Lielās intervijas

Saruna ar Latvijas Universitātes profesoru, politisko zinātņu doktoru Jāni Ikstenu.

Kas pie mums notiek ar darbaspēku? Andris Bite skaidro šo jautājumu. Viņš ir Darba devēju konfederācijas prezidents, zivju pārstrādes uzņēmuma “Karavella” valdes loceklis. Darbaspēks iet mazumā, un tam ir vairāki iemesli. Situācija nav vienkārša. “Haotiski mētāsimies šajā situācijā? Varbūt tomēr meklēsim loģisku izeju?” – jautā Bite.

Pirms Rīgas domes vēlēšanām devos uz Zaigas Gailes arhitektu biroju, lai uzzinātu, ko pazīstamā arhitekte domā par Rīgas pilsētvidi, tās attīstību un ko viņa gribētu sagaidīt no nākamajiem Rīgas vadītājiem.

Atceroties leģendāro 4. maija balsojumu par neatkarības atjaunošanu, ir interesanti atsaukt atmiņā, ka tā nebija pēkšņa aktivitāte — balsotāji uz šo rīcību bija virzījušies gadiem ilgi. Viens no toreizējiem AP deputātiem ir Alekss Grigorjevs, tolaik pazīstams kā “Atmodas” krievu versijas redaktors, vēlāk — ilggadējs ASV palīdzības programmu darbinieks Ukrainā, Moldovā, Gruzijā.

Eižens Počs – pēdējais Latvijas PSR ārlietu ministrs, ilggadējs diplomāts PSRS vēstniecībā ASV, PSRS Ārlietu ministrijas Konsulārās pārvaldes priekšnieka pirmais vietnieks, PSRS un pēc tam Krievijas Federācijas vēstnieks Āzijas un Āfrikas valstīs, viens no Latvijas Neatkarības atjaunošanas deklarācijas izstrādāšanas dalībniekiem. Kā bijušā augstākā ranga diplomāta acīm izskatās šodienas situācija ASV un Krievijas attiecībās un kā šīs attiecības ietekmēs Latvijas drošību – Neatkarīgās intervija ar Eiženu Poču.

Dokumentālā kino režisore, vairāku satriecošu grāmatu autore Dzintra Geka uzskata: ir vajadzīgas gan filmas, gan grāmatas par pagājušā gadsimta šausmām, ko organizēja un realizēja austrumpuses okupanti. Lai neaizmirstu. Lai mācītos no kļūdām. Lai izskaustu vientiesību. Tieši tāpat kā padomju karaspēks iebruka Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, iznīcinot cilvēkus, tāpat Krievijas karaspēks tagad iebrucis Ukrainā. Nekas nav mainījies. 1990. gada 4. maijs – Neatkarības deklarācijas pieņemšana – bija cerību stars Latvijai. To atceras arī Dzintra Geka. Vai turpmāk kas mainīsies?

Jaunradītais Mākslīgā intelekta centrs (MIC) juridiski definēts kā biedrība, kurai ir pieci dibinātāji, tostarp divas biedrības un trīs ministrijas. No iesaistītajām trim ministrijām – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM), Ekonomikas un Aizsardzības – tieši VARAM atbilstoši savai atbildības sfērai uzskatāma par galveno uzraugošo institūciju jaunajam projektam. Sarunā ar vienu no jaunizveidotā MIC padomes locekļiem un Latvijas Universitātes Informācijas tehnoloģiju servisa direktoru Ēriku Eglīti analizējām centra darbības plānus un perspektīvas.

Par klusajām sarunām Vatikānā un par to, ko atdot Krievijai, par to, kāpēc krievi ir “pazaudējuši krastus” un kāpēc latvieši ir bikli, par cilvēku un valstu principiem, par gaismu tuneļa galā un daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar politologu Andi Kudoru.

Gandrīz pirms gada tīmeklī saplēsās Latvijas Radio (LR) galvenā redaktore Anita Brauna un dzejniece Māra Zālīte. Un saplēsās ne pa jokam: par latviešu un krievu valodas lietojumu sabiedriskajā medijā priekšvēlēšanu laikā. Tolaik gatavojāmies balsot par Eiropas Parlamenta deputātiem. Šogad situācija līdzīga: 7. jūnijs ir pašvaldību deputātu vēlēšanu diena. Kāda situācija ir ar latviešu valodu šobrīd? “Paliek sliktāk,” teic Latvijas Universitātes profesore Ina Druviete. Viņu intervē “Neatkarīgā”.

