Latvijā pensijām tiek tērēti aptuveni 8% no IKP, kas ir viens no zemākajiem rādītājiem Eiropā. Ko nogrēkojušies Latvijas pensionāri, ja viņu vidējā pensija ir četras reizes knapāka nekā dažās citās Eiropas valstīs?
Pēc “Eurostat” datiem, Eiropas Savienībā pensijām tiek tērēti vidēji 12,9 procenti no IKP (2021. gada dati). Visvairāk pensijām tērē Grieķija (16,4 procenti no IKP), Itālija (16,3 procenti), Austrija (15,0 procenti), Francija (14,9 procenti) un Portugāle (14,2 procenti). Latvija tajā pašā laikā tērē vien 7,9 procentus, kas ir nedaudz vairāk nekā Lietuvas, bet nedaudz mazāk nekā Igaunijas tēriņi šim mērķim.
Islande var lepoties ar augstāko vidējo pensiju Eiropā. Tie ir apmēram 2762 eiro mēnesī, “lrt.lt” uzsvēra “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Ēmets. No tās daudz neatpaliek Luksemburga (2575 eiro mēnesī) un Norvēģija ar vidējo pensiju 2438 eiro mēnesī.
Uz jautājumu, kādi ir galvenie faktori, kas nosaka atšķirības starp pensijām Eiropas valstīs, ekonomists uzsver, ka Eiropas valstīs atšķiras gan pensiju struktūra, gan pensiju saņemšanas nosacījumi un pabalstu aprēķināšana.
“Pensiju lielums Eiropā var atšķirties pat 10 reizes, ja salīdzina vidējās pensijas. Bet tas ir normāli, jo arī IKP uz vienu iedzīvotāju jeb nominālās algas atšķiras daudzkārt, un lielākajā daļā valstu pensijas ir saistītas ar iepriekšējām algām,” stāsta R. Ēmets.
Tikmēr Albānijā ir zemākā vidējā pensija kontinentālajā Eiropā - seniori tur saņem aptuveni 131 eiro mēnesī, Bulgārijā ir mazākā pensija Eiropas Savienībā - 226 eiro. Daudz neatpaliek Bosnija un Hercegovina - 237 eiro. Taču ne viss ir atkarīgs no naudas, tāpēc par labākajām valstīm pensionāriem tradicionāli tiek uzskatītas Ziemeļvalstis. Un ne tikai Islande, bet arī Zviedrija, Dānija, Norvēģija, Somija.
Bankas “Luminor” aktīvu pārvaldīšanas un pensiju uzņēmumu vadītājs Atis Krūmiņš, salīdzinot vidējo pensiju līmeni Latvijā ar kaimiņvalstu rādītājiem, secina, ka Lietuvas un Igaunijas seniori labklājības ziņā ir soli Latvijai priekšā.
Lai gan Latvijā vidējais pensijas apmērs ir 576 eiro, katram ceturtajam sirmgalvim ik mēnesi nākas iztikt vien ar 400 līdz 500 eiro lielu pensiju. Pozitīvāka situācija ir vērojama mūsu kaimiņvalstīs, kur, piemēram, Igaunijā vidējais pensijas apjoms ir par gandrīz 200 eiro lielāks.
Jau gada sākumā tika ziņots, ka Igaunija šogad piedzīvos straujāko pensiju kāpumu pēdējo 15 gadu laikā. No aprīļa sākuma vidējās pensijas apmērs palielinājās no 700 līdz 774 eiro, un, kā norāda pensiju eksperts Atis Krūmiņš, šis ir augstākais vidējais pensiju rādītājs visās Baltijas valstīs. Vidējās pensijas pieaugums novērojams arī Lietuvā, kur tā šogad palielinājusies līdz 596 eiro.
Neskatoties uz to, ka Latvijā vidējā pensija pēdējo gadu laikā ir palielinājusies, diemžēl mūsu seniori tāpat nedaudz iepaliek no kaimiņiem - vidējā pensija Latvijā ir 576 eiro. Jāatzīst gan, ka pieaug to pensionāru īpatsvars, kuru pensija ir salīdzinoši liela. Gandrīz 31 000 pensionāru Latvijā saņem no 1000 līdz 2000 eiro lielu pensiju.
Taujājot pašiem iedzīvotājiem, cik lielu pensiju viņi vēlētos saņemt, “Luminor” bankas rudenī veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka lielākais respondentu īpatsvars Latvijas reģionos norādīja, ka vēlētos pensiju no 1200 līdz 2000 eiro - šādu atbildi snieguši teju puse aptaujāto iedzīvotāju.
Katru mēnesi 2000 eiro lielu pensiju visvairāk vēlas saņemt rīdzinieki (20%) un Pierīgā dzīvojošie (18%). Tam seko Kurzemē (14%) un Vidzemē dzīvojošie (13%), savukārt Zemgalē un Latgalē aptaujāto īpatsvars, kuri vēlētos vecumdienās saņemt 2000 eiro lielu pensiju, ir zemāks - attiecīgi 10% un septiņi procenti.
Lai gan Latvijā ir viens no zemākajiem vidējās pensijas līmeņiem, dati liecina, ka starp Baltijas valstīm izceļamies ar augstāko pensijas aizvietojamības koeficientu - šis koeficients atspoguļo no jauna piešķirto pensiju attiecību pret vidējo atalgojumu valstī.
Latvijā valsts izmaksātā pensija veido 52,8% no līdzšinējiem ienākumiem. Igaunijā šis rādītājs ir tikai 34,4%, kas ir otrs zemākais rezultāts Eiropas Savienībā uzreiz pēc Lietuvas. Savukārt vidējais Eiropas Savienības rādītājs liecina, ka, sasniedzot pensijas vecumu, seniori vidēji saņems pensiju 68,1% apmērā no līdzšinējās darba algas.
Tomēr, lai gan Latvijā ir augstākais rādītājs starp kaimiņvalstīm, norādītais pensijas apjoms ne tuvu nespēs nodrošināt tādu ienākumu līmeni, pie kāda ir pieradis strādājošs cilvēks. Tieši tāpēc “Luminor” bankas pensiju eksperts atgādina - lai nodrošinātu finansiāli pārtikušas vecumdienas, neatkarīgi no 1. un 2. pensiju līmeņa iemaksām ieteicams veidot papildu pensiju uzkrājumu, piemēram, veicot iemaksas 3. pensiju līmenī vai investējot dažādos finanšu aktīvos. Tāpat svarīgi izvēlēties vecumam atbilstošākos 2. un 3. pensiju līmeņa plānus - gados jaunākiem cilvēkiem piemērotākā izvēle ir pensiju plāni ar lielu ieguldījumu īpatsvaru akcijās, savukārt, ja pensionēšanās vecums ir tuvāk, tad ieteicams izvēlēties mazāk riskantus plānus.
Portāls NRA jau rakstīja, ka saskaņā ar plānotajām izmaiņām Valsts fondēto pensiju likumā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta apmērā no pensiju otrā līmeņa tiks pārnestas uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
