Makroekonomiskās analīzes pārstāsts nav slikts ,jo reti kāds pēta un pārdomā Eurostat datus un grafikus. Tomēr ,ja atpaliekam IKP rādītājā uz 1 iedzīvotāju no kaimiņiem par 20% ,tātad 1/5 ,jautājumus ir kāpēc un ko darīsim ,lai situācija uzlabotos. Tas nebūs viegli , jo Pasaules bankas pēdējā ziņojumā par nevienlīdzību pasaulē tiek konstatēts , ka " Pasaules labklājības pieaugums ir apstājies " (!!!) . Uzskatu ,ka vismaz 3 no mūsu palēlinātās attīstības problēmām ir reģionālā nevienlīdzība , nozaru strukturālā sadrumstalotība un pakalpojumu sektora ( 73% IKP) sīkpakalpojumu dominante tautsaimniecībā , birokrātiskas regulācijas slogs ,kas bloķē tirgus iniciatīvu , pēdējo gadu sakāpinātas "vērtību " teoriju samāksloti uzspiests pārākums par racionālo ekonomikā . Neizskaidrojama ir sekošana dzīvei uz pieaugoša valsts parāda ,kas jau pārsniedz gada budžeta summu un svārstās pie parāda lieluma - 19 miljardi eiro ! Un tieši šis milzīgā parāda apjoms atspoguļo un apstiprina iedomāto "vērtību " un izskaitļoti "racionālā" konfliktu . Ja nule apstiprinātais valsts budžets 2025.gadam ir ar 2,99% deficītu ,tad par kādu attīstību te varam runāt ? Tikai parāda apkalpošanai % nākamgad nāksies samaksāt ap 500 miljonus eiro ! Starp citu , tie ir 265 eiro no katra zīdaiņa līdz simtgadīgam vecītim gadā !
Strukturālo sadrumstalotību un pakalpojumu sfēras dominanti ekonomikā raksturo nozaru gada apgrozījuma summas. 40% valsts gada apgrozījuma veido Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība , proti 32,72 miljardi eiro pret 81,1 miljardiem valsts kopēja gada apgrozījuma (VID) . Augkopības un lopkopības devums ir tikai 1,7 miljardi eiro , 2,1% apgrozījuma . Mežs un mežizstrāde pievieno nedaudz vairāk - 1,9 miljardus eiro . 23 NACE 2 redakcijas apstrādes rūpniecības nozares gadā pienes 12,9 miljardus eiro ( 15.9%) . Būvniecība - 5,4 miljardus ( 6,65%) . Lielāka par būvniecību , droši vien daudziem par izbrīnu , ir Transporta un glabāšanas nozare - 6,54 miljardi ( 8,1%) . Ražotās produkcijas uzskaitījumā ir 2494 nosaukumi un izbrīnu izraisa ZM gada apskatā teiktais , ka 2023.g. lauksaimniecībā neto ienākums uz 1 nodarbināto ir bijis 9708 eiro - 809 eiro mēnesī !!! Nevienlīdzība visspilgtāk atspoguļojas visai sīkā pensiju lielumu sarakstā valsts pilsētās un novados . Mārupes novada pensionārs - vīrietis saņem vidēji visvairāk valstī - 813,12 eiro mēnesī ( vairāk nekā vidējais lauksaimniecībā strādājošais ) , Augšdaugavas novada pensionāre - sieviete - 413 eiro vidēji mēnesī . 65 -69 gadus veci pensionāri vidēji mēnesī saņem 585 eiro , 80 - 84 gadus vecie pensionāri 500 eiro . Rīgā pensionāri , vīrieši - sievietes , attiecīgi 633 un 508 eiro ,Daugavpilī vīrieši - 558 e. , sievietes - 451 eiro mēnesī . Salīdzinājumam no stat tabulas DSN060m. uzzinām ,ka valsts pārvaldē 4966 darbinieki mēnesī saņem 5000 eiro un vairāk ,t,sk. 2892 saņem 6000 eiro mēnesī un vairāk .
Nu bet, daudz lieka balasta taču ekonomikas vezumā. Kaut kas taču jāmet ārā. Vismaz tas kas bez liekā svara vēl pa zemi velkas un aiz katra ciņa bremzē.