Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".
Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).
Lūdzu skatīt viņa komentārus rakstam "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."
(Bens Latkovskis)
Čau manu mazo draudziņ! Tu jau augšā? Vai DNS analīzes valsts DNS reģistram jau nodevi, galvaskausu un attālumu starp acīm izmērīji, ādas krāsu noteicis, vai tā ir salātzaļa, jeb tomēr kā gatavs arbūzs? Turies manu zēn! Un noskaidro ar ko atšķiras ģenetika no antropoloģijas. Vispār tas ir dažādas lietas, bet tev to nesaprast, tā pat kā daudz ko citu tev nesaprast. Tev tikai vienu tekstu kuru jūs savā kompanijā pa trim spēj sadzejot spēj pārkopēt, vairāk jau neko. Ak jā, tu vēl spēj atdzīt, ka nespēj saprast kam ticēt, kam nē. Arī labi. Turies manu zēn un tūri sausas autiņbiksītes!
Kad tu, vienreiz, maita, aizvāksies no šejienes?
Tāpat jau, pa īstam, neviens ar tevi nediskutē.
Voldiņ, manu mazo draudziņ! Beidz apsaukaties, pats nesen rakstīji, ka tā nedrīkst, tad esi lūdzu tik laipns un ievēro to! Esi lūdzu politkorekti, demokrātijas vērtības ir tolerance un n politkorektums! Tāpēc, toleranti un politkorekti, ja tev kas nepatīk, tu klusējot vari pamest šo portālu un doties uz kādu citu, vai izveidot Voldiņa privatportalu un tici man, nē s tevi tur neapciemošu, tu neesi tā vērts! Paliec sveiks manu mazo draudziņ, tu būtu lāga zēns, ja nebūtu tik rupjš un būtu nedaudz gudrāks, iespējams ar tevi pat varētu diskutēt, bet tagad nekas nesanāks, jo nevar jau diskutēt ar to, kurš to neprot. Bet nekas, ceru tu vēl paaugušies, prātā pieņēmusies un tad gan varbūt kas sanāk. Turies manu mazo draudziņ! Es par tevi!
Pret mēsliem un nacistiem nekāds politkorektums nav iespējams !
Paldies, turpmāk būšu zināt kas tu esi. Ievēro, tu pats pateicis, kas tu esi. Es tevi tā nenosaucu, pats sevi par atkritumu un nacistu nosauci! Par pirmo gan nekad neesmu šaubījies, bet otrs apgalvojums neatbilst patiesībai, jo tu esi kosmopolīts kurām nav nedz dzimtenes, nedz māju, nedz nacionālās piederības, tu esi kā Sprīdītis kurš klīst pa pasauli un tikai atšķirībā no Sprīdīši nekādi nespēj atrast majupceļu, jo tev tādu nav . Šķiet taviem vecākiem un vecvecākiem arī reiz nebija ne dzimtenes, nedz māju, jo viņi par dzimteni lepni dēvēja visu plašo padomjzemi.
"...Maz ko dos desas cenas samazināšana par 20%, ja pirktspējas paritāte no Igaunijas atpaliks par 40 procentiem."
Izklausās dzirdēts. Taisni kā p.g. 60. gadu sākumā iecerēja Ņikitas H. vadītie ortodoksālie marksisti, kuri skandināja lozungu - "Sasniegsim un pārsniegsim ASV līmeni gaļas, piena... utt., utml."
Bet vai Kukuruzņiks (Hruščovs) nebija ģenijs? Vismaz tagad ir par ko pasmaidīt. Kurš vēl ko tādu spēja izdomāt? Un badu Ukrainā noorganizēt, to arī vajadzēja mācēt. 30-tajos gados viņš bija Ukrainas PSRS PSKP vadošajos amatos un kvēli atbalstīja Staļinu. Nu re kāds ģeniāls onkulis bija, tik daudz ko ģeniālu izdomāja, ne labu, bet ģenialu, jo ne katrs ko tādu spēja izdomāt.
