Deviņpadsmit gadu vecumā lielākā daļa jauniešu domā par studijām, darbu un nākotnes plāniem. Emīla ikdiena rit starp ārstu kabinetiem, zālēm un cerību, ka ārstēšanu izdosies turpināt, kas nav iespējams bez ziedojumu vākšanas.
Drīz pēc pilngadības sasniegšanas Emīla dzīve krasi mainījās - viņam tika atklāts audzējs galvā, ziņo ziedot.lv.
Pēc Ādažu vidusskolas absolvēšanas Emīls uzsāka mācības Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, kur viņš sāka apgūt pavāra profesiju. Diemžēl Emīlam vēl nav izdevies pabeigt mācības un pašlaik paņemts akadēmiskais gads. Galvā atrastā audzēja dēļ.
Kopš dēla saslimšanas abi vecāki izzinājuši visu iespējamo informāciju par diagnozi, un tagad arī zināms, ka Emīlam kopš dzimšanas bija liels risks attīstīties audzējam. “Viņam ir reta ģenētiska saslimšana,” saka mamma Lāsma un nosauc to vārdā - neirofibromatoze. Kā teikts medicīniskajā literatūrā, tā ir saslimšanu grupa, kurai raksturīga veidojumu, tostarp audzēju, augšana uz nervu šūnām. Tie var attīstīties jebkurā nervu sistēmas daļā, arī galvas un muguras smadzenēs. Lāsma piebilst, ka drīz pēc dēla piedzimšanas devusies ar mazo pie dermatologa, jo bērnam uz ķermeņa bijuši pleķīši kafija ar pienu krāsā. Dakteris teicis, ka tā esot hiperpigmentācija un satraukumam nav pamata.
“Tā mēs arī dzīvojām, jo nekas jau neliecināja, ka Emīlam ir šī retā saslimšana,” saka Lāsma. Arī mācīšanās grūtības skolā netika saistītas ar ko tādu, vien tagad zināms, ka disleksijas pamatā ir tā pati neirofibromatoze. Arī audzēja pirmās pazīmes nebija tādas, kas liecinātu par ko tik nopietnu.
“Emīlam bija liels nogurums. Likās - varbūt pārslodze, varbūt kāds ieildzis vīruss, jo bija oktobris, kad apkārt daudzi slimoja. Taču nogurums nepārgāja, parādījās arvien jaunas sūdzības. Gājām pie ģimenes ārsta, viņam nozīmēja analīzes, nosūtīja pie speciālistiem,” teic Lāsma un viņas mierīgā balss kļūst vēl klusāka sakot: “Emīls mācījās trešajā kursā, kad dzīve pēkšņi sāka ritēt starp mājām un slimnīcu.” Neziņa bijusi smagāka par pašu diagnozi, jo Lāsma pamanīja vēl citas izmaiņas, piemēram, ka viena sejas puse ir tā kā noslīdējusi. Ģimene ar cerībām gaidīja diagnozi, taču cerēja, ka viss atrisināsies vienkāršāk. Tomēr katra nākamā vizīte radīja arvien vairāk jautājumu, nevis atbilžu.
Kad tika atklāts audzējs galvā, sekoja operācija. Tās laikā tika paņemti veidojuma paraugi analīzēm, taču izoperēt pilnībā to nav iespējams. “Lokalizācijas dēļ,” saka Lāsma, “audzējs atrodas vietā, kur sarežģīti un bīstami kaut ko griezt.” Pēc analīžu rezultātu saņemšanas speciālistu konsīlijs lēma, ka vienīgā iespējamā ārstēšana ir ilgstoša terapija ar speciāliem medikamentiem. Līdzšinējā pieredze liecina, ka zāles patiešām ir efektīvas un progresējošo audzēju iespējams ne tikai apturēt, bet tas pat var izzust pavisam. Taču priecīgo vēsti aizēno lielās naudas summas, kas nepieciešamas medikamenta iegādei, jo, kā stāsta Lāsma, to apmaksā bērniem līdz pilngadības sasniegšanai, pēc tam izmaksas jāsedz pašam. “Tie ir nepilni 20 tūkstoši eiro mēnesī,” Lāsma nosauc summu, piebilstot, ka strādā smaržu un kosmētikas veikalā, savukārt vīrs pašvaldības policijā un abi ar nopelnīto var nodrošināt dzīvošanu, bet ne tik dārgu medikamentu iegādi. “Tāpēc pārkāpām sev un vērsāmies ziedot.lv, lūdzot palīdzēt mums sagādāt nepieciešamos līdzekļus dēla zālēm.”
Platformā ziedot.lv joprojām ir aktīvs ziedojuma konts ar norādi “Palīdzība Emīlam Kudiņam”. Pašlaik no nepieciešamajiem 216 506 eiro saziedoti nepilni 120 tūkstoši.