Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.
“Atslēgšanās no BREL ir ne tikai tehnisks, bet arī stratēģisks drošības jautājums, kas būtiski paaugstinās Baltijas valstu enerģētisko neatkarību, taču īstenošanas detaļas un izmaksu sadales mehānisms ir jārada tāds, lai iespējami mazāk tiktu ietekmētas elektrības cenu izmaiņas,” Neatkarīgajai uzsver SIA “Enefit” valdes loceklis Edgars Cvetkovs.
Arī Igaunijā pagaidām par tīkla maiņu izsakās visai piesardzīgi. “Kādi ieguvumi no šīs atvienošanās būs valstīm, godīgi sakot, neviens nezina. “Elering” paziņo, ka ir gatavi atvienošanai, kas notiks 9. februārī. Viņi apgalvo, ka mums būs elektrība, gaisma neizdzisīs. Arī mēs, “Eesti Energia”, nezinām neko vairāk. Ir skaidrs, ka sistēmas operatoriem būs jāvada elektroenerģijas tīkls jaunā veidā. Kā viņi to darīs - nav skaidrs. Saskaņā ar dažiem datiem, savienojumos starp Latviju un Igauniju, kā arī Lietuvu un Latviju tiks veidoti rezerves apjomi, kuri netiks izmantoti biržā. Šīs jaudas ļaus saglabāt līdzsvaru sistēmā. Baltijas valstis nonāks vienā tīklā ar kontinentālo Eiropu. Sinhronizācijas procesu Igaunijā vadīs “Elering”," portālam “Postimees” teica “Eesti Energia” energoproduktu nodaļas vadītājs Armens Kasparovs.
Pēc E. Cvetkova teiktā, atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas 2025. gada 8. februārī nozīmē, ka drošai un neatkarīgai energoapgādei jānodrošina ne tikai elektrības patēriņa un ražošanas līdzsvars, bet arī stabila tīkla frekvence. Šobrīd Latvijā plānots, ka izmaksas, kas saistītas ar balansēšanas jaudu tirgū, tiks pārnestas uz galalietotājiem un iekļautas viņu gala rēķinos. “Privātpersonām tas radīs nelielu ietekmi uz rēķiniem, taču lielajiem patērētājiem, piemēram, energoietilpīgajiem uzņēmumiem, gada elektroenerģijas izmaksas var palielināties 5-7% robežās,” prognozēja E. Cvetkovs.
Arī tirgotājs Igaunijā dalās līdzīgos aprēķinos, proti, pēc igauņu aprēķiniem elektrības rēķini varētu pieaugt par aptuveni 5%. “”Elering” jau ir paziņojis patērētājiem un ražotājiem, ka no katra tiks iekasēta maksa par tīkla līdzsvarošanu - 5,31 eiro par megavatstundu,” atklāja A. Kasparovs.
E. Cvetkovs arī brīdina, ka Klimata un enerģētikas ministrijas šobrīd piedāvātais finansēšanas modelis radījis divus būtiskus jautājumus. “Pirmkārt, Baltijas valstīs ir dažādas pieejas šajā jautājumā. Piemēram, Lietuva plāno pakāpenisku pāreju trīs gadu laikā, kamēr Latvijā izmaksas
tiek plānotas iekasēt jau no nākamā gada vidus. Tas var negatīvi ietekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, salīdzinot ar Lietuvu, kur uzņēmumiem elektroenerģijas cena būs zemāka. Otrkārt, modelī, kur izmaksas tiek iekasētas caur tirgotājiem, joprojām pastāv daudz neskaidrību, un šī pieeja nav pietiekami caurspīdīga gala lietotājiem. Ja šis sadārdzinājums tiktu iekļauts kā “Augstsprieguma tīkla” tarifa sastāvdaļa, tas būtu visparedzamākais un lētākais veids, turklāt tas tiktu stingri uzraudzīts no SPRK puses. Ar šādu scenāriju katram galalietotājam izmaksas būtu skaidras un paredzamas,” skaidroja E. Cvetkovs.
Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgajai savukārt skaidroja, ka sinhronizācija pati par sevi elektroenerģijas cenās tirgū gandrīz neietekmēsies, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošanā, kurināmā resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie faktori ir nemainīgi visur caur gadu.
“Tomēr, lai nodrošinātu, ka elektroenerģijas pieprasījums un piedāvājums ir vienāds, sistēmas operatoram vienmēr jābūt pieejamām balansēšanas jaudu rezervēm. Un balansēšanas jaudas nodrošināšana ir faktors, kas varētu radīt minimālu ietekmi uz kopējo elektroenerģijas rēķinu,” atzīst KEM.
Veiktie aprēķini, kas veikti visās Baltijas valstīs, liecinot, ka sinhronizācijas projekts neatstāj būtisku ietekmi uz elektroenerģijas pakalpojuma kopējām izmaksām. Tomēr, lai nodrošinātu Baltijas elektroenerģijas sistēmas stabilu darbību, būtiskas ir balansēšanas rezerves. Stabilai energosistēmas darbībai Baltijā nepieciešamo balansēšanas rezerves izmaksu ietekme uz gala rēķiniem Latvijā, līdzīgi kā Igaunijā un Lietuvā, esot prognozēta mazāka kā par 5%.
