Nākamajā gadā lielākajai tautas daļai paliks vairāk naudas maciņā, taču tiem, kas brauc ar auto, izdevumi būtiski pieaugs.
Valsts budžeta likumprojektu, vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu un citus budžeta paketes likumprojektus Saeima gatavojas pieņemt otrajā un galīgajā lasījumā decembra pirmajā nedēļā.
Ministriju un opozīcijas partiju priekšlikumi otrajam lasījumam būs vairāk fokusēti uz izdevumu daļu, tāpēc var prognozēt, ka tajā likumprojekta daļā, kas skar ieņēmumus - nodokļus, ļoti būtiskas izmaiņas diezin vai notiks, un var jau sākt spriest, kas Latvijas iedzīvotājus gaida, sākot ar 1. janvāri, un nākamā gada laikā.
Ir labas ziņas un ziņas, kas daļai ļaužu var likt sapīkt.
Labā ziņa ir izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodoklī, ko politiķi dēvē par reformu un kas paredz brīnišķīgus ieguvumus strādīgajiem latviešu darbarūķiem.
Darbaspēka nodokļu izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
No 2025. gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026. gada to paaugstināt līdz 550 eiro un 2027. gadā līdz 570 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 līdz
1000 eiro mēnesī. Minimālā alga 2025. gadā pieaugs no 700 līdz 740 eiro mēnesī, 2026. gadā līdz 780 eiro mēnesī, no 2027. gada līdz 820 eiro mēnesī, bet no 2028. gada līdz 860 eiro mēnesī.
Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, paredzēts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) noteikt vienu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi - 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī tiek saglabāts solidaritātes nodoklis 33%.
“Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem “uz rokas” paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme mainītos no pašlaik esošajām 20% un 23% uz 25,5%,” lasāms Finanšu ministrijas (FM) interneta mājaslapā. Turpat atrodams algas aprēķina kalkulators, kur ikviens var rēķināt, cik nākamgad saņems.
Saņemot kādus labumus no valsts, piemēram, pensionāru neapliekamā minimuma dubultošanu, uzreiz rodas jautājums: “Ja ar vienu roku dod, tad ko ir paredzēts atņemt?” Viens no šādiem bažīgiem jautājumiem ir par nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) - vai nākamgad nebūs jāmaksā vairāk? Ko nozīmē divu veidu kadastrālās vērtības?
Finanšu ministrijas pārstāvji intervijā “nra.lv” paskaidroja: “Lai nodrošinātu samērīgu nodokļa apmēru, Finanšu ministrija uzskata, ka līdz ar jauno aktualizēto kadastrālo vērtību spēkā stāšanos nodokļu aprēķiniem varētu tikt būtiski samazinātas nodokļa likmes vai pārskatīti nodokļa atvieglojumi. Saskaņā ar Saeimā šā gada maijā pieņemtajiem grozījumiem Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā šajā likumā ir paredzētas divu veidu kadastrālās vērtības. Likuma pārejas noteikumu 43.1 punkts un 50. punkts (kontekstā) paredz, ka jaunās aktualizētās kadastrālās vērtības nodokļu vajadzībām varētu tikt izmantotas ar 2029. gadu.
FM pašlaik nav sagatavojusi normatīvo aktu izmaiņas, kas paredzētu mainīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā paredzēto kārtību. Arī Ministru kabineta apstiprinātajā likumprojektā par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam un to pavadošo likumprojektu paketē nav izmaiņu, kas attiecas uz nekustamā īpašuma nodokli (NĪN). Attiecīgi FM neplāno pieaugumu NĪN maksājumā nodokļu maksātājam salīdzinājumā ar šo gadu. Protams, pašvaldībām esošā likuma ietvaros ir rīcības brīvība, kas attiecas uz NĪN piemērošanu.
Saskaņā ar Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā veiktajiem izvērtējumiem, vērtējot nekustamā īpašuma nodokļa sistēmu kopumā, vidējā termiņā optimāli nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu apmēram vajadzētu palikt 0,6% no IKP, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību pašvaldībām.”
Tātad secināms, ka no FM puses nav plānots izgrābt vairāk naudas no ļaužu maciņiem, bet, ja sajutīsim kādu nodokļa summas kāpienu, tad “fui” jāsaka savai pilsētas vai novada pašvaldībai.
Darbaspēka nodokļu izmaiņas nozīmē, ka valsts iekasēs mazāk naudas, tāpēc loģisks jautājums ir, no kurienes valsts domā naudu dabūt? Skaidrs, ka aizņemsies, taču ne tik daudz, lai pārkāptu Māstrihtas kritērijus un dabūtu sev uz galvas nepatikšanas no Eiropas Komisijas par fiskālu nedisciplinētību - budžeta deficīts nav plānots lielāks par 3%. Tātad ar aizņemšanos vien nebūs gana.