Viktors Valainis turpina boļševiku līniju! Piemēram, Latvijas bankas galvenais uzdevums ir cenu stabilitāte!
Kā to veikt? Vajag pajautāt Mārtiņam Kazākam!
Latvijas valsts bankai bija uzdevums: nodrošināt naudas apriti un kreditēšanu Latvijā un ar šo uzdevumu veiksmīgi tika galā. To apliecina tautsaimniecības sasniegumi līdz 1940.gada 17.jūnijam!
Cēla rūpnīcas, skolas, slimnīcas un ārzemēs neņēma kredītus. Arī Ķeguma HES uzcēla bez ārzemju kredīta.
Vajadzīgs ņemt vērā Latvijas Valsts tautsaimniecības pieredzi! Vajadzīgs turpināt dr. Kārļa Ulmaņa iesākto tautsaimniecības politiku Sabiedriskā tirgus regulēšanas politikā, tad viss nostāsies savā vietā!
Nevajadzīgs jaukt jēdzienus latviešu valodā. Piemēram, tirgus un bazārs, pilsonis un nepilsonis......
Kas ir nauda? Nauda ir vērtības etalons, kuras lielumu nosaka valdība. Lata lielumu noteica Latvijas valdība pēdējo reizi 1936. gadā, kad viens grams tīra zelta maksāja 5,7 lati.
Kur tad Latvija ņēma zeltu? Pārdeva sviestu, bekonu, linus un citus produktus, bet par iegūto naudu nopirka zeltu un Latvijas Banka atbilstoši piedrukāja vai piekala naudu. Tautsaimniecībā bija līdzsvars cik bija saražots preces, tik pretī bija naudas.
Kā noteica preces vērtību? Ļoti vienkārši - ar kalkulāciju, tāpat, kā svaru nosaka nosverot uz svariem.
Sakārtots tirgus ļāva valdībai perspektīvā samazināt un vienkāršot nodokļus. Nākotnē bija paredzēts no strādnieka tikai viens nodoklis - tas ir ienākuma nodoklis. Pārējie visi nodokļi jāatceļ. Uzņēmējiem vēl bija jāmaksā peļņas nodoklis.
Kas tas ir PVN? Sākotnēji viņš bija kā apgrozāmais nodoklis, tas bija domāts tirdzniecības veicināšanai, nevis ierēdņu uzturēšanai. Bet pakāpeniski, tas tika novirzīts budžetā , galvenokārt ierēdņu uzturēšanai!
No 1938. gada atskaites mēs redzam, ka Latvijā, ieskaitot Abreni un 6 pagastus, bija 18 908 ierēdņi!
Cik tagad?
Vairāk par 330 000, cik būs nākotnē grūti pateikt, vēl tiek veidots Partnerības institūts un vēl kaut kādas kontroles iestādes. Ierēdnis ir padomju iekārtas stutes un balsts, tā mēdza teikt Padomju dižvaris Hruščevs!
Samazinot ierēdņu skaitu 16 reizes, mēs varam tikt vaļā no Padomju sistēmas un ietaupīt naudu sociālajam budžetam!
Jā zemniekam nepadodas raža, tad viņš pievel jostu. bet ko dara ierēdnis? Paceļ sev algu un ņem ārzemēs kredītu!!!
Latvija ir lieli sasniegumi tautsaimniecībā, kad Saeimas deputātiem un ministriem jāpaceļ algas!
Ar ko lielinieki atšķīrās no kapitālistiem? Cik zinu, tad "Komunistiskās partijas manifestu" un "Kapitālu" sarakstīja Kārlis Markss. Kad reiz jūs cienītais beigsies sapņot par Ulmaņlaiku renesansi un izvirzīsiet darbības plānu Latvijas tautsaimniecības atdzimšanai? Kad tāds būs un ja tas būs labs būšu pirmais kurš pieprasīs, ka jaatlaiž saeima un Artūru Maltu jāieceļ par Valsts un Ministru prezidentu, būs mums jaunie Maltas laiki. Ulmaņlaiki ir aiz muguras, tagad būs Maltas laiki.
