Veselība

Ar narkotikām saistīto nāves gadījumu skaits Vācijā ir rekordaugsts, un upuri kļūst arvien jaunāki. Daudzus no šiem nāves gadījumiem izraisa jauna veida narkotiku lietošana.

Rīgas pilsētas tiesa sākusi skatīt lietu pret Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medmāsu Jeļenu Ugurenko, kura apsūdzēta par nolaidīgu profesionālo pienākumu pildīšanu, kā rezultātā pēc nepareizi sagatavotu medikamentu ievadīšanas gāja bojā bērns. Medmāsa savu vainu atzīst un ir sākusi maksāt kompensāciju bojāgājušā bērna vecākiem, taču viņi uzskata, ka taisnīgs iznākums iespējams tikai tad, ja apsūdzētajai piespriedīs brīvības atņemšanu, vēsta Latvijas Televīzija.

“Mūsu sabiedrībā aizvien vairāk cilvēku, īpaši jauni vecāki, vēlas, lai viņu bērni sporto un trenējas, bet es atbildēšu tā – bērna veselība ir nopietni jāpārbauda, pirms mēs, vecāki, no viņiem gribam izveidot pusprofesionālus vai varbūt pat profesionālus atlētus,” TV24 raidījumā “Ārsts atbild” uzsver Skrides Sirds klīnikas kardiologs, profesors Guntis Bahs, kura jaunākajam pacientam bija 18 gadi un ārsts jaunieti glābis akūta, smaga miokarda infarkta gadījumā.

Mūsu izpratne par cilvēka smadzeņu darbību piedzīvo būtisku pavērsienu. Pētniekiem pirmo reizi izdevies tieši novērot procesus, kas līdz šim palika apslēpti. Nesen iegūti pierādījumi par dabisku attīrīšanās sistēmu, kas atrodas dziļi smadzenēs un muguras smadzenēs, vēsta "Science alert".

Kad valsts atteica kompensēt dzīvībai nepieciešamās zāles, divu mazu meitu mamma nonāca izmisumā. Taču pēc televīzijas sižeta notika kas tāds, ko neviens nebija gaidījis. Raidījumā "Nra.lv TV sarunas" žurnāliste Inese Supe atklāja stāstu, kas pierādīja – sabiedrības līdzcietība dažkārt spēj paveikt šķietami neiespējamo.

Ilgtermiņa novērojumi liecina, ka ilgstoša sēdēšana vai gulēšana dienas laikā palielina vēža risku. Saskaņā ar pētījumu, risks palielinās ar katru papildu nepārtrauktas sēdēšanas stundu. Katra papildu ilgstošas ​​neaktivitātes stunda dienā bija saistīta ar 10% riska pieaugumu, raksta UNIAN.

Onkoloģisko pacientu vidējais vecums vairs nav tāds, kāds tas bija pirms desmit gadiem, novērojis fizisko aktivitāšu speciālists Rūdolfs Cešeiko. Raidījumā "Nra.lv TV sarunas" viņš stāsta, ka arvien biežāk sastop 25 un 30 gadus vecus cilvēkus, kuri līdz saslimšanai dzīvojuši aktīvu un veselīgu dzīvesveidu.

“Mums ir ļoti labs medikaments, aptiekās tā nav – epidermālais augšanas faktors alfa, kas ir lielisks aknu, sirds, kuņģa ārstētājs, ārstē arī čūlas, un šis faktors atrodas mūsu siekalās,” intervijā “nra.lv TV” atklāja gastroenterologs Anatolijs Danilāns.

Ja jums kādreiz ir nācies atvilkt krēslu no vakariņu galda, un pēc stundas atkal skraidāt pa virtuvi, meklējot kaut ko ēdamu, tas ne vienmēr nozīmē, ka darāt kaut ko nepareizi.

Lielbritānijas medijs "The Sun" izplatījis brīdinājumu tūristiem par sešiem populāriem Eiropas brīvdienu galamērķiem, kuros strauji pieaug masalu gadījumu skaits.

Lai gan Latvijas aptiekās šobrīd medikamentu krājumi kopumā ir pietiekami, krīzes situācijā lielākais izaicinājums var izrādīties nevis zāļu piegādes, bet gan iedzīvotāju vēlme tās iegādāties lielos apjomos. Par to TV24 raidījumā "Dr. Apinis" diskutēja Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča un Latvijas Farmaceitu biedrības prezidente Zane Melberga.

GLP-1/GIP-1 zāles, piemēram, semaglutīds (pārdod ar zīmoliem “Ozempic” un “Wegovy”) un tirzepatīds (“Mounjaro”), efektīvi nomāc apetīti, palēnina gremošanu un palīdz cilvēkiem ilgāk justies paēdušiem.

Hronisks nogurums un matu izkrišana bieži vien nav tikai pārslodzes vai stresa sekas, bet gan signāls par iztukšotām organisma dzelzs rezervēm. Lai gan veselīgs uzturs ir dzelzs deficīta profilakses pamats, brīdī, kad feritīna līmenis ir nokritis zem normas, ir būtiski meklēt gan tā cēloņus, gan efektīvu risinājumu.

Lai saglabātu veselību un enerģiju, nav jāiegādājas dārga sporta zāles abonements vai jānogurdina sevi ar intensīviem treniņiem.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (Austrumu slimnīca) ir pabeigusi stacionāra “Latvijas Onkoloģijas centrs” (LOC) sagatavošanu pilna apjoma pārbūvei. 22 nedēļu laikā tika pārceltas 22 nodaļas un atbrīvotas pārbūvei paredzētās telpas, saglabājot pacientu ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktību. 2026. gada 8. jūlijā ēka nodota būvnieku apvienībai “Newcom–Citrus”, un pārbūve aptvers 10 stāvus un vairāk nekā 23 000 kvadrātmetru platību.

Šodien, 8. jūlijā, Satversmes tiesā ierosināta lieta “Par Farmācijas likuma 5. panta 20. punkta, ciktāl tas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, un Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 8. pielikuma 2.1. apakšpunkta un 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1., 64. un 111. pantam”.

Šodien, valdībā skatot Veselības ministrijas (VM) virzīto jautājumu par finansējuma pārdali seksuālā vardarbībā cietušo personu atbalsta centra izveidei, izcēlās asa vārdu apmaiņa starp veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) un labklājības ministru Reini Uzulnieku (ZZS).

Saules apdegumi vasarā ir bieža problēma, un lielākā daļa cilvēku tos cenšas ārstēt pašu spēkiem. Tomēr ir situācijas, kad ar mitrinošu krēmu vai tautas līdzekļiem vairs nepietiek un nepieciešama ārsta palīdzība. Par to “NRA.lv TV” sarunā ar Sondru Zaļupi stāstīja dermatoloģe Linda Kapteine-Veita.

Kā ziņots, naktī no 5. uz 6. jūliju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) 15. un 32. korpusā tika konstatēta lietusūdens ieplūde ēkās, kā rezultātā bojāta daļa slimnīcas infrastruktūras. Lai nodrošinātu pacientu drošību un ārstniecības procesa nepārtrauktību, naktī visi Plaušu slimību un torakālās ķirurģijas centra pacienti tika pārvietoti uz drošām telpām.

Pērn Latvijā miris 91 bērns līdz 17 gadiem ieskaitot, kas bija par 25 bērniem vairāk nekā 2024. gadā, liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotā informācija.

Svara samazināšanas medikamenti, kas balstīti uz GLP‑1 darbību, Amerikas Savienotajās Valstīs kļuvuši ievērojami pieejamāki gados vecākiem cilvēkiem. Jaunā federālā iniciatīva varētu ne tikai uzlabot veselību miljoniem iedzīvotāju, bet arī samazināt valsts veselības aprūpes izdevumus miljardu apmērā.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Universitātes profesors Gustavs Latkovskis intervijā “nra.lv TV sarunas”  Kristīnei Kravcovai atbildēja uz jautājumu, vai 10 000 soļu dienā palīdz sirds veselībai.