“Parasti Lietuvas tauta ļoti atbalsta prezidentu, bet kritizē premjeru un valdību. Rodas trīšanās, spriedze. Grūti pateikt, vai tas ir labi vai nē. No otras puses, ja valdībā iekļūst kādi tumši spēki, tad prezidents ir kā garants, lai tiem neļautu pārāk izvērsties,” intervijā “Neatkarīgajai”, komentējot pašreiz Lietuvā notiekošās parlamenta vēlēšanas, teic lietuviešu politologs Toms Dapkus.
Lietuvā šobrīd norit parlamenta jeb Seima vēlēšanu otrā kārta. Atšķirībā no Latvijas Saeimas vēlēšanām, kur tiešās, proporcionālās vēlēšanās ievēlē 100 deputātus, Lietuvā ir jauktā vēlēšanu sistēma, kur 70 deputātus ievēlē proporcionālajās vēlēšanās pēc vēlēšanu sarakstiem, bet 71 deputāts tiek ievēlēts pēc mažoritārās sistēmas vienmandātu apgabalos. Par Lietuvas Seima vēlēšanām, par to, kas veidos jauno valdību, par populistu un antisemītu Žemaitaiti, par Lietuvas politisko sadarbību un ekonomisko konkurenci ar Latviju “Neatkarīgās” saruna ar lietuviešu politologu Tomu Dapku.
Vai tas nav pārāk sarežģīti?
Tas Lietuvā vairs nešķiet neparasti. Ir gan bijušas politiķu idejas sistēmu mainīt uz kaut ko vienkāršāku, taču priekšlikumi nav guvuši atbalstu.
13. oktobrī tika ievēlēti visi 70 deputāti no vēlēšanu sarakstiem un astoņi deputāti no vienmandāta apgabaliem, bet 63 kandidāti vienmandāta apgabalos vēl turpina sacensību un tiks ievēlēti 27. oktobrī - sacentīsies pirmajā kārtā divus labākos rezultātus ieguvušie kandidāti.
Daudzmandātu vēlēšanu rezultāti liecina, ka nākamajā Seimā iekļuvuši sociāldemokrāti, pašreizējās valdošās koalīcijas lielākā partija - konservatīvā "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti", populistiskā partija "Nemunas rītausma", Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā", pašlaik valdības koalīcijā esošā Liberāļu kustība un Lietuvas Zemnieku un zaļo savienība.
Sociāldemokrātu priekšsēdētāja Vilija Blinkevičūte 15. oktobrī paziņoja, kas veidos jauno Lietuvas valdības koalīciju - tās būs trīs pašreizējā Seima sasaukuma opozīcijā esošās partijas - Lietuvas Sociāldemokrātiskā partija, Zemnieku un zaļo savienība un Demokrātiskā partija "Lietuvas vārdā". Vai tā būs?
Iespējams, ka tā tas notiks, tomēr visu laiku turpinās intensīvas partiju sarunas, tiek apspriesti dažādi varianti un potenciālie amatu ieņēmēji. Turklāt nav jau vēl ievēlēti visi Seima deputāti. Blinkevičūtes paziņojums ir par vēlmi un apņemšanos, nevis par jau izveidotu koalīciju un valdību.
Trešās vietas ieguvēju “Nemunas rītausmu” jūs nodēvējāt par populistisku. Vēl šo partiju mēdz dēvēt par prokrievisku, bet tās līderi un dibinātāju Remīģiju Žemaitaiti par antisemītu. Vai tik tiešām tā tas ir, vai arī tā lamājas tikai šīs partijas konkurenti?
Viņš ir publicējis interneta sociālajos tīklos antisemītiskus izteikumus. Parlaments uzsāka viņa impīčmenta procedūru, lai atņemtu viņam deputāta mandātu. Šā gada sākumā Lietuvas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka Žemaitaitis ir lauzis deputāta zvērestu un pārkāpis konstitūciju, izsakot antisemītiskus paziņojumus. Viņš gan izvairījās no impīčmenta, aprīlī pats atkāpjoties no Seima deputāta amata. Ja procedūra noslēgtos ar mandāta anulēšanu, viņam būtu liegts 10 gadus kļūt par deputātu, taču viņš paguva pats aiziet un tagad atkal atpakaļ. Vēl ir arī kriminālprocess saistībā ar tiem pašiem viņa antisemītiskajiem izteikumiem. Viņš bija pārtraucis šādus izlēcienus, jo vēlējās ar savu partiju iekļūt valdošajā koalīcijā, taču pēc tam atsāka izrunāties. Tam ir rezonanse nu jau vairs ne tikai Lietuvā, bet arī citās valstīs. Lietuvas sabiedrotie pauž bažas par to, ka šāds politiķis varētu iekļūt valdībā.
Nezinu, kā ar viņa prokrieviskumu, bet viņš ir “cilvēks - orķestris” - atkal ir politikā ar partiju, kura reģistrēta šogad janvārī, tajā nav sabiedrībā pazīstamu cilvēku, izņemot viņu pašu, partija ir ieguvusi ļoti lielu mandātu skaitu.
Vai šī “Nemunas rītausma” jaunajai valdībai būs problēma?
Nedomāju, ka tā piedalīsies valdības veidošanā.
Kādas vēl ir kustības, idejas valdības veidošanā?
Konservatīvā "Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti" labprāt gribētu piedalīties valdības veidošanā, taču sociāldemokrāti to nevēlas, jo uzskata, ka konservatīvie savu kampaņu balstījuši uz sociāldemokrātu kandidātu apkarošanu.
Protams, būtu lielāka stabilitāte, ja divas lielās partijas apvienotos, taču pašlaik tas nav iespējams.
Latvijā palaikam aktualizējas divi jautājumi par valsts iekārtu - daļa politiķu vēlas mažoritāru vēlēšanu sistēmu un tautas vēlētu prezidentu. Lietuvā pusi parlamenta ievēlē mažoritāri un arī prezidentu ievēlē tauta. Vai tā ir Lietuvas priekšrocība?
Tie ir sarežģīti jautājumi. Vēlēšanu sistēma dod vairāk izvēles iespēju, bet vienlaikus padara vēlēšanas ļoti komplicētas, un vēlētājiem jāiet pie urnām divas reizes. Lietuvā prezidentu ievēlē tiešās vēlēšanās, taču viņam nav pietiekami lielu pilnvaru. Parasti tauta ļoti atbalsta prezidentu, bet kritizē premjeru un valdību. Rodas trīšanās, spriedze. Grūti pateikt, vai tas ir labi vai nē. No otras puses, ja valdībā iekļūst kādi tumši spēki, tad prezidents ir kā garants, lai tiem neļautu pārāk izvērsties.
Tomēr šādā prezidenta un Seima vēlēšanu sistēmā, kāda ir pašlaik, ir ieprogrammēta konkurence, bet ir arī problēmas.
Pēc vēlēšanām vienmēr mainās valdība - tāda pie mums Lietuvā ir tradīcija. Un vienmēr daudz vēlētāju sliecas vēlēt par kādiem jauniem spēkiem. Tāpēc visas valdības līdz šim vienmēr ir vēlēšanās zaudējušas.
Vai Lietuvas sociāldemokrāti ir īsti “Eiropas sociāldemokrāti”, vai arī tas tikai tāds nosaukums?
Lietuvas sociāldemokrāti atbilst savam nosaukumam tik, cik nu tas iespējams postpolitikas laikmetā, kur partiju ideoloģiju robežas ir izplūdušas. Jā, šī partija ir mazliet kreisāka nekā konservatori. Līdzīgi kā Latvijas LSDSP, arī Lietuvas sociāldemokrātiem ir bijuši dziļas krīzes posmi, taču šī partija ir atguvusies un pašlaik ir liels un ietekmīgs politiskais spēks.
Kā jūs vērtējat Lietuvas un Latvijas attiecības pašlaik?
Lietuva un Latvija sadarbojas politiski, starp abiem prezidentiem ir lieliskas attiecības un tāpat arī starp valdībām. Lietuva un Latvija ir absolūti uz viena viļņa jautājumā par palīdzību Ukrainai karā pret agresorvalsti Krieviju.
Taču skaidrs, ka Lietuva un Latvija ir konkurentes ekonomikā - viens no mūsu bijušajiem premjeriem reiz pat izteicās, ka konkurences ir vairāk, nekā pirmajā acumirklī var šķist.
Latvijā ir milzu problēmas ar “Rail Baltica” projektu. Cik tās ir lielas Lietuvā?
“Rail Baltica” stāsts ir sens un smags. Un arī turpmāk būs smags. Un arī Lietuvā.
Savulaik bija dzirdams, ka Lietuva apsver iespēju iegādāties Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” akciju daļu. Tagad gan kādu laiku tas nav dzirdēts. Vai tas nopietni?
Lietuvā apzinās, ka pārāk maz avioreisu ir no Viļņas, ka aviācijas nozarē atpaliekam no Rīgas lidostas. Nav arī savas nacionālās aviokompānijas. Tāpēc valdībā tika apsvērti visādi varianti, kā rīkoties, tostarp bija arī idejas par “airBaltic” akciju iegādi. Bet tagad būs jauna valdība - tā domās, ko darīt tālāk.
Ko Lietuva un Latvija var palīdzēt Ukrainai?
Ukrainā situācija nav iepriecinoša - okupanti turpina uzbrukt. Lietuva ir vērsusies pie sabiedrotajiem, pie partneriem ar mudinājumiem palielināt finansiālu un militāru palīdzību Ukrainai. Lietuvas un Latvijas pozīcijas Ukrainas jautājumā ir absolūti identiskas.
Pašreizējais Lietuvas ārlietu ministrs lielāko daļu sava laika un spēka veltīja Ukrainas interešu lobēšanai starptautiskajā arēnā un pat tika kritizēts, ka atstāj novārtā Lietuvas lietas. Tāpēc ir jautājums, kā un vai jaunā valdība spēs noturēt interesi par Ukrainas lietām iepriekšējā intensitātē.
