Veselība

Sievietes, jo sevišķi vidējā mūža posmā, cieš no spriedzes smagāk nekā vīrieši, piedzīvojot fiziskas un emocionālas stresa izpausmes, piemēram, galvassāpēs, vēdera pūšanos, spēku izsīkumu, aizkaitināmību un skumjas, vēsta Prevention.

Bērnība un jaunība ir īstais laiks, kad iegūt punus, gūt pieredzi, mācīties dzīvi. Tomēr vajadzētu ielāgot, ka slikti ieradumi, kas šķiet nevainīgi agros gados, var izpausties nepatīkamās sekās jau pusmūžā, ap gadiem 35 – 40. Ir it kā nevainīgi ieradumi, kas gandrīz vai neizbēgami var novest līdz slimības gultai.

Likumsakarīga ir vēlēšanās, gadiem ejot, nezaudēt atmiņu un prāta gaišumu. Šā mērķa vārdā cilvēki risina krustvārdu mīklas, apgūst jaunas iemaņas, mācās no galvas dzejoļus, vingro, iesaistās sabiedriskās aktivitātēs un interešu grupās, lieto uztura bagātinātājus.

Diētās ir kaut kas neatvairāmi pievilcīgs, pat tāds, kas liek ignorēt saprāta balsi, un bieži vien vislielāko interesi rada ne jau dažādu klīniku un ārstu veidotās sabalansētās uztura sistēmas, kuras godīgi runā arī par dzīvesveida maiņu un vingrošanu. Tā vietā daudzi pievēršas dīvainiem, ekstrēmiem ieteikumiem, kādu laiku aizrautīgi tiem seko un vēsta sociālajos tīklos, cik labi jūtoties, patiešām zaudē vairāk vai mazāk kilogramu, bet tad neiztur un visu atgūst.

Kamēr līdz plašākai auditorijai nonāca vēstījums, ka nevajag aizrauties ar pārtikas sāli – nātrija hlorīdu, tas ieguva krietni pārspīlētas formas: kulinārijas forumos internetā recepšu autori lepojas, ka sāli nelietojot pilnīgi nemaz, dzirdami aicinājumi aizvākt sālstrauciņus no galdiem mājās un restorānos vai aizstāt sāli ar pipariem, ķiplokiem, sīpoliem un citiem garšaugiem. Izveidojusies gandrīz vai sāls fobija, daļa cilvēku uzlūko to kā ienaidnieku, un dažs pat domā, vai neatteikties no piena produktiem, kuru sastāvā ir kādi dabas doti sāls miligrami.

Sēdošs darbs, treknas, neveselīgas maltītes, nepietiekamas fiziskās aktivitātes un brīvdienu izklaides ar pārmērīgu alkohola lietošanu – šāds dzīvesveids ne tikai nelabvēlīgi ietekmē mūsu organismu, bet arī rada lielu slodzi aknām, kuras vairs nespēj sekmīgi pildīt savas pamatfunkcijas.

Diedzēti graudi, sēkliņas un dīgsti ir tieši tas, kas vajadzīgs, lai sajustu pavasara vēsmas savā ēdienkartē. Šos produktus var nopirkt gatavus, bet arvien vairāk cilvēku atklāj, ka nav nemaz tik grūti diedzēt sēkliņas pašiem, tas ir pat aizraujoši.

Ja visu ziemu dzīvesveids bijis mazkustīgs, bet pavasaris iedvesmo vai gluži vienkārši piespiež aktīvi mesties dārza darbos, apkārtnes kopšanā un talkošanā, tomēr jāievēro zināma piesardzība. Ja labos nodomus sāk īstenot pārāk strauji, rezultāts var būt muguras sāpes.

Interesants virtuves eksperiments: pagatavot kaut ko no tām dārzeņu daļām, kuras parasti izmetam atkritumos. Šī pieeja kļūst arvien populārāka laikā, kad daudzviet pasaulē dažādas organizācijas cīnās pret pārtikas bezjēdzīgu izšķērdēšanu un aizvien skaļāk izskan aicinājumi pirkt produktus apdomīgi un izmantot tos pēc iespējas pilnīgāk.

Bariatrijas jeb kuņģa samazināšanas operācijas, kuru rezultātā pacienti atbrīvojas no liekā svara, pasaulē sekmīgi izmanto jau 30 gadus. Jūrmalas slimnīcā šādas operācijas veic jau 10 gadus.

Cīņa ar liekajiem kilogramiem ir ilglaicīgs un reizēm, ko tur liegties, arī garlaicīgs pasākums. Labi, ja izdevies atrast savu uztura speciālistu, kurš sniedz ieteikumus, palīdz uzturēt apņemšanos un kritiski vērtēt informācijas gūzmu un pieredzes stāstus, kas gāžas virsū no dažādiem avotiem.