Viens no naudas ieguves veidiem tradicionāli ir akcīzes nodoklis. Lasot budžeta dokumentus, nākas prātot, ko nozīmē likme degvielai 10 eiro par 1 tonnu CO2? Autobraucējs nezina, cik ogļskābās gāzes izmešu rada viņa spēkrats, bet rēķina naudu litros.
Finanšu ministrijas pārstāvji sniedz šādu paskaidrojumu: “Lai sasniegtu Eiropas Savienības klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. 2025. gadā likme būs 10 eiro par 1 tonnu CO2 un 2026. gadā 20 eiro par 1 tonnu CO2. Piemēram, vienam litram dīzeļdegvielas 2025. un 2026. gadā nodokļu dēļ cena pieaugs par 3,2 centiem ik gadu, bet nodokļu dēļ vienam litram svinu nesaturoša benzīna 2025. un 2026. gadā cena pieaugs par 2,7 centiem ik gadu. Savukārt viena litra autogāzes cena 2025. un 2026. gadā nodokļu dēļ varētu pieaugt par 1,9 centiem ik gadu.
Savukārt attiecībā uz kurināmo dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām nodokļu dēļ pieaugtu par 2,7 centiem uz vienu kubikmetru ik gadu, sašķidrinātas naftas gāzes izmaksas nodokļu dēļ pieaugtu par 5,3 centiem uz vienu kilogramu ik gadu, bet dīzeļdegvielas, kuru izmanto par kurināmo, izmaksas nodokļu dēļ pieaugtu par 5,8 centriem litrā 2025. gadā un par 3,2 centriem litrā 2026. gadā.”
Tātad tā Latvijas iedzīvotāju daļa, kas iecienījusi braukt ar auto, algā varbūt saņems mazliet vairāk, taču par degvielu maksās dārgāk. Degvielas cenu kāpums dabiski sadārdzina arī visas piegādes, tāpēc arī preces veikalos akcīzes nodokļa dēļ var kļūt drusciņ dārgākas. Akcīzes nodokļa palielināšana degvielai nekādi nevar pozitīvi ietekmēt zemkopjus, kuriem nav iespējas pārsēsties uz elektrotraktoriem un hibrīdkombainiem, jo tādi vēl netiek ražoti...
Akcīzes nodokli paredzēts palielināt arī bezalkoholiskajiem dzērieniem, kā rezultātā nākamgad saldās limonādes kļūs par četriem eirocentiem dārgākas. Akcīzes palielinājums pagaidām nav paredzēts stiprajiem dzērieniem, alum, tabakai un pēc izmantošanas mērķa tabakai līdzīgiem izstrādājumiem, taču, sākot ar 2027. gadu, nodokļa likme tiks palielināta arī tiem. Tad paciņa cigarešu kļūs par 46 eirocentiem dārgāka, degvīna pusstops par 15 eirocentiem un alus pudele par diviem eirocentiem dārgāka. Bet tas nav 2025. gadā, tas ir no 2027. gada.
Vēl paredzēts palielināt nodokļus azartspēlēm, turpretī tāda veselīga un jauka lieta kā samazinātais pievienotās vērtības nodoklis augļiem, dārzeņiem un ogām paliks līdzšinējais - 12 procenti.
Latvijas ekonomika ir diezgan sarežģītā situācijā - tādā kā snaudā, kur prasās pēc sapurināšanas.
Šā gada 3. ceturkšņa dati nav iepriecinoši - nedaudz augusi inflācija (2%), bet IKP ir 2,4% kritums. Vērojama atpalikšana no Igaunijas un Lietuvas - 2024. gada laikā Lietuvā ir bijuši izcili ekonomiskās attīstības dinamikas rādītāji, Igaunijai tie ir bijuši puslīdz ciešami, bet Latvijai tie ir bijuši slikti - ar tendenci lejup.
Ar lielām bažām jāraugās, kādus nelāgus jokus vēl izspēlēs tādi kantori kā “Rail Baltica” un arī “airBaltic” un cik tie gribēs vēl kaut ko izpumpēt no valsts budžeta.
Ir pieauguši izdevumi iekšējai un ārējai drošībai, kas noteikta par 2025. gada budžeta prioritāti, un aizsardzībai paredzēti 10,3% nākamā gada budžeta izdevumu.
Droši vien sūri, grūti un ērkšķaini tapušās darbaspēka nodokļu izmaiņas ar domu, ka tās veicinās valsts konkurētspēju, ir pareizais virziens. Cerēsim, ka tā ir.
