Ēnu “finanšu krīze” pasaulei ir izmaksājusi jau divus triljonus ASV dolāru.
Saskaņā ar uzņēmuma “CoreLogic” (Kalifornijā bāzēts vadošais informācijas sniedzējs par finanšu, īpašuma un patērētāju informāciju) datiem, pagājušajā mēnesī pasauli pārsteigušas divas lielās vētras - viesuļvētra “Helēna” un viesuļvētra “Miltona” - kopumā radīja zaudējumus nekustamā īpašuma jomā, ko var novērtēt no 51,5 līdz 81,5 miljardiem ASV dolāru, raksta CNN. Tas ir liels kaitējums, taču tā ir tikai neliela daļa no tā, ko dabas katastrofas ir nodarījušas cilvēkiem visā pasaulē.
Eksperti saka - tas ir brīdinājuma signāls par dabas katastrofām, skaidri parādot, ka to kopējais ekonomiskais kaitējums ir strauji pieaudzis, sasniedzot triljonus.
Starptautiskās Tirdzniecības palātas ziņojumā, kas tika sagatavots, kad šonedēļ Azerbaidžānā sākas Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konference, tika lēsts, ka kopējās ar klimatu saistītu ārkārtēju laikapstākļu radīto postījumu izmaksas visā pasaulē laikposmā no 2014. līdz 2023. gadam - nepilnu desmit gadu laikā - bija jau aptuveni divi triljoni ASV dolāru.
ICC ziņojumā ir novērtēti gandrīz 4000 laikapstākļu notikumi sešos kontinentos pēdējā desmitgadē, ņemot vērā gan zaudējumus, kas saistīti ar privātajiem nekustamajiem īpašumiem, gan uzņēmumu un infrastruktūras iznīcināšanu, gan ārkārtēju laikapstākļu ietekmi uz cilvēku produktivitāti jeb darba spējām.
Ziņojumā konstatēts, ka šie laikapstākļi ir ietekmējuši aptuveni 1,6 miljardus cilvēku, un eksperti tajā apgalvo, ka laika gaitā upuru skaits tikai pieaugs.
Piemēram, 2022. un 2023. gadā ekonomiskie zaudējumi sasniedza 451 miljardu ASV dolāru, kas ir par 19% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējiem astoņiem gadiem, teikts ziņojumā. Tātad jau tagad šie zaudējumi ir gandrīz par piekto daļu lielāki, un eksperti ir pārliecināti - tie tikai turpinās pieaugt.
ICC - Starptautiskā Tirdzniecības palāta -, kas ir lielākā biznesa organizācija pasaulē, kas veicina starptautisko tirdzniecību un investīcijas, publicējusi ziņojumu, kurā norādīja, ka tās mērķis ir mudināt valdības un uzņēmumus paātrināt politiku, kas samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas tieši ir saistītas ar globālo klimata pārmaiņu veicināšanu.
"Tāpat kā globālā finanšu krīze tika sagaidīta ar ātru un saskaņotu pasaules līderu reakciju, mums un visu valstu valdībām ir jāsaprot, ka klimata pārmaiņu ekonomiskā ietekme prasa tieši tikpat ātru un izlēmīgu reakciju," sacīja Džons V. H. Dentons, ICC ģenerālsekretārs.
ICC ziņojums tika publiskots tikai mazāk nekā nedēļu pēc Donalda Trampa atkārtotas ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Kāpēc tam tieši šobrīd tiek pievērsta pastiprināta uzmanība?
Donalds Tramps, atkārtoti kļūstot par ASV prezidentu, ir apsolījis atcelt klimata noteikumus valstī, tostarp samazināt piesārņojuma ierobežojumus izpūtējiem un spēkstacijām. Nemaz ne tik sen, savā iepriekšējā pilnvaru termiņā, Tramps panāca, ka ASV izstājās no Parīzes klimata līguma, apgalvojot, ka tas uzliek amerikāņiem “netaisnīgu ekonomisko slogu”. Sekas tam ir jūtamas jau tagad.
"Pēdējās desmitgades dati nepārprotami parāda, ka klimata pārmaiņas nav tāla nākotnes problēma, par kuru būs jādomā mūsu bērniem vai vēl tālākām paaudzēm - taustāmus ekonomiskos zaudējumus ārkārtēju laikapstākļu dēļ šeit un tagad izjūt reālā ekonomika un cilvēki, kas dzīvo tagad," sacīja Dentons.
Atsevišķi dati, ko pagājušajā nedēļā publicēja Eiropas Klimata pārmaiņu dienests “Copernicus”, apstiprina, ka pasaule šogad, visticamāk, sasniegs bēdīgu pavērsiena punktu - 2024. gads, visticamāk, būs karstākais gads novērojumu vēsturē, mudinot domāt par arvien jaunām dabas kataklizmām un to bēdīgo ietekmi uz ekonomiku un cilvēku dzīvi.
Latvijā dabas katastrofu radītie zaudējumi strauji palielinās
Arī Latviju mēdz plosīt vētras, kas rada ievērojamus zaudējumus. Latvijas Bankas pētījums apliecina, ka arī Latvijas mājsaimniecības arvien biežāk cieš no dabas katastrofu radītiem zaudējumiem, kuri katru gadu pieaug, uzsvēra Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.
Pētījumā secināts, ka apdrošināto mājokļu skaits Latvijā katru gadu pieaug un 2023. gadā jau puse no apdzīvotajiem mājokļiem bija apdrošināti. Tas sniedz šo mājokļu īpašniekiem finansiālu aizsardzību pret dažādiem riskiem. Lai gan ar atšķirīgiem seguma līmeņiem, tomēr gandrīz visi mājokļu apdrošināšanas līgumi iekļauj arī aizsardzību pret dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem.
Dabas katastrofu radītie zaudējumi pēdējos gados strauji palielinās. 2023. gadā Latvijā katrs piektais atlīdzības pieteikums privātpersonu mājokļu apdrošināšanā bija saistīts ar dabas katastrofu radītiem zaudējumiem un kopējā izmaksāto atlīdzību summa sasniedza 7,6 miljonus eiro. Vēl nopietnāku situāciju statistikas dati izgaismo, ja kopā aplūko visos apdrošināšanas veidos un arī juridiskajām personām izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības par dabas katastrofu radītajiem zaudējumiem - 2023. gadā tie bija 23,8 miljoni eiro.
Šīs vasaras pieredze raisīja diskusijas, vai apdrošinājuma ņēmēji pilnībā izprot apdrošināšanas līgumu nosacījumus, tajos iekļautos riskus un izņēmumus. 33% aptaujāto mājokļu īpašnieku norāda, ka viņiem ir grūti pateikt, pret kādiem riskiem ir apdrošināts viņu īpašums. Latvijas Bankas ieskatā apdrošinātājiem aktīvāk jāskaidro apdrošināšanas nosacījumi līgumu slēgšanas procesā un vienlaikus jāpārskata dokumentos lietotā valoda.