Krākšana pati par sevi cilvēkam ļaunumu nenodara, ja vien tās iemesls nav elpošanas traucējumi miegā jeb miega apnoja – pēkšņa elpošanas apstāšanās miega laikā, kas var radīt dzīvībai bīstamas veselības problēmas, tostarp sirds un asinsvadu slimības, var veidoties asins trombi, palielinot miokarda infarkta risku, skaidro miega apnojas speciālists Jānis Labucis. Izteikta pazīme, kas var palīdzēt atšķirt miega apnoju no nekaitīgas iekrākšanās, ir elpošanas pauzes miegā, to dēļ slimnieki nereti nemierīgi guļ un miegā daudz grozās. Nereti pacienti paši nejūt un neapzinās, ka cieš no miega apnojas, visbiežāk šīs veselības problēmas novēro līdzcilvēki.

Kādēļ raksts par deguna elpošanu iekļauts izdevumā, kas veltīts uzturam un svara normalizēšanai – vai tur ir kāda saistība? Ir gan. Ja deguna elpošana gadiem ilgi ir apgrūtināta, tas var ietekmēt vispārējo veselību un veicināt ne tikai deguna blakusdobumu iekaisumu, vidusauss problēmas un tām sekojošus dzirdes traucējumus, bet arī citas hroniskas slimības, tostarp paaugstinātu asinsspiedienu, cukura diabētu un aptaukošanos.

Katra desmitā (10 %) sieviete Latvijā cieš no regulārām, stiprām galvassāpēm, liecina jaunākais “Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss”. Tikmēr vīrieši ar regulārām, spēcīgām galvassāpēm sirgst ievērojami retāk – katrs divdesmitais (5 %). Ģimenes ārsts Alberto Sadu skaidro, ka galvassāpes var radīt gan neveselīgi ikdienas paradumi – ievērotais diennakts ritms, uzturs, fizisko aktivitāšu daudzums, psihoemocionālā veselība u.c., gan arī tas var būt iedzimtības vai anatomisku ķermeņa īpatnību jautājums, piemēram, iedzimtas kakla skriemeļu problēmas, šauri asinsvadi.

Svīšana ir dabisks process, kas palīdz kontrolēt ķermeņa temperatūru un aktivizēt vielmaiņu. Pastiprināta svīšana spēj radīt nepatīkamas sajūtas, un, tuvojoties siltajai sezonai, šī delikātā problēma kļūst arvien aktuālāka.

Kad dzīvē viss neiet tik gludi, kā gribētos, sevi nepārtraukti liek manīt stress vai pastāvīgi nomāc kāda problēma, gribas iet vieglāko ceļu, lai atgūtu labu noskaņojumu – apēst kaut ko garšīgu. Tas noteikti ir labāk nekā iedzert vai uzsmēķēt.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) gripas un akūtu augšējo elpceļu infekciju (AAEI) monitoringa dati* liecina, ka pēdējo divu nedēļu laikā pacientu skaits, kuri vērsušies pēc medicīniskās palīdzības un kuriem klīniski diagnosticēta gripa, nevienā no monitoringā iesaistītajām teritorijām nebija pārsniedzis 100 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju, līdz ar to SPKC paziņo par gripas epidēmijas beigām 2019. gada 9. aprīli.

Katrs septītais jeb 15% Latvijas iedzīvotāju miegā krāc, liecina jaunākais "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss".

Divi galvenie ieteikumi, lai atbrīvotos no liekā svara, ir visiem zināmi: lietot pareizu uzturu un vingrot. Ja, neraugoties uz šiem pasākumiem, tievēšana tomēr nesokas, ieteicams sākt ar vairogdziedzera veselības padziļinātu pārbaudi.

Ikdienā ergoterapeite Baiba Gorovenko Cēsu klīnikā strādā ar pacientiem, bet šodien, iesildoties Pasaules Veselības dienai, kas tiks atzīmēta 7.aprīlī, viņa iejutusies biroja darbinieku ikdienā un video klipā sniedz 8 padomus tiem, kas astoņas stundas dienā strādā pie datora.

Sākot ziedēt arvien lielākam skaitam augu, palielinās arī ziedputekšņu daudzums gaisā, liecina Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes sniegtā informācija.

Amerikā arvien lielāku popularitāti iemanto ledus diēta, ko izgudrojis gastroenterologs Braeins Vainers (Dr. Brian Weiner), 2014. gadā to aprakstot savā grāmatā Ledus diēta (The Ice Diet) un internetā bez maksas piedāvājot ikvienam interesentam. Diētas princips ir pavisam vienkāršs – ēdot ledu, organismam, lai to izkausētu, jāpatērē daudz enerģijas. Un tādējādi tiek dedzinātas kalorijas.