Precīzi!
Lai mazinātu ierēdņu skaitu, jāatceļ kaudze likumu un tiem pakārtoties normatīvie akti ( MK noteikumi).
Tieši tāpēc arī Maltas kungam tiek uzdots viens vienkāršs jautājums -kā to panākt reāli dabā. Neaizmirsīsim Artūrs Malta ir ekonomists un gana zinošs savā jomā, pazīstot viņu es to zinu, tikai jautājums ir kad šis cilvēks kurš gadiem runā par Ulmaņlaiku renesansi, ir balotējies vairākās Saeimas vēlēšanās, reiz nāks klajā ar priekšlikumiem ko darīt. Patreiz sanāk, ka nu jau bijušais Saeimas deputāta kandidāts Artūrs Malta ir tāds pats tuksmuldonis kā citi, kaut zināšanas viņam ir.
Runas par cenām un pat salīdzinājumi ar kaimiņiem ir neauglīgi , jo "Kārums" Lietuvā ir Latvijas eksports un vedot pāri robežai cenā nav PVN . Degvielas cenu atšķirība ir jāmeklē faktā ,ka Mažeikos ir viņiem savs naftas pārstrādes kombināts un degvielu cenu veido citāda nodokļu un akcīžu struktūra. Ar pienu vispār ir dīvaini ,jo katru dienu uz Lietuvu izved ap 900 tonnas svaigpiena ,tur to "normalizē" ,tā saucas process kurā ,teiksim, no 4,5 govs piena tauku % ,pakā salej jau 2,5% un ved atpakaļ uz Latviju ap 750 tonnu dienā ! Piena tauku starpība pārvērsta sviestā , jau citā automašīnā arī atceļo atpakaļ uz Latvijas veikaliem . Uzjautrinoši ir klausīties ekonomistu "specu" runāšanu par cenām veikalā ,it ka neviens nebūtu dzirdējis ekonomikas studiju lekciju par cenu teoriju un to ,ka viens no cenu veidošanas paņēmieniem veikalā ir " cenu slīdēšana gar pieprasījuma līniju" . Uzliek visaugstāko un tad ar "atlaižu" paņēmieniem cenu laiž uz leju, lai turētos noiets pieprasījuma robežās.
Kas tur dīvains ar pienu. Lietuvā ir lieli piena pārstrādes uzņēmumi, rezultātā izmaksas uz pārstrādāto piena litru ir mazākas, kas ļauj maksāt par pienu vairāk nekā Latvijas piena pārstrādātāji. Primitīvam produktam, kas ir arī fasēts piens, cenu nosaka pārstrādes apjoms.
Nezināju, ka medikamenti un degviela arī ir pārtika.
Tik daudz jau derēja saprast, lai pārtiku nogādātu veikalā vajag transportu kurš patērē degvielu. Muļķīgi jautājumi ir r nevietā. Par medikamentiem vispār runas nav. Ja gribi kasīties dari to pie spoguļa.
ir tās galīgi vājprātīgus pamatojums sniedz, tad jau sanāk arī telefons arī ir pārtikas produkts, jo to izmanto kravas mašīnas vadītājs.
Vajadzētu tā kā saprast, kas ir pārtikas produkti un kas nav pārtikas produkti. Tas apstāklis, ka kaut kas tiek izmantots pārtikas produktu ražošanā, uzglabāšanā, transportēšanā nepadara to par pārtikas produktu.
Ja autors vēlas salīdzināt pārtikas cenas, lai pie tā arī pieturās. Ja ir vēlme salīdzināt faktorus, kas ietekmē pārtikas cenas, tad tos faktorus var arī analizēt nevis paņemt tikai vienu faktoru un bez konteksta iemest to diskusijā.
