Lai ar efektīvākām vakcīnām aizvietotu pašlaik Latvijā izmantotās vakcīnas pret pneimokoku infekciju, papildus nepieciešami apmēram 1,3 miljoni eiro, aģentūrai LETA pavēstīja Veselības ministrijā (VM).
Jauno ārstu aptauja liecinot, ka 11% no viņiem ir sagatavojušies aizbraukt, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" teica Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā šā gada sākumā nonāca bērns, kuram tika konstatēta invazīvā pneimokoku infekcija, un, lai arī bērns bija vakcinēts, viņš smagās infekcijas dēļ nomira.
Nepieciešamība pēc psihiskās veselības aprūpes speciālistu palīdzības bērniem un jauniešiem ir tik liela, ka šobrīd rindā uz pirmo konsultāciju pie bērnu psihiatra Bērnu slimnīcas Bērnu psihiatrijas klīnikā nākas gaidīt gandrīz sešus mēnešus, ja vien pacients nav jāpieņem steidzamības kārtā. Pērn Bērnu slimnīcas psihiatri ambulatori snieguši 7410 konsultāciju, kas ir par 30% vairāk nekā gadu iepriekš.
Pērn vispārēja tipa aptiekās realizēto zāļu apgrozījums palielinājies par 11%, salīdzinot ar 2021.gadu, un tas bija 429,88 milj. EUR (bez PVN), liecina Zāļu valsts aģentūras apkopotie valsts statistikas pārskati par aptieku darbību.
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) meklē risinājumu Neatliekamā medicīnas centra (NMC) trūkstošo darbinieku problēmai, aģentūrai LETA pavēstīja slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Imunizācijas valsts padome (IVP) aicina steidzami mainīt pašlaik Latvijā lietoto vakcīnu pret pneimokoku infekciju, kas iekļauta pašreizējā Latvijas vakcinācijas kalendārā, norādot, ka tā nesniedz maksimāli pieejamo aizsardzību pret šo infekciju, aģentūru LETA informēja IVP locekle Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) turpinās sarunas ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), lai risinātu jautājumu par slimnīcas budžeta deficīta mazināšanu, atvieglojot inflācijas sekas un iestādes funkcionēšanu mainīgas pacientu plūsmas apstākļos, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja PSKUS valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.
Farmācijas uzņēmumi samazina medikamentu pieejamību Latvijā. Milzīgais pieprasījums pēc pretsāpju un pretsaaukstēšanās zālēm šajā ziemā un farmācijas uzņēmumu nespēja saražot un piegādāt pietiekami daudz medikamentu nav vienīgie iemesli zāļu pieejamības apgrūtinājumiem.
Pārskatot izdevumus, papildu līdzekļus veselības aprūpes sistēmai iespējams piešķirt vēl šogad, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS) sākta iekšējā pārbaude par ārstes rīcību, neļaujot vīram apmeklēt savu smagi slimo sievu, kas intensīvajā terapijā nomira, vēsta LTV raidījums "Panorāma".
Valdība šodien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanas noteikumos.
Latvijas slimnīcas nepietiekama finansējuma apstākļos apsver iespēju ķerties pie plāna B valsts pakalpojumu sniegšanā pacientiem – tā TV24 diskusiju raidījumā „Kārtības rullis” atzina Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Mediķu organizācijas kopīgā tikšanās vienojās nekavējoties sāk gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā, informē Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) sabiedrisko attiecību vadītāja Evija Ansonska.
Valdības deklarācijā par Ministru kabineta iecerētajiem darbiem veselības nozarē izvirzītas 23 apņemšanās, tai skaitā “turpināsim palielināt publiskā sektora finansējumu veselības aprūpei”, “palielināsim primārās veselības aprūpes lomu uz pacientu orientētas veselības aprūpes nodrošināšanā”, “sekmēsim ārstniecības personāla ilgtspējīgu attīstību un piesaisti valsts finansētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai” u.tml. Deklarācijā arī kā virsmērķis lasāms, ka “valdība apņemas nodrošināt ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas darbību". Taču te vērts atgādināt senu patiesību – papīrs pacieš visu, jo medicīnas iestādes šobrīd saskaras ar pavisam citu realitāti, skumji apjaušot, ka 2023. gadā krīze medicīnā var tikai saasināties, saka Jelgavas poliklīnikas vadītāja Kintija Barloti.
Jau vairākus mēnešus gan Latvija, gan Eiropa piedzīvo situāciju, kad aptiekās trūkst medikamentu – bezrecepšu zāļu, antibiotiku, bērnu suspensiju u.c. Šis fenomens tiek skaidrots ar respiratoru saslimšanu piegumu, kā arī farmācijas uzņēmumu ražošanas jaudas un izejvielu nepietiekamību, lai apmierinātu pieaugušo pieprasījumu. Tomēr problēma ir daudz plašāka. Eiropas farmācijas uzņēmumi ceļ trauksmi – esošo birokrātisko slogu dēļ medikamentu iztrūkums turpmāk var kļūt par ikdienu, savukārt daži medikamenti no tirgus var pazust pavisam.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Neatliekamās medicīnas centrā (NMC) trūkst personāla, kas sāk apdraudēt darba kvalitāti, vēstulē slimnīcas vadībai uzsvēruši centra darbinieki, taču "palikuši nesadzirdēti", raksta "Latvijas Avīze".
Valdībā šodien skatīs Veselības ministrijas (VM) izstrādātos grozījumus, kas paredz "e-veselības" sistēmā iekļaut datus par alerģijām un retās slimības diagnozi.