Par to, kā Krievijas diktators Putins iemāna ASV prezidentu Trampu savos “darījumos” un kā tiek izplatīta ideja par Ukrainas sadalīšanu, par to, ko nozīmē Francijas prezidenta Makrona rosinājums izmantot kodolvairogu, par “labajiem” un “sliktajiem” policistiem, par to, ka politologiem nav ko darīt tur, kur pie darba jāķeras psihiatriem, un par daudz ko citu – “Neatkarīgās” sarunā ar vēsturnieku un politologu Kārli Daukštu.

Par 6. kolonnas lēno, kluso, bet neatlaidīgo cīņu par varu, par pasionārismu un sociālo kapitālu, par cilvēku pašizolēšanos un par bailēm radīt bērnus, par valsts iestādēm, kuru pienākumi jāatdod ārpakalpojumā, par protesta sajūtām un daudz ko citu – saruna ar sociologu Aigaru Freimani.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Egils Zviedris atzīst, ka no Krievijas puses notiek mērķtiecīgs darbs ar mūsu jauniešu prātiem - gan krievvalodīgajiem, gan latviski runājošiem.

Jautājums par Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) lietderību arvien ir darba kārtībā, norāda Ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Viņš uzskata, ka ikvienas valsts pārvaldes iestādes funkcijas ir jāizvērtē kritiski, īpaši ņemot vērā pašreizējos izaicinājumus, kas saistās ar aizsardzības nozari un tās finansēšanu.

Par Aizsardzības ministrijas savādām reakcijām virsnieku zobenu jautājumā, par kūtro dronu koalīciju, par krievu valodas valdīšanu sabiedrisko mediju telpā, par “melno Rīgu” un par Carnikavas gulbja likteni, par terorisma iespējamību Latvijā un daudz ko citu – “Neatkarīgās” saruna ar Saeimas NA frakcijas deputātu, Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja vietnieku, NA priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dombravu.

Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Krists Kalniņš Lieldienu nedēļā – par to, cik dziļi cilvēki ir ievainoti un cik ļoti viņiem pietrūkst īstas mīlestības. Par ticīgā cilvēka optimismu un par to, cik augstu pacēlās Baznīca, kad to vadīja arhibīskaps Jānis Vanags. Par to, ko Krists gaida no jaunā arhibīskapa, un par to, ko viņš gaida no laicīgās varas.

“Atceroties Ukrainas notikumus, es nebiju no tiem, kuri pēc 2022. gada 24. februāra klaigāja, sak, mēs jau zinājām, ka tā notiks! Pirms tam domāju, ka tas nevar notikt. Jo ir taču veselais saprāts! Kas vainas būtu tam pašam Putinam tagad dzīvot mierā un labklājībā? Bet – nē, viņš dzīvo savās čekista iedomās, kas neietilpst veselajā saprātā,” teic Tālavs Jundzis. Viņš deviņdesmito gadu sākumā bija viens no tiem, kuri organizēja padomju armijas izvešanu no Latvijas. Tagad tā pati armija – gan ar citiem figurantiem – ir gatava iebrukt arī Latvijā.

Deputāts un atbildīgais par Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas darbu Saeimā - Jānis Vucāns stāsta par Lieldienu tradīcijām.

Latvijas politiskās situācijas huligāniska analīze, vērojumi Islandes dzērienu veikalā, pašvaldību vēlēšanas kā svarīgākais notikums vēlētāja mūžā, seksuālās padomes svarīgā loma mūsu dzīvē, “kompromati” kā demokrātijas sastāvdaļa – par to un daudz ko citu “Neatkarīgās” intervijā ar politisko procesu vērotāju, sabiedriski politiskā telefonradio raidījuma “Jautājums no provinces” līdzautoru un fotogrāfu no Liepājas – ar Mārci Bendiku.

Gandrīz visas sanatorijas Jūrmalā ir vai nu nograutas, vai pārveidotas par dzīvokļu mājām, vai vienkārši “aizklapētas”. Runas par pilsētas kā kūrorta atjaunošanu pieklusušas, kaut gan Jūrmala ir pilsēta ar vislielākajām iespējām atjaunoties tieši kūrortpilsētas statusā. Par to runājam ar profesoru Aivaru Vētru, jūrmalnieku, kurš pārzina pilsētas situāciju.

Nesen FIZMIX erudīcijas konkursa laikā veikta 10.–12. klašu skolēnu aptauja, kurā konstatēts, ka 41% jauniešu vēlētos saņemt vairāk izsmeļošas informācijas par klimata izmaiņām. Aptaujāti 1000 skolēnu. 76% no viņiem piekrīt vai drīzāk piekrīt apgalvojumam, ka videi draudzīgas tehnoloģijas un zaļais dzīvesveids var palīdzēt novērst klimata izmaiņas un globālo sasilšanu. Tāpat vairākums uzskata, ka viņu ikdienas izvēlēm ir nozīme klimata izmaiņu mazināšanā. Ko no tā var secināt – “nra.lv” saruna ar Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Ojāru Spārīti.