Man tevi ļoti žēl, kā tu nemēdz, ka pārtikas produkta cenu veikalā plauktā sastāda razošanas izmaksas, transports un loģistika un veikala uzcenojums. Energoresursu cenas tieši ietekmē produkta galacenu. Ļoti šaubos vai kāds piena parstrādatājs pienu vāc ar ratos iejūgtu zirdziņu, seperē un kuļ sviestu ar rokām un tad uz muguras iznēsā pa veikaliem. Ņemot vērā, ka degviela sastāda ievērojamu daļu no loģikas un transporta izdevumiem, tad tās cena ir vērā ņemama runājot par produkta cenas veidošanos veikalos. Pieturai savu pilnīgi idiotisko demogoģiju sev.
Andi, es jau vienā diskusijā, škiet, pie tava komentāra iekomentēju, kas tas par tipu "ir tāds" un kāda viņam šeit ir misija.
Ja tu zini, ko nozīmē vārds seperē, tad jādomā, ka esi latvietis, tas izbrīna!
Mani arī izbrīna, tas, ka tas tevi izbrīna. Nu nekas, brīnies vien tālāk. Brīnīties nav kaitīgi!
Voldiņ, iekopē lūdzu kāds tips tu esi un kāda ir tava misija.
ir tāds, kā redzams nesaprot atšķirību starp pārtikas cenu salīdzināšanu, kura ir veikta ES un faktoru, kas ietekmē pārtikas cenas ES.
ir tāds visu laiku runā par degvielas cenām, kas ietekmē būtiski pārtikas cenas. Tomēr tad dīvaini sanāk, kāpēc tad daudzās valstīs pārtika sanāk lētāka un vienlaicīgi degvielas cenas ir augstākas, ja jau ir tādam degviela ir galvenais cenu veidojošais faktors.
Par to arī norādīju, ka nepieciešams runāt vispārīgi par cenu līmeņiem ES valstīs vai tad runāt par cenu līmeni ietekmējošiem faktoriem. Vēl jo vairāk bezjēdzīgi runāt par degvielas cenu Lietuvas DUS, jo zemniekiem parasti ir pavisam cita cena.
Ko tu tagad gribi pateikt? Varbūt kā padomju laikos, I-lV apgādes joslā, I- Maskavā un vēl dažas lielpilsētas, IV- galējie ziemeļi un visur fiksēta cena? Ir faktori kuri veido cenu. Ko tu gribi noliegt, ko pateikt man nav skaidrs. Mēģini izteikties saprotami. Ko tu piedāvā, truli ņemt uz papīra un salīdzināt cenas? Latvijas-X; Polija-Y; Spanijā-Z. Nu nekas nesanāks. Pieņemsim, trīs manis pieminēto valstu uzņēmēji iepirks preci Vācijā par vienu cenu. Galarezultātā cenas katrā valstī atšķirsies, jo ieņēmuma nodoklis+ PVN+ transports un loģistika veidos dažādu sadārdzinājumu. Vai tu to nesaproti, jeb kā? Runa jau nav par tikai par cenu atšķirībām, bet par to, kapēc tās rodas. Bet tu jau par draudziņ visā šajā iemanījies iepīt vēl pat zāles ar kurām te tiešām sakarā nav, kas liek apšaubīt vai tu saproti par ko ir runa.
No Valaiņa puses tukša muldēšana. Administratīva cenu regulēšana neko labu nedos. Vienīgā iespēja - ja tiešām izdodas pierādīt neatļautu vienošanos, tad var piemērot sodu. Viss pārējais ir priekš kaķiem.
Tur jau ir tā problēma, ka kāds grib samazināt pārtikas cenas par 20 % lielveikalos, tikai kā to var izdarīt, ja veikalu peļņa ir ap 3 %.
