Lielās intervijas

8:07
„Lielāka par kovidmirstību ir netiešā mirstība. Ir tāda līdzība. Sēž ceļa malā vecs vīrs, viņam garām uz pilsētu iet Nāve; vīrs viņai vaicā: cik dzīvību tu paņemsi? Nāve atbild: piecus tūkstošus. Kad Nāve nāk atpakaļ, vīrs saka: tu man meloji – tu patiesībā paņēmi 15 000 dzīvību. Nē, viņa atbild, es paņēmu piecus tūkstošus, pārējie desmit tūkstoši nomira aiz bailēm,” stāsta Andrejs Ērglis.
 
9.apr
Darbinieku un arodbiedrību sadarbības padome (DASP) gatavojas noslēgt jaunu koplīgumu ar SIA “Rīgas satiksme”. DASP ietilpst Rīgas transporta arodbiedrība (RTA), Latvijas Operatīvā un medicīniskā transporta autovadītāju arodbiedrība (LOMTA), kā arī Latvijas Darbaļaužu arodbiedrība (LDA). Tādēļ par LDA un DASP aktualitātēm uz sarunu esam aicinājuši LDA valdes priekšsēdētāju un SIA “Rīgas satiksme” tramvaju manevru vadītāju Dinu Sirsniņu.
 
7.apr
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Lians Dzjaņcjuaņs
 
6.apr
„Ne Kariņš, ne pārējie atbildīgie vairs pat dusmas neizraisa, tikai žēlumu. Pat sāk palikt kauns, ka tu esi latvietis un ka tu dzīvo Latvijā, kuras valdība ir nejēdzīga,” skarbs ir Andris Bite, uzņēmuma „Karavela” (kādreiz „Kaija”) īpašnieks. Šodien intervija ar viņu.
 
4.apr
Megana Mārkla vairs nekad neatgriezīsies Lielbritānijā, pēc intervijas ar Opru, tā uzskata karaliskās ģimenes biogrāfe Anna Pasternaka, vēsta medijs "Daily Star".
 
31.mar
Māksliniece Anete Vanaga ir radījusi vienu no pirmajām krāsojamajām grāmatām pieaugušajiem Latvijā – «Colour Away». Viņa ir radoša, daudzpusīga, atvērta un aktīva, apceļojusi ne vienu vien pasaules valsti, bet lepojas ar to, ka ir latviete. Anete rada krāšņas gleznas, nodarbojas ar ķermeņa apgleznošanas mākslu, vada meistarklases, kā arī 13 gadus strādājusi par stjuarti. Cilvēks orķestris ir vārdu savienojums, kas perfekti raksturo jaunās un talantīgās sievietes personību.
 
30.mar
„Visu noteiks vēlēšanu rezultāti. Bet uzņēmēju atbalsts man šobrīd ir ļoti spēcīgs, turklāt cilvēki skaidri redz to absurdu, kādā grimst šī vara. Piemēram, tranzīta nozare. Pavisam nesen Ministru prezidents Kariņš (JV) Saeimā pateica, ka tranzīta nozare ir pagātne, Latvijai tā vairs neesot vajadzīga, tagad vajagot koncentrēties uz gudro ražošanu. Kur tad tā ir?! Izņemot gudru muldēšanu, valdība neko citu nepiedāvā,” spriež Ainārs Šlesers, bijušais politiķis, nu uzņēmējs. Šodien – intervija ar Aināru Šleseru, kurš, iespējams, atkal kļūs par politiķi.
 
26.mar
Man šķiet, ka Kristīnes Luīzes Avotiņas izstādēs cilvēki mēģina aizbēgt no tās dzīves, kurā ir ikdiena, rūpes un arī sāpes. Uz mirkli patverties košā un fantastiskā pasaulē, tādā kā paradīzes dārzā, kur nekas nenomāc krāsu sulīgumu un saules gaismas spilgtumu. Kur vienmēr, šķiet, ir priecīgi. Šī glezniecības pasaule ir arī Kristīnes pašas patvērums brīžos, kad jādziedē salauzta sirds vai jātiek pāri grūtām situācijām. Tomēr gleznošana ir arī stāsts par Kristīnes dzelžaino raksturu: itin nekas nav spējis viņu izšūpot tiktāl, lai viņa ik dienu vairākas stundas nestāvētu pie sava molberta un negleznotu. Nevienam un nekam tādas varas pār Kristīni nav.
 
26.mar
Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild 22. martā ievēlētais Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Edgars Treibergs
 
26.mar
Mana draudzene atklāja traģisku savas dzīves nogriezni: viņas jaunākā meita vairs neredz jēgu dzīvei. Meitai ir 15 gadi. Un tā nav mirkļa refleksija, sak, gan jau pāries. Diez vai pāries, ja paliek arvien sliktāk: kādreiz, pirmskovida laikos, dzīvespriecīgā meitene spēlēja tenisu, dejoja tautasdejas, bija labākā skolniece klasē, tagad viņa vairs neko nevēlas darīt, jo „tas, kā mēs dzīvojam tagad, nav dzīve, tā ir nožēlojama eksistence”. Meitene pat ir izteikusies, ka vēlas nomirt. Un tas ir visbriesmīgākais, ko var dzirdēt vecāki.
 
25.mar
Saruna ar Saeimas deputātu Viktoru Valaini (ZZS)
 
23.mar
Saruna ar Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāja vietnieku Augustu Brigmani
 
23.mar
„Mēs atnācām un pierādījām, ka „Līčus” var apsaimniekot, nenogalinot dzīvniekus, ka ar sabiedrības un brīvprātīgo atbalstu var paveikt milzīgi daudz – izremontēt telpas, atteikties no ķēdēm, paplašināt dzīves telpu dzīvniekiem, uzbūvējot voljērus. Protams, iepriekšējiem apsaimniekotājiem tas nepatika, un kopš pirmās dienas ir naida pilni mēģinājumi mūs dabūt nost no ceļa. Mēs centāmies neatbildēt, taču mūsu ilgstošā tolerance ir uztverta par vājumu, un uzbrukumi mums jau kļuvuši par atsevišķu personu dzīves stilu. Šobrīd notiekošais pret „Ulubeli” ir augstākais neģēlības punkts ar klajiem meliem un puspatiesībām. Mēs vairs neklusēsim,” teic Ilze Džonsone.
 
19.mar
Saruna ar Limbažu novada domes priekšsēdētāju Didzi Zemmeru (ZZS).
 
19.mar
„Esmu nikns par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atgūšanas mums ir tik degradēts parlaments un politiskā sistēma. Situācija valstī šobrīd nav tik briesmīga, ka neviens nekādi nevarētu ar to tikt galā: patiesībā kovids tikai parāda to zemā līmeņa menedžmentu, kāds valsts pārvaldē ir valdījis pēdējos 15 – 20 gadus, bet kovids to parāda koncentrēti,” uzskata Didzis Šmits, ārpus frakcijām esošs Saeimas deputāts, kuru ir rosināts izslēgt no parlamenta. Šodien saruna ar Didzi Šmitu.
 
18.mar
Lai arī saslimšanas līkne ar Covid-19 Latvijā palēnām krīt, tas nenozīmē, ka varam neiesaistīties, jo Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi centralizēti risina valdība, taču pašvaldības ir tās, kas redz skaidrāku ainu – ir tuvāk iedzīvotājiem un var novērtēt reālo situāciju.
 
17.mar
Izklausās neticami, ka var iekasēt nodokli par neesošu pakalpojumu. Spriežot pēc Latvijas interneta asociācijas izpilddirektora Anda Āriņa Neatkarīgajai stāstītā, var