu prasībai, ECB sāka inflācijas bremzēšanu, izņemot eiro no apgrozības. Lai gan eiro daudzuma samazinājums līdz 15,97 triljoniem 2023. gada oktobrī bija tikai niecība jeb simbolisks žests attiecībā pret iepriekšējo naudas drukāšanas apjomu, ar to pietika visai pamanāmai inflācijas slāpēšanai. Tās 12 mēnešu rādītājs Latvijā 2023. gada septembrī bija tikai 3,3%. Tātad gandrīz vai desmit reižu mazāks par tobrīd nupat kā pārdzīvoto inflāciju, bet tik un tā pārāk liels jēdzīgai saimnieciskai darbībai.

Neproporcionālo sakarību starp naudas masas un inflācijas samazinājumiem izskaidro izmaiņas naudas apgrozījuma ātrumā, ko ECB regulēja ar refinansēšanas likmju celšanu un dažnedažādiem normatīviem, kas pakārtoti refinansēšanas likmēm. Tādējādi ECB, ieskaitot Latvijas Banku kā ECB struktūrvienību, ir panākusi daudz maz paciešamas inflācijas rādītājus, bet šo rādītāju normalizācijas cena ir ekonomiskās aktivitātes apsīkums. Tas liek uzdot daudzus jautājumus, kas tā vispār par ekonomiku, ja tā izrāda dzīvības pazīmes tikai tad, kad saņem kārtējo stimulu naudas veidā. Sadzīvē tas būtu stāsts par narkomānu vai kādu citu slimnieku, par kura nākotnes izredzēm ļoti jāšaubās.

Naudas drukmašīna atkal iedarbināta

Lai nu cik tas ir bīstami no tālākas nākotnes viedokļa, ECB kopš 2023. gada novembra atkal drukā aizvien vairāk eiro un tādējādi dzen inflācijas vilni arī Latvijā. Lūk, kā izskatās atbilstība starp eiro daudzuma pieaugumu un inflācijas paātrināšanos gandrīz visa 2024. gada garumā:

Avots: ECB un CSP

Kopsakarība starp šīm ciparu kolonnām pēc būtības ir viennozīmīgi skaidra, bet aritmētiska atbilstība nemaz nav iespējama kaut vai tāpēc, ka kaut nosacīti ECB mītnē, Vācijas pilsētā Frankfurtē drukātā nauda nenonāk Latvijā viena mēneša laikā. Turklāt runa nav par naudas paku atvešanu uz Latviju.
Nebūt ne apgrozīšanai Latvijā nodrukātas naudas iespaids var sasniegt Latviju kaut vai kā kviešu vai piena cenas pasaules preču biržās, kas nebūt nav pierakstītas Latvijai. Jāpaiet vēl vairākiem mēnešiem vai pat gadiem, līdz šo produktu biržas cenu izmaiņas nonāk līdz to produktu cenām (līdz izmaiņas lopbarības graudu cenās aizved sev līdzi desu cenas), kuras patērētājs redz veikalu plauktos un vēl vēlāk pakalpojumu cenrāžos. Tāpat jāņem vērā inflācijas rādītāju sezonālās svārstības sakarā ar apkures sezonas sākumu vai beigām, ar jaunas gurķu ražas nonākšanu veikalos, ar cenu regulatoru lēmumiem utt. praktiski nepārskatāmā un neizsekojamā savstarpējo ietekmju kopumā.
Tomēr būtība visām šīm pārgrozībām ir vienkārša un visiem zināma kopš brīža, kad par naudas pamatformu kļuva papīra banknotes: jo vairāk naudas sadrukāts, jo visas cenas augstākas. Tomēr šāda pieredze neapslāpē instinktu tiekties pēc aizvien lielāka naudas daudzuma pat tad, ja nopirkt par šo naudu var aizvien mazāk.