Šā gada 3. ceturkšņa Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņās statistiķi salikuši kopā ēku būvniecības samazinājumu par 19,3% ar 18,4% pieaugumu būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumos un līdzīgi arī ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu apjoma samazinājumu par 5,5% ar izmitināšanas pakalpojumu sniegšanas palielinājumu par 10,2%.
Latvijas IKP pēdējo izmērīto izmaiņu apraksts šizofrēnisks šā vārda sadzīviskajā un nominālajā nozīmē kā darinājums no grieķu valodas vārda σχίζω (skhízō) - “skaldīt”, “saskaldīts” u.tml. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sagatavotais stāsts reālai dzīvei tomēr var atbilst tāpēc, ka pretējos virzienos aizejošās izmaiņas reālajā saimniekošanā tiek salipinātas ar naudu, ko Latvija nemitīgi aizņemas. Līdzīgu efektu dod Eiropas Savienības (ES) finansējums mākslīgi, tikai naudas iztērēšanai radītu projektu izpildei.
Finanšu ministrijas (FM) novembra beigās izteiktā prognoze tāda, ka valsts šā gada budžeta deficīts sasniegšot 2,8% no IKP. Izteikt deficīta apjomu miljardos eiro FM izvairās, bet 2,8% no šā gada budžeta likumā prognozētajiem 45,5 miljardiem eiro faktiskajās cenās atbilst 1,3 miljardi eiro. Pēc apjoma vēl lielāku naudas daudzumu dod ES. Šā gada pirmajos 10 mēnešos Latvija saņēmusi
Latvijas IKP svārstās līdzi ES naudas iztērēšanas apjomam un tā radītajam multiplikācijas efektam, jo ES naudu savākušie ES projektu izpildes speciālisti šo naudu vismaz daļēji iztērē Latvijā. Tādā gadījumā nauda sadalās gan nodokļu maksājumos valstij, gan privātajiem preču un pakalpojumu sniedzējiem un apmet vairākus apļus apgrozībā, līdz kamēr aizplūst uz ārzemēm. Latvijas Bankas uzturētās Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šā gada 1. ceturksnī mīnus 68 miljoni eiro, 2. ceturksnī - mīnus 403 miljoni eiro u.tml. Plusu šajā bilancē nav bijis praktiski nekad.
Neatbilstības starp IKP veidojošajām sadaļām vēl jo vieglāk pieņemt tāpēc, ka IKP kopumā samazinās. Šāds IKP līdzinās mājai, kas vēl nebrūk, bet deformējas: jumts ieliecies, sienā robs izpuvis u.tml. Zināmu laiku šādas deformācijas spēj pašas sevi līdzsvarot un kompensēt, bet tas nenotiek pēc formulām, pēc kurām ēka projektēta, uzcelta un atzīta par ekspluatācijai derīgu.
CSP aprēķinātie IKP izmaiņu radītāji tādi, ka šogad deviņos mēnešos kopumā salīdzināmajās cenās IKP samazinājies par 0,5% attiecībā pret 2023. gada attiecīgo periodu, bet 3. ceturksnī samazinājuma temps paātrinājies un sasniedzis mīnus 1,6% pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem. Savukārt 2. un 3. ceturkšņa salīdzinājumā CSP izmantojusi sezonāli un kalendāri koriģētus datus, kas devuši rezultātu mīnus 0,2%.
Par Latvijas IKP apjomu šogad deviņos mēnešos faktiskajās cenās CSP nosauc 29 miljardus eiro, kuros 3. ceturksnis devis klāt 10,1 miljardu eiro. Grūti iedomāties tādu IKP izaugsmes tempu atlikušajos 2024. gada mēnešos, lai 4. ceturkšņa rezultāts eiro sasniegtu 16-17 miljardus eiro, cik nepieciešami budžeta likumā ierakstīto IKP miljardu sasniegšanai.
Sadalījumā pa rūpniecības pamatnozarēm apstrādes rūpniecībai 3. ceturksnī mīnus 2,1%, bet elektroenerģijas, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā plus 20,1%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē plus 12,2% un ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā plus 3,4%.
Apstrādes rūpniecību visvairāk uz leju vilkusi tās liekākā nozare - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā samazinājums par 1,2%. Kritums bijis arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 7,8%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā - par 5,5% un pārtikas produktu ražošanā - par 2%. Savukārt ražošanas apmēri pieauga ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē - par 0,2% un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 12%.
Būvniecības produkcijas apmērs trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni samazinājās par 6,9%, ko noteica zems pieprasījums ēku būvniecībā, kurā bija kritums par 19,3%. Inženierbūvniecības apmēru samazinājumu par 0,4% ietekmēja pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā par 14,6%, samazinājums ceļu un dzelzceļu būvniecībā par 4,4%, kā arī kritums pārējā inženierbūvniecībā par 44,1%.
Tirdzniecības nozarē attiecīgajā periodā bija kāpums par 4,7%. Ļaunas mēles par šo sadaļu teiktu, ka šo pieaugumu faktiskajās cenās nodiktējusi inflācija. Pircēji visbiežāk netic statistiķu apgalvojumiem, ka viņi ir spējuši pareizi pārrēķināt tirdzniecība apjomu no faktiskajām cenām salīdzināmās cenās, kurās tiek izteiktas IKP izmaiņas. Ja inflācijas novērtējums atpaliek no faktiskās inflācijas, tad tirdzniecības un visu citu nozaru pieauguma radītāji sāk atspoguļot inflāciju, nevis preču, pakalpojumu un kapitālieguldījumu apjoma pieaugumu fiziskās mērvienībās.
Punktu uz i Latvijas IKP radīšanai no zila gaisa uzliek dati par administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbību pievienotās vērtības pieaugumu 3. ceturksnī par 8,1%. Šajā sadaļā ietilpst jau pieteiktais kāpums būvniecības un ainavu arhitektu pakalpojumos par 18,4% bez pašas būvniecības, kāpums darbaspēka meklēšanas un nodrošināšanas ar personālu pakalpojumos par 17,3% un kāpums iznomāšanas un ekspluatācijas līzingā par 15,3%.
Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu darbību pievienotās vērtības pieaugums faktiski ir ierēdņu vai kā savādāk klasificētu valsts kalpotāju algu pieaugums. Taču šis pieaugums 3. ceturksnī un iepriekš izrādīsies nieks, salīdzinot ar 4. ceturksni, kad valsts un pašvaldību iestādes pasniegs saviem darbiniekiem Ziemassvētku dāvanas - milzīgas prēmijas, par kuru gatavošanu plašsaziņas līdzekļos jau nonākušas ziņas. Ierēdņu dzīru maratons starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu tiks segts ar nākamā gada budžeta deficīta pieaugumu. Droši zināms, ka kas būs lielāks nekā šogad.