Iedzīvotāji valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanai pierakstās “Centrālās laboratorijas” izveidotajā rindā, un jau pašreiz pacienti tiek reģistrēti oktobrim paredzētās kvotas ietvaros.
Lai arī valdība pēdējā brīdī piešķīrusi vairāk nekā desmit miljonus eiro laboratoriju darba apmaksai, tas nenozīmē, ka iedzīvotāji var vairs nesatraukties par valsts apmaksātu analīžu veikšanu.
Latvijas Ārstu biedrības valde, izskatot un izvērtējot žurnāla " Latvijas Ārsts" darbību un situāciju, ir pieņēmusi lēmumu žurnāla izdošanu un nenoteiktu laiku apturēt, kamēr tiks izstrādāts jauns žurnāla " Latvijas Ārsts" koncepts, ziņo Dagnija Dižbite-Svarinska, Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece mudina veselības ministra amata kandidātu nozarē netaisīt "reformu reformas pēc", jo Latvijas veselības aprūpe jau esot ļoti daudz reformēta un, iespējams, tāpēc arī neesot "virzības uz priekšu".
Laboratorijas, kas veic ārstu nozīmētos izmeklējumus par valsts budžeta līdzekļiem, tuvākajā laikā saņems papildu finansējumu, lai varētu turpināt sniegt valsts apmaksātos pakalpojumus, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).
Covid-19 Latvijā līdzīgi kā visā Eiropā ir zaudējis savu “ārkārtas” statusu – ne karantīnas, ne ierobežojumu, ne mājsēdes, ne masveida testēšanas. Koronavīrusa izraisīta slimība kļuvusi par sezonālu infekciju, tomēr atšķirībā no gripas, kurai skaidri var noteikt šo sezonalitāti, ar Covid-19 slimo visu gadu.
"E. Gulbja laboratorija" par valsts apmaksātajām analīzēm no valsts šogad nav saņēmusi ap 2,8 miljonus eiro un arī apsver šo izmeklējumu pārtraukšanu, informē uzņēmuma projektu vadītāja Džineta Dimante.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iebilst pret "Jaunās Vienotības" plāniem pārņemt savā pārziņā veselības aprūpes nozari, jo tas varētu liecināt par topošās valdības vadītājas Evikas Siliņas (JV) nodomu "turpināt veselības aprūpes valsts sektora badināšanas politiku".
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā šodien atbalstīti Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie grozījumi Farmācijas likumā, kas paredz pilnveidot veterināro zāļu izplatīšanas nosacījumus.
Septembra sākumā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikā (NMPUK) vērojama liela noslodze, ziņo "Austrumu slimnīca".
No augusta ir samazināts gaļas un piena produktu daudzums pirmsskolas ēdienkartēs. Normatīvais regulējums ietekmē ne tikai patērēto produktu apjomu, bet arī pārtikas atkritumu daudzumu skolās un pirmsskolās, pauž pavārs, ēdināšanas eksperts pirmsskolu tīklā “Dibber” (Latvijā – “CreaKids”) Rikards Lundbergs.
Palielinoties kanabisa produktu pieejamībai, pieaugs atkarīgo pacientu un pacientu ar dubultdiagnozēm skaits, saka Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra Narkoloģijas palīdzības dienesta vadītāja Astrīda Stirna.
Covid-19 vīruss nekur nebija pazudis, un šobrīd ir vērojams neliels tā pieaugums, saka Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.
Valdības šonedēļ veselības nozarei piešķirtie papildu 41,3 miljoni eiro slimnīcu stāvokli neko daudz neuzlabos, intervijā Latvijas Radio vērtēja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Valsts noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām, un tas rada zaudējumus veselības aprūpes iestādēm. Šogad pie ārstiem pēc medicīniskās palīdzības vērsušies būtiski vairāk cilvēku nekā iepriekš – pacientu skaits pieaudzis par pat par divdesmit procentiem. Papildu spiedienu uz veselības aprūpes sniedzējiem rada būtisks izmaksu pieaugums – gan par komunālajiem maksājumiem, gan ēdināšanu, gan medikamentiem.
Turpinot attīstīt endokrinoloģiskās palīdzības iespējas, Cēsu klīnikā šovasar iegādāta jauna medicīniskā iekārta - neiromonitors, kas ir izšķiroši būtiska drošu endokrinoloģisko operāciju veikšanai. Izmantojot jauno tehnoloģiju, jūlija beigās un augustā jau veiksmīgi īstenotas pirmās trīs, kā arī tuvākajā laikā ir ieplānotas nākamās vairogdziedzera operācijas pieaugušajiem.
Mediķu arodbiedrības prasības paaugstināt atalgojumu mediķiem par nieka 4,5 procentiem un nodrošināt vidējās darba samaksas palielinājumu darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas, ir minimums, ko vispār arodbiedrība varētu prasīt izpildīt Veselības ministrijai un valdībai pašreizējos apstākļos. Tomēr pat par to medicīnā strādājošajiem būs jāpacīnās.