Viens no risinājumiem būtu 20 % veikalu aizvērt ciet. Atlikušajos par 20 % pieaugs apmeklējums un tad uz apgrozījuma pieaugumu uz veikalu un nemainīgām izmaksām varētu runāt par piecenojuma samazināšanu.
Vai par PVN samazinājumu neesi domājis. Jāsamazina cena? Lai par to maksā tirgotāji, tikai samazināt nodokļu slogu valsts nevar, kaur tad valsts ņems naudiņu? Klasiska silei pietuvinātā domāšana! Ja nav maizes, lai ēd kūkas: teica Marija Antunaete pirms nonāca uz ešaflota.
Sveiciens svētkos marksistam Mārim K., Benam L., u.c. tādiem pašiem tipiem.
"Politika ir koncentrēta ekonomikas izpausme." (V.I.Ļeņins).
Vai kāds zina, kāda ir Eiropas Komisijas īstenotā politika (subsīdijas), kuras būtiski ietekmē pārtikas cenas? Noder painteresēties, jo "Francūzis, vācietis turpinās saņemt savus 250 eiro par hektāru, bet mēs pašreiz – 143 eiro, bet, īstenojot Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ieceres, nez vai iznāks 43? Kurš pēc tam apsaimniekos mūsu laukus, kad mēs nebūsim? Kuram te gatavo augsni?!" Sproģis: Mēs jūtamies piesmieti par savu darbu! (Latvijas Avīze)
Vispirms, reiz mūsu valdība Vienotības vadībā mūs izveda saulītē gribēju teikt, bet nē, ieveda mūs bagāto valstu klubiņā, par ko paši bija dikten priecīgi. Izejot no tā, mūsu valstij visur jābūt pirmajai, tai skaitā arī ar cenu līmeni. Mums jābūvē jauni tilti, RB, jāziedo Ukrainai un visur jāspēj būt pirmajiem. Tad ko mīļie cilvēki, tā teikt gaišās nākotnes vārdā jums būs strādāt vairāk un mazāk ēst kā reiz mācīja gaišā komunisma cēlāji un mūsu valdība, kura mums atgādina, ka strādājam gana neefektīvi, jāstrādā ir vairāk un efektīvak, varbūt kas arī atkritīs. Varētu vēl ka PSRS un Vācijas nometnēs ieviest darba normas, neizpildi normu, neēd, izpildi, ēd, pārpildi, dabūsi uzslavu un papildus sapuvušu kartupeli. Latvija var! Būtu ņēmusi piemēru no piemēram Polijas kur PVN pirmās nepieciešamības precēm un pārtikai ir 6%, pārējam 21%. Normāli. Bet nē, uz citu valstu pieredzi mūsu dižvaldība atsaucas tad kad tas ir izdevīgi viņiem, kad nē, tad klusē. Kā saka, katrai tautai, tāda valdība kādu tā pelnījusi, lasi ievēlējusi. Bet kamēr cilvēki balsos par skaistiem solījumiem un bailes no Krievijas par "latviešu" partijām nedomājot, kā būs tālāk, ko šie cilvēki spēj un grib dot tautai, tikmēr nekas nemainīsies. Pie tam ar mūsu vēlēšanām arī viss nav tik rožaini. Pēdējās vēlēšanās Vienotību aiz ausīm ir izvilkušas ārzemju balsis. Liek aizdomāties. Cilvēki no kuriem daudzi ir devušies trimdā, jo nav spējuši izturēt Vienotības radītos dzīves apstākļus un te pēkšņi tieši ārzemes visi masveida balso par Vienotību. Dīvaini, lai neteiktu vairāk.
Mācīja jau mācīja, taču ar laiku aizmirsās pat Raiņa rakstītā dziļākā jēga
"Caura muca"
Tu visu mūžu dien kas dien
Bez atpūtas, aizelsdams skrien:
Nest ūdeni ar retu sietu,
Lai caurā mucā viņu lietu. -
Kā muca tev lai pilna kļūst,
Uz kaimiņu viss ūdens plūst;
No viņa aizņemta muca un siets.
