Veselība

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) ārsti, pielietojot mazinvazīvo torakoskopijas metodi, pirmo reizi Latvijā veikuši operāciju jaundzimušajam ar barības vada atrēziju, informēja BKUS pārstāve Una Grenevica.

Ar katru gadu aug Latvijas iedzīvotāju interese par ekoloģiskiem produktiem. Pēc nozares apskata "Maxima mazumtirdzniecības kompass" datiem par pārtikas produktu kvalitāti, to respondentu skaits, kuri cenšas iegādāties pārsvarā ekoloģiski audzētu pārtiku, no nepilniem 12% 2017.gadā pieaudzis līdz pat 15% šogad.

Jau daudzu gadu garumā Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca Ventspilī mērķtiecīgi attīsta vairākus darbības virzienus, veidojot augsta līmeņa veselības aprūpes centrus, kas nepieciešami lielam skaitam Kurzemes iedzīvotāju un speciālistu pieejamībā kalpo kā laba alternatīva Rīgai, bet dažos virzienos pat rada nopietnu konkurenci Rīgas klīniskajām universitāšu slimnīcām.

Lietuvā aizvadītajā diennaktī inficēšanās ar jauno koronavīrusu apstiprināta 16 cilvēkiem, trešdien paziņojis Nacionālais sabiedrības veselības centrs (NVSC).

Veselības ministrija (VM) piedāvā lēzeni celt ārstu atalgojumu, ikgadēji to palielinot par 11,5%, līdz 2027.gadā tas sasniegs 3833 eiro tagadējo 2003 eiro vietā, trešdien iepazīstinot ar jauno mediķu atalgojuma modeli, pavēstīja VM valsts sekretāres vietnieks Āris Kasparāns.

Lai izskaustu C hepatītu Latvijā, pēc Pasaules veselības organizācijas aprēķiniem, līdz 2030. gadam ir jāpanāk, ka 60 procenti pacientu ir izārstēti un 90 procenti inficēto zina par savu diagnozi. Hepatīta pacientu apvienība uzskata, ka Latvijā būtu laiks ieviest nacionālu skrīninga programmu, lai pārbaudītu pēc iespējas plašāku iedzīvotāju skaitu un, atklājot C hepatītu, uzsāktu savlaicīgu ārstēšanu.

Ik gadu 28.jūlijā tiek atzīmēta Pasaules hepatīta diena, lai informētu par slimību un pievērstu uzmanību tās milzīgajai izplatībai visā pasaulē. Kā izplatās vīrusa hepatīti un kā varam pasargāt no tiem savas aknas? Skaidro infektoloģe un hepatoloģe Ieva Tolmane un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Veselības indeksā par Latvijas iedzīvotāju veselību noskaidrots, ka cilvēki arvien labāk vērtē savu veselību. Taču vienlaikus atklāts, ka 55 procenti iedzīvotāju ārstēšanās procesā nelieto visus ārsta izrakstītos medikamentus.

Šāgada aprīlī stājās spēkā jaunā kompensējamo zāļu izrakstīšanas kārtība, par ko pacientu viedoklis nav viendabīgs – no izpratnes un piekrišanas līdz lielam izmisumam. Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens intervijā Neatkarīgajai atzīst, ka desmitā daļa pacientu, kuri lieto kompensējamos medikamentus, atzīst, ka viņi nesaprot, kas ir jaunā zāļu sistēma, un tā ir radījusi problēmas ārstēšanās procesā.

Latvijas vasaras mainīgajos laikapstākļos apsaldēt muguru ir pavisam vienkārši. Ja zināms, ka pie sāpēm nav vainīgs nekas cits kā aukstums, ir veidi, kā mugurai palīdzēt. Diemžēl cilvēki bieži neatšķir, kad muguras sāpju iemesls ir saspringuši muskuļi, bet kad iemesls ir daudz nopietnāks – apsaldētas jeb iekaisušas nieres. Rehabilitācijas centra “Jaunķemeri” neiroloģe Elīna Malkiela stāsta, cik līdzīgi ir abu saslimšanu simptomi, bet cik atšķirīga to ārstēšana, savukārt farmaceite Amanda Ozoliņa skaidro, kas jāņem vērā, lietojot pretsāpju medikamentus.

Ar gadiem nāk ne tikai viedums, bet arī pirmās novecošanās pazīmes. Lai arī cik ļoti mēs vēlētos savu jaunību uzturēt pēc iespējas ilgāk, saglabājot ādas maigumu, tvirtumu un skaidru acu skatienu – novecošanās ir dabisks fizioloģisks process. Vasara ir laiks, kad savu sejas ādu jo īpaši pakļaujam priekšlaicīgas novecošanās riskam, tāpēc farmaceite Zane Melberga skaidro, kādi faktori paātrina ādas priekšlaicīgu novecošanos un to, kā aizkavēt vecuma radītās izmaiņas sejas ādā.