“Jāuzsver, ka vēsturiski daļa balansēšanas jaudu Latvijā iegādājās no Krievijas. Šobrīd, protams, šādi norēķini vairs nenotiek, bet notiek fiziskā apmaiņa ar elektroenerģiju, lai noturētu sistēmas frekvenci. Līdz ar to, atsākot maksāt par pakalpojumu, balansēšanas izmaksas palielināsies. Pat, ja nenotiktu Baltijas valstu elektrotīkla sinhronizācija ar Eiropu, par balansēšanas pakalpojumu citos ģeopolitiskajos apstākļos būtu jāturpina maksāt Krievijai. Tāpat jāmin, ka tirgotāji apzinās nākotnes perspektīvas, tāpēc jau šajā brīdī elektrības tirgotāju piedāvātajās cenās daļēji ir iekļautas balansēšanas izmaksas. Līdz ar to izmaiņas cenās būs ļoti izlīdzinātas laikā.
Papildus informējam, ka, lai mazinātu sinhronizācijas izmaksu ietekmi uz elektroenerģijas lietotājiem, kopumā ir ieguldīts visu trīs Baltijas valstu operatoru liels darbs, tai skaitā piesaistot vairāk nekā 300 milj. eiro ES līdzfinansējumu Latvijas elektrotīkla infrastruktūras stiprināšanai, sinhronizācijas iekārtu un elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu iegādei,” uzsvēra KEM.
Arī AS "Augstsprieguma tīkls" valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis Neatkarīgajai uzsvēra, ka bažām par elektrības rēķinu būtisku sadārdzināšanos nav pamata.
"Baltijas valstu energosistēmas pievienošanās Eiropas energosistēmai pati par sevi elektroenerģijas cenas gandrīz neietekmēs, jo galvenie cenu ietekmējošie faktori Baltijas valstīs ir vietējā ražošana, kurināma resursu cenas, laikapstākļi un tīkla infrastruktūras pieejamība. Šie ietekmējošie faktori ir nemainīgi visu cauru gadu. Sinhronizācija nodrošinās energoneatkarību no Krievijas un paaugstinātu elektroapgādes drošību un integrāciju kontinentālās Eiropas energoinfrastruktūrā. Tas ir ieguldījums Latvijas drošības un noturības stiprināšanā ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos, ko raisījis Krievijas karš Ukrainā," sacīja R. Irklis.
Elektrības lietotāji tīkla maiņu, visticamāk, nejutīs - gaisma nepazudīs, elektroierīces darbosies. Vienīgais, kas varētu ietekmēt elektrības patērētājus, ir jau minētā elektrības lietošanas sadārdzināšanās.
Tāpēc “Eesti Energia” savus klientus Igaunijā, kuri nevēlas riskēt, aicina jau laikus - novembrī un decembrī - mainīt elektrības tarifu.
“Jāatgādina, ka 70% Igaunijas iedzīvotāju izmanto fiksētas cenas enerģijas paketes, bet pārējie 30% - biržas tarifu. Padoms viņiem ziemas apkures sezonai - tuvāko trīs līdz sešu mēnešu laikā izmantot fiksētās cenas tarifu un tad skatīties, kā norisināsies atvienošanās no Krievijas enerģētiskā tīkla. Jāatzīmē, ka tarifa maiņu nevajadzētu atstāt uz pēdējo brīdi. Novembris un decembris ir vispiemērotākais laiks, lai pieņemtu lēmumu,” iesaka A. Kasparovs. Tiesa, viņš pats personīgi izmanto biržas tarifu. Uz “Postimees” žurnālista jautājumu, kāpēc gan pats neizmanto “Eesti Energia” padomu, viņš sacīja, ka tas ir vispārējs padoms tiem, kas nevēlas riskēt. Viņš piederot pie cita patērētāju loka - viņam mājās ir saules elektroenerģijas stacija. Tādu klientu visā Igaunijā esot apmēram 2000-3000.
Arī “Enefit” iesaka Latvijas elektrības lietotājiem apsvērt fiksētas cenas elektroenerģijas produktus, īpaši ņemot vērā pašreizējo tirgus situāciju un prognozes. “Jau šogad biržas cenas ir bijušas ļoti svārstīgas, vienas dienas laikā mainoties pat par 59%. Tā kā nav pilnīgas skaidrības par to, kā Baltijas reģiona atslēgšanās no BREL tīkla ietekmēs tirgu, varam pieņemt, ka nākamajā gadā cenas turpinās būt nepastāvīgas. Izvēloties fiksētas cenas plānus, lietotāji pasargā sevi no biržas cenu svārstībām, iegūstot stabilitāti un savu elektrības izdevumu paredzamību,” sacīja E. Cvetkovs.