Tu savās mājās viņa iebūvēts.
(no dzej. krājuma "Tālas noskaņas zilā vakarā, 1903)
Kā parast pie visa vainīga valdība. Nevis ka ir tādi dzer aliņu tā vietā, lai mācītos un labāk strādātu. Pat ir tādiem valdībai jāsaka kā ir tādiem strādāt, pats jau nemāk un kad māca, tad lamājas, ka ir tāds pats labāk zina kā darīt. Ir tādi labi zina, ka labāk ir nemaksāt nodokļus un prasīt, lai valdība visu sakārto, tā pati valdība, kas ir tādiem vienmēr dara kā nevajag.
Pēc sevis spried? Šķiet esi kāds Vienotības silei pietuvinātais. Savus minējumus par citiem tūri sev! Un nespried par citiem pēc sevis! Ja tu dzer aliņu tā vietā, lai mācītos un labāk strādātu, jo strādāt, pats jau nemāki un kad māca, tad lamājas, ka labāk zini par citiem kā viņi paši par sevi! Tu tak lieliski zini ka nemaksāt nodokļus un murgot ko nejēdz. Pastāsti kāda tev pašam izglītībā, cik gadus esi maksājis nodokļus utt.. Redzi draudziņ, man ir gana laba izglītība, šaubos vai tev ir zinātniskai grāds. Un pasaki, kas man var liegt kritizēt valdību? Mūsu valdība ka Staļina laikos ir svētā govs kuru nedrīkst kritizēt? Pastāsti, kāpēc? Tūdaļ atrodas Vaičulis kurš metās aizstāvēt valdošo kliķi, jo škiet ir to silei pietuvināts, jeb tam ir izskalotas smadzenes. Nezinu, neņemos spriest kā viņš, bet kāds iemesls pielīst valdošai kliķei tam tomēr ir un tas ir fakts!
Protams protams ir tādi ar zinātnes grādiem, labi pelna un labi dzīvo, tikai kā parasti tādi kautrīgi, ka slēpjas zem pseidonīmiem. Protams, katram ir tiesības kritizēt, vienkārši ir tāda kritika ir tik primitīva un bez sakarīga no sērijas "citur dzīvo labāk un piemetīsim kaut ko absurdu un nesaistītu no vēstures". Par to arī smejos, ka "kritika" ir bezsaturīga un primitīva, kas vērsta tikai uz emocijām. Parasti šādu "kritiku" sauc par tirgus tantes bļaustīšanos.
Kā es varu zināt, kā tu esi Andis Vaičulis? Varbūt tu esi Ivans Kozladojevs? To šeit var pārbaudīt? Žēl, ka nespēj saprast, ka komentāri ir domāti tam, lai tajos cilvēki paustu savu viedokli. Nosauc man vienu argumentu kāpēc es nedrīkstētu kritizēt valdību? Tā arī tu neatbildējis, kāda ir tava izglītība. Varbūt kautrējies? Par tām tirgus tantēm jau tev savā taisnība ir, jo mainīt šeit tāpat neko nevar, tikai izteikt savu viedokli, vairāk jau neko. Tikai ko tu tāds apgarots dari pie tirgus tantēm ka tev tīk teikt. Sēdi kādā valdošās kliķes forumā, slavē viņus un viss būs labi, nebūs tev te jākreņķējās, par to, ka te lielākais vairums izņemot trīs indivīdus ieskaitot tevi, ir neapmierināti ar valdību. Lūk tev risinājums un visiem būs labi.
Zīmīga norāde ! Rainis 1903.gadā ,konstatē un norada uz parādībām ,kuras raksturīgas arī Latvijas 2024.gadam . " Uz kaimiņiem viss ūdens plūst , no viņiem aizņemta muca un siets " ! Nu kaut vai visi Maxsima veikali te un katru dienu piens uz Lietuvu