Slimnīcām piešķir teju 9 miljonus pakalpojumu nodrošināšanai līdz gada beigām
Valdība otrdien piešķīra papildu 8,98 miljonus eiro slimnīcām veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai šim gadam - daļa naudas paredzēta līdzšinējo izdevumu kompensēšanai, bet daļa - turpmāk sniedzamiem pakalpojumiem.
Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM), finansējums piešķirts no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", un ir būtisks, lai stacionāri turpinātu nodrošināt pacientiem gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību.
Slimnīcām papildu finansējums nepieciešams, jo pieaudzis gan neatliekamās, gan plānveida stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījums, kas bijis lielāks par plānoto.
Līdzekļi paredzēti trīs galvenajiem mērķiem. No kopējās summas 3,2 miljoni eiro paredzēti stacionāriem visā Latvijā par nodrošināto neatliekamo palīdzību pacientiem.
Tāpat 1,65 miljoni eiro paredzēti plānveida ārstēšanas nepārtrauktībai Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pacientiem ar hroniskām slimībām, tostarp augsta riska kardioloģijas pacientiem.
Savukārt 4,13 miljoni eiro domāti Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) un PSKUS virs līguma apjoma sniegto pakalpojumu apmaksai onkoloģijas, intensīvās terapijas un invazīvās kardioloģijas pakalpojumu apmaksai par aptuveni 400 pacientiem šī gada astoņos mēnešos.
VM skaidro, ka slimnīcas ik dienu nodrošina sabiedrībai kritiski svarīgus veselības aprūpes pakalpojumus. Piešķirtais finansējums ārstniecības iestādēm ļaus turpināt darbu, nodrošinot palīdzību pacientiem apstākļos, kad pieaug pacientu skaits un ārstēšanas intensitāte, bet valsts budžeta līdzekļi joprojām nav pietiekami visu pacientu vajadzību nodrošināšanai.
Slimnīcām valsts finansējums tiek aprēķināts pēc tā dēvētās ar diagnozēm saistīto grupu (DRG) sistēmas. Tā tiek izmantota, lai uzskaitītu, analizētu un apmaksātu pacientiem sniegtos valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus slimnīcās. Sistēmas pamatā ir katra ārstēšanas gadījuma uzskaite, kur tiek fiksētas diagnozes, veiktās manipulācijas un pacienta dati, piemēram, vecums, dzimums un ārstēšanās ilgums. Šī informācija tiek apkopota un analizēta, piemērojot noteiktus koeficientus, kas nosaka, cik lielu summu valsts par konkrēto ārstēšanu samaksās slimnīcai.
VM norāda, ka sabiedrības novecošanās un hronisko slimību izplatība rada arvien lielāku slodzi stacionārajai aprūpei, bet pašreizējais gadījuma maksas tarifs PSKUS un RAKUS nenodrošina faktiskās ārstēšanas izmaksas.
Lai mazinātu šo situāciju un nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju, nepieciešams palielināt vienu no būtiskākajām komponentēm, kas veido vienas stacionārās ārstēšanās epizodes tarifu, proti, gultasdienu apmaksas procentu, pakāpeniski tuvinot to 94%. Tas nodrošinās stabilu slimnīcu darbību un spēju plānot resursus, kā arī pacientu drošību un nepārtrauktu piekļuvi neatliekamajiem un stacionārajiem pakalpojumiem, norāda VM.
Ministrija atzīst, ka šī gada sākumā abām slimnīcām tika piemērots samazināts DRG bāzes koeficients - 91,5%, kamēr 2024. gadā tas bija 94%.
Abām iestādēm šī gada sākumā tika piemērots samazināts DRG bāzes tarifs, jo izpildījās Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtības noteikumos minētais, ka ierobežota finansējuma apstākļos DRG bāzes tarifu samazina PSKUS un RAKUS, skaidro VM.
VM uzsvērusi, ka īpaši terciārās kardioloģijas jomā ārstēšana ir resursietilpīga - nepieciešami dārgi medikamenti, tehnoloģijas un multidisciplināra pieeja.