Pieaugušajam miegā jāpavada vidēji 7–9 stundas, bet, aprunājoties ar saviem tuviniekiem, būsiet pārsteigti, cik daudzi sūdzas par miega grūtībām. Par bezmiegu var runāt vien tad, ja miega traucējumu epizodes atkārtojas vismaz trīs naktis nedēļā 1–3 mēnešus ilgā laika periodā. Taču ir četras bieži sastopamas situācijas, kuras atstājot bez vērības, palielinās arī risks, ka bezmiegs var piezagties nepamanīts, skaidro ārste, psihiatre Nātālija Bērziņa. Savukārt farmaceite Ivanda Krastiņa stāsta, kādi dabīgi līdzekļi var palīdzēt noskaņoties miegam.

Ļaujoties sēņošanas prieka pozitīvajai apmātībai, kas pamazām pārņem Latviju, jābūt gataviem sastapties arī ar kādu ērci. Kā šo tikšanos padarīt iespējami nekaitīgāku – par to farmaceite Linda Fevraļeva.

No apmulsušas jaunas sievietes, kura neredzēja jēgu dzīvei un vakaros sevi mierināja ar ceptām siermaizēm, viņa kļuva par tādu, kura izveidoja jaudīgāko sevis pilnveidošanas skolu, kas palīdz piepildīt sapņus un dzīvot laimīgāk. Tas nebija viegls un īss ceļš. Bet katrs klupiens, puns un sasitums bija tā vērts. Tāpēc tagad viņa palīdz citiem iet šo ceļu, lai tas būtu vieglāks un saudzīgāks. LAURA DENNLERE. Oficiāli – Uguns skolas radītāja un vadītāja. Taču es gribētu teikt – laimīga sieviete, kuras mērķis ir palīdzēt pēc iespējas vairāk cilvēkiem sasniegt savu virsotni – būt laimīgiem.

Lai arī cilvēki ar veselīgiem ieradumiem atzīst, ka viņiem ir laba veselība, 40% Latvijas iedzīvotāju pietrūkst gribasspēka pievērsties veselīgam dzīvesveidam, liecina jaunākā "Mana Aptieka & Apotheka Veselības indekss" pētījuma rezultāti. 26% aptaujāto kā būtiskāko šķērsli dzīvot veselīgāk norāda laika trūkumu, bet 22% - nepietiekamas finanses.

“Labās baktērijas jeb probiotikas nodrošina līdzsvaru zarnu mikroflorā, kas, kā izrādās, lielā mēra atbild par cilvēka organisma imunitāti, bet probiotikas saražot palīdz veselīgs, sabalansēts uzturs, tostarp – fermentēti produkti,” skaidro Anita Baumane, uztura un sporta speciāliste.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti atgādina, ka vasarā, pieaug saslimstība ar zarnu trakta infekcijām (salmoneloze, kampilobakterioze, pārtikas toksikoinfekcijas, u.c.). Šī tendence ir cieši saistīta ar pārtikas pagatavošanu nepiemērotos apstākļos ārā, neatbilstošu pagatavotā ēdiena uzglabāšanu un nepietiekamu personīgās higiēnas prasību ievērošanu.

Kājām ir diendienā jāiztur gana liela slodze – jāpieveic vismaz 10 000 soļu un pakāpienu, tajā pašā laikā – mēdzam arī ilgstoši sēdēt nekustīgā pozā ar sakrustotām kājām, tādējādi nosprostojot asinsriti un pakļaujot kājas ne vien tūskas, bet arī papildu slimību riskam. Savukārt vasarā kāju tūska ir īpaši izplatīta problēma, kas rada sāpes un smaguma sajūtu kājās. Kā mazināt kāju tūsku un sevi pasargāt no iespējamām vēnu saslimšanām, ieteikumos dalās farmaceite Zane Melberga.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā veikti 1385 Covid-19 testi, atklājot vienu jaunu saslimšanas gadījumu ar Covid-19, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.

Vasaras silto un saulaino laiku parasti tiecamies izbaudīt aktīvāk, vairāk kustoties, pie dabas vai nododoties dārza darbiem. Neapšaubāmi, kustības un svaigais gaiss nāk par labu veselībai un emocionālajai pašsajūtai, tomēr vienlaikus jāpatur prātā, ka senioriem un cilvēkiem ar hroniskām saslimšanām šis laiks var būt arī pārbaudījums veselībai. Kam pievērst uzmanību senioriem, lai vasarā justos labi un mazinātu veselības riskus? Skaidro ģimenes ārste Zane Zitmane un farmaceite Zanda Ozoliņa.

Lielbritānijā kopš marta koronavīrusa pandēmijas dēļ darbu zaudējuši aptuveni 650 000 cilvēku, neskatoties uz valdības īstenotajiem atbalsta pasākumiem, liecina valsts statistikas biroja apkopotā informācija.

Datu valsts inspekcija (DVI) bažījas, ka cīņai pret Covid-19 izplatību ieviestā iebraucēju anketēšana Latvijā varētu būt ieviesta "anketēšanas pēc", nedodot reālu labumu.