Valsts iestāžu reorganizācija, to pārstrukturēšana, darba rezultātu un darba efektivitātes izvērtēšana ir vērtīgs pienesums valsts tālākai izaugsmei un konkrētās iestādes turpmākai atdevei, secina ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš šonedēļ sabiedrībai atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reorganizācijas rezultātus un iepazīstināja ar aģentūras jauno direktori Ievu Jāgeri.
To, kā notika LIAA reorganizācija, kāpēc valsts iestādēs tādas ir nepieciešamas un kā efektīvāk Latvijas valstij piesaistīt naudu, kā valstij kļūt turīgākai, ministrs atklāja visai lakoniskā ievadrunā preses konferencē, daļu no kuras zemāk atreferējam.
“Ir pabeigta LIAA reorganizācija. Process ilga apmēram četrus gadus. Man stājoties ekonomikas ministra amatā, tika piedāvāti vairāki modeļi, kā pārveidot LIAA. Taču neviens netika akceptēts, jo tie paredzēja aģentūru padarīt par vēl lielāku iestādi, nekā tā bija uz doto brīdi. Uzskatu, ka iestādes efektivitāte nepalielināsies, palielinot tajā darbinieku skaitu. Gājām citu ceļu.
Vispirms pārskatījām LIAA struktūru. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora amatā tika iecelts Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raivis Bremšmits, kurš šo amatu pildīja uz laiku līdz jaunā direktora atlases konkursa noslēgumam.
Bremšmita galvenais uzdevums bija LIAA iekšējās reorganizācijas procesa vadība, kura mērķis ir padarīt efektīvāku iestādes darbu, uzsvaru liekot uz investīciju piesaistes un eksporta veicināšanas jautājumiem.
Tika veikts audits, notika darbinieku izvērtēšana, intervijas ar uzņēmējiem, investoriem, lai noskaidrotu, kas LIAA darbā jāpilnveido.
Veicot izpēti, nonācām pie vairākiem būtiskiem secinājumiem. Piemēram, no 300 LIAA darbiniekiem tikai 10 pēc būtības nodarbojās ar investīcijām. Bet vadītāju bija pārmērīgi daudz.
LIAA bija 17 dažādi departamenti, un, apskatot šo struktūru, radās iespaids, ka tā ir mārketinga aģentūra, nevis investīciju un eksporta veicināšanas aģentūra. Piemēram, 40 darbinieku ikdiena bija saistīta ar PR aktivitātēm. Šobrīd šo situāciju esam kardināli mainījuši: 17 departamentu vietā ir deviņi, katrs LIAA darbinieks skaidri zinās savu lomu eksporta un investīciju veicināšanā. Kopumā ap 60 cilvēku tiešajos pienākumos ietilps darbs ar investīcijām. Katram lielajam investīciju projektam, kas ienāks Latvijā, būs savs investīciju menedžeris, kas sekos līdzi, lai investīcijas, tā teikt, nogultos Latvijas ekonomikā. Tāpat tiks strādāts ar eksporta veicināšanu. LIAA strādās ne tikai ar tām investīcijām, kas pie mums ienāk no ārvalstīm, bet darbs noritēs arī ar vietējiem investoriem. Fokuss būs vērsts arī uz vietējiem uzņēmējiem, lai palīdzētu viņiem ar biznesa idejas virzību eksporta tirgos. Tādēļ arī tiks palielināts darbinieku skaits, kuru tiešie pienākumi būs saistīti ar eksporta jautājumiem.
Izmaiņas skars arī LIAA struktūras reģionos - tām būs ne tikai jāvada biznesa inkubatoru projekti, bet jākļūst par vietām, kas palīdz piesaistīt investorus un ir kā atbalsts sava reģiona uzņēmējiem.
Lai šīs pārmaiņas tiktu īstenotas, tika ieguldīts milzu darbs un laiks. Jo īpaši gribu pateikties R. Bremšmitam par profesionāli veiktu pienākumu pildīšanu. Principā LIAA tika izveidota kā no nulles. Radās jauna struktūra, skaidrāki amata apraksti, tiks pārslēgti jauni darba līgumi.
Tiesa, no 300 darbiniekiem aptuveni 30 cilvēku pazaudēs darbu, bet pārējiem būs jāpieņem lēmums, vai viņi pieņems jaunos pienākumus, vai arī meklēsim jaunus darbiniekus. Darbiniekiem ir dots mēnesi ilgs pārdomu laiks, lai izlemtu, vai viņi grib turpināt darba attiecības ar LIAA. Lai mudinātu darbiniekus sasniegt pēc iespējas labākus rezultātus, esam izveidojuši jaunu motivācijas sistēmu.
Papildus šai reorganizācijai spējām noorganizēt divas vērienīgas vizītes uz ASV un Vāciju ar mērķi veicināt biznesu. Šobrīd jau aktīvi strādājam, lai uzņemtu atbildes vizītes.
Nākamajā gadā plānotas vismaz astoņas “lielās” Latvijas biznesa delegācijas vizītes ārvalstīs, lai stiprinātu ekonomiskās attiecības. Par šīm vizītēm plānots vienoties Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē kopā ar premjeri un citiem ministriem. Domāju, ka tā noteikti varētu būt Japāna, ASV, Kanāda, Vācija un Vidusāzijas valstis. Bet konkrēti par valstīm, kur plānotas vizītes, lemsim decembrī.
Kā zināms, tad, noslēdzoties konkursam, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktores amatā ir iecelta Ieva Jāgere. Viņa nāk no privātā sektora, kur darbs bija saistīts ar investoriem, investīciju piesaisti. Pirms LIAA gadu strādājusi “Altum", kur darba ikdiena bija saistīta ar finanšu instrumentiem.
Esmu pārliecināts, ka mūsdienās ar investoriem ir jārunā investīciju valodā. Nav vairs laiki, kad varam investoram teikt: “Lūk, te ir zeme, nāc un tur ko būvē." Cīņa par investīcijām kļuvusi daudz smalkāka - nepietiek vien ar zemes piedāvāšanu, bet ir jāsaprot, kā mēs varam piedāvāt modernus finanšu instrumentus, kā piesaistīt kapitālu. I. Jāgere ir tas cilvēks, kas savā līdzšinējā profesionālajā jomā šīs iemaņas ir uzkrājusi, un es ticu, ka viņai izdosies kopā ar komandu sasniegt LIAA mērķus - veicināt investoru interesi par Latviju, strādāt, lai investīcija nosēstos Latvijā, un palīdzēt mūsu uzņēmējiem ar saviem produktiem iekarot ārvalstu tirgus.
LIAA reorganizācija apliecināja, ka valsts pārvalde var strādāt efektīvāk. Revīzijas laikā var gūt ieskatu, kas strādā, bet kas nē.
Tāpēc Ekonomikas ministrija nolēmusi pārskatīt arī citu iestāžu darbu, lai tās būtu efektīvākas. Ekonomikas ministrija plāno ieviest digitālus produktivitātes mērīšanas instrumentus ministrijas padotības iestādēm. Jau LIAA gadījumā redzējām, ka ir cilvēki, kas spēj izdarīt piecas reizes vairāk nekā kāds cits, bet abi saņem vienādu algu. Šādas situācijas ir jānovērš, tāpēc arī citās iestādes veiksim darbinieku produktivitātes izvērtēšanu.”
