Katram no mums kādreiz bijuši nobrāzti ceļgali vai sagriezts pirksts, reizēm arī nopietnākas brūces. Kā pareizi rīkoties, lai veicinātu dzīšanu un izvairītos no infekcijām vai rētām?
Par to jaunākajā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) raidieraksta epizodē “Vai jods vēl ir modē? RSU eksperti par brūču apstrādi” sarunājas Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Dermatoloģijas un veneroloģijas katedras vadītāja, dermatoloģe un veneroloģe Dr. med. Elga Bataraga un Māszinību un dzemdību aprūpes katedras docētāja, ķirurģijas māsa Lilija Antoņēviča, kas ikdienā izglīto topošās māsas un veselības aprūpes speciālistus. Ekspertes skaidro, kā mūsdienās ir mainījusies pieeja brūču apstrādei. “Brūci mūsdienās pie pirmās palīdzības vairs neapstrādā ar krāsainiem šķīdumiem - jodu vai briljantzaļā spirta šķīdumu -, jo tie traucē novērtēt bojājuma dziļumu un dzīšanas gaitu,” uzsver Lilija Antoņēviča. Viņa atgādina, ka mājas aptieciņā svarīgāk ir turēt sterilas marles plāksnītes, dezinficējošu šķīdumu un ar dažādām vielām piesūcinātus kontaktpārsējus, bet nelielām brūcēm - kvalitatīvus plāksterus.
Kā pirmo palīdzību nelielam, sadzīvē iegūtam ievainojumam ekspertes min brūces skalošanu tekošā ūdenī, dezinfekciju ar kādu nekairinošu līdzekli un pārsēja vai plākstera uzlikšanu.
Elga Bataraga norāda, ka brūču apstrādes “mode” ir kļuvusi daudz saudzīgāka: “Mūsdienās pieejams plašs pārsēju klāsts ar hidrogēliem, hidrošķiedrām vai citām vielām, kas nodrošina labvēlīgu vidi brūces dzīšanai. Ir arī jaunas formas pārsējiem, piemēram, plāksteri-aerosoli. Tāpat ir plašs dzīšanu veicinošu līdzekļu klāsts, kuros ir cinka vai vara savienojumi, termālais ūdens vai pantenols. Ja ievainojums ir bijis dziļāks un veidojas rētas, tad var izmantot gēlus vai pārsējus ar silikonu, kas palīdz mazināt brūces rētošanos.”
Raidierakstā ekspertes vērtē arī tautas līdzekļu, piemēram, ceļmallapu, alvejas un staipekņu sporu - likopodiju izmantošanu. “Daudziem dabas līdzekļiem trūkst zinātnisku pierādījumu, tomēr tie nereti tiek izmantoti kā papildlīdzekļi vai aptiekās nopērkami pārstrādātā veidā. Ir arī jāuzmanās no kontaktdermatīta, ko var izraisīt augi,” skaidro E. Bataraga.
Ja brūce ir dziļa, netīra, ilgstoši asiņo vai tās malas neturas kopā, ja brūce ir uz sejas vai kakla, ja cilvēks nav vakcinēts pret stingumkrampjiem vai ja brūcē ir svešķermenis, kuru cilvēks pats nedrīkst vilkt ārā, tad noteikti jāvēršas pie ārsta. Tāpat ārsta palīdzība nepieciešama, ja parādās infekcijas pazīmes - apsārtums, pietūkums, izdalījumi vai drudzis. “Īpaši bīstamas ir dzīvnieku kostas brūces, jo tām ir paaugstināts infekcijas risks,” uzsver L. Antoņēviča.
