Onkoloģisko pacientu vidējais vecums vairs nav tāds, kāds tas bija pirms desmit gadiem, novērojis fizisko aktivitāšu speciālists Rūdolfs Cešeiko. Raidījumā "Nra.lv TV sarunas" viņš stāsta, ka arvien biežāk sastop 25 un 30 gadus vecus cilvēkus, kuri līdz saslimšanai dzīvojuši aktīvu un veselīgu dzīvesveidu.
Raidījuma vadītāja Sandra Zaļupe sarunā ar Rūdolfu Cešeiko vaicāja, kā pēdējo desmit gadu laikā mainījušies cilvēki, kuri pie viņa vēršas rehabilitācijai pēc onkoloģiskas diagnozes.
Cešeiko atzina, ka viena no izteiktākajām tendencēm ir pacientu vecuma samazināšanās.
"Jā, kļūst jaunāki. Ja ag rāk lielākā daļa cilvēku bija ap 60 gadu vecumu, tad šobrīd jau 25 un 30 gadus jauni cilvēki ir diezgan bieža mūsu ikdiena," viņš saka.
Speciālists uzsver, ka pārsteidzošākais ir kas cits - daudzi no šiem cilvēkiem vēl pirms diagnozes saņemšanas dzīvojuši veselīgi.
"Liela daļa no viņiem ir bijuši fiziski aktīvi, ar uzturu viss ir kārtībā, nav liekā svara, bet tomēr šī diagnoze viņus skar," norāda Cešeiko.
Viņš piebilst, ka šādos gadījumos arvien biežāk tiek runāts arī par emocionālās slodzes un stresa iespējamo nozīmi, lai gan katrs saslimšanas stāsts ir individuāls.
Sarunas laikā Sandra Zaļupe arī norāda, ka mūsdienās onkoloģija vairs nav tikai senioru slimība.
Pateicoties jaunām ārstēšanas metodēm, daudzi pacienti ārstēšanās laikā turpina strādāt un saglabā aktīvu dzīvesveidu, savukārt fiziskās aktivitātes var kļūt par nozīmīgu atbalstu gan fiziskajai, gan emocionālajai pašsajūtai.