Nelikumīga injicējama iedeguma viela kļūst populāra vietnē “TikTok”, un dermatologi vairākās valstīs pauž bažas par influenceriem, kas reklamē to, ko daži dēvē par “Bārbijas narkotiku”.
Viela “melanotāns II” ir aizliegta kā kosmētikas līdzeklis Amerikas Savienotajās Valstīs, Apvienotajā Karalistē, Austrālijā, Dānijā un citur. Šajās valstīs ir nelikumīgi to tirgot vai pārdot iedeguma iegūšanai, vēsta “Science Alert”.
Neraugoties uz aizliegumiem, viela joprojām tiek pārdota tiešsaistē injicējamu flakonu un deguna aerosolu veidā, bet sociālo mediju ieraksti turpina reklamēt tās ādas tonizējošo iedarbību. Dermatoloģijas klīniciste un pētniece Simone Goldingere no Kvīnslendas Universitātes uzsver, ka šie ieraksti ir satraucoši, jo satura veidotāji gandrīz nekad nemin reālos riskus.
Goldingere skaidro, ka tas, ko sociālajos tīklos dēvē par ātru un “drošu” injicējamu vai deguna aerosolu iedegumam, patiesībā ir neapstiprināta recepšu viela, ko cilvēki lieto bez medicīniskas uzraudzības un kvalitātes kontroles, bieži vien pat nezinot, kas atrodas flakonā.
“Melanotāns II” sākotnēji tika izstrādāts Arizonas Universitātes pētniecības programmā 20. gadsimta 80. gados, meklējot veidu, kā radīt iedegumu bez saules iedarbības. Pētnieki pētīja sintētiskus “alfa‑MSH” hormona analogus, kas dabiski stimulē melanocītus - pigmenta šūnas ādā. Rezultātā tika radīti “melanotāns I” un “melanotāns II”.
Neplānota blakusparādība bija spēcīga ietekme uz vīriešu seksuālo funkciju. Viens no būtiskākajiem riskiem ir priapisms - sāpīga, ilgstoša erekcija.
2021. gadā žurnālā “Sexual Medicine” aprakstīts gadījums, kur 55 gadus vecam vīrietim pēc 2 miligramu injekcijas erekcija saglabājās 30 stundas. Viņš ziņoja, ka vielu lietojis vairāk nekā sešus gadus, lai pirms vasaras padarītu ādu tumšāku, un bieži piedzīvojis īslaicīgas erekcijas un stipru nelabumu. Šajā gadījumā ārstiem nācās pacientu iemidzināt vispārējā anestēzijā un veikt dzimumlocekļa skalošanu, lai erekciju pārtrauktu.
“TikTok” ieraksti liecina, ka daudzi lietotāji piedzīvo vieglākas šīs blakusparādības versijas, taču oficiālu pētījumu joprojām ir maz, un nav skaidrs, cik bieži tās rodas.
Arizonas pētnieki nebija ieinteresēti kosmētiskajā iedegumā vai seksuālajā iedarbībā - viņu mērķis bija atrast veidu, kā pasargāt gaišas ādas cilvēkus no ādas vēža. Tieši tas rada plašākas bažas par “TikTok” tendenci.
Dermatologi norāda, ka nav pierādījumu, ka “melanotāns II” aizsargā pret saules radītiem bojājumiem. 2024. gada pētījumā atklāts, ka trešdaļā sociālo mediju ierakstu par šo vielu tiek apgalvots, ka tā pasargā no ādas vēža, lai gan tam nav zinātniska pamatojuma.
Daži pētījumi pat izceļ iespējamu saistību ar melanomu - nāvējošāko ādas vēža formu -, lai gan pierādījumi pagaidām nav pārliecinoši.
Goldingere skaidro, ka viela stimulē pigmenta šūnu proliferāciju, izmantojot receptorus, kas parasti aktivizējas UV starojuma ietekmē. Tas ļauj vielai “apmānīt” organismu, radot tumšāku ādu bez saules. Tomēr pigmenta šūnu stimulēšana ne vienmēr ir nekaitīga, un vislielākās bažas rada ietekme uz dzimumzīmēm.
Ir aprakstīti melanomas gadījumi cilvēkiem, kuri lietojuši “melanotānu II”, un tas ir bioloģiski loģiski, jo viela pastāvīgi stimulē pigmenta šūnu augšanu. Turklāt daudzi gaišas ādas lietotāji novēro, ka esošās dzimumzīmes kļūst tumšākas vai pat vairojas, kas apgrūtina melanomas savlaicīgu atpazīšanu.
Austrālāzijas Dermatologu koledža piekrīt medicīnas aprindu bažām par šīs vielas lietošanu.
Papildu risks ir maldīgā pārliecība, ka tumšāka āda pasargā no saules bojājumiem. 2025. gadā publicētā pētījumā, kurā intervēti 29 lietotāji, atklāts, ka daudzi uzskatīja - viela novērš saules apdegumus un tādējādi pasargā no ādas vēža. Šis priekšstats var mudināt cilvēkus biežāk pakļauties UV starojumam, kas ir zināms ādas vēža riska faktors.
Dermotoloģe uzsver: iedegums neaizsargā ādu no UV bojājumiem, un saules aizsargkrēms joprojām ir būtisks.
Brīdinājumi par “melanotānu II” nav jauni, taču sociālo mediju ažiotāža turpina pieaugt, atklājot nepilnības regulējumā, pētniecībā un cilvēku izpratnē par ādas veselību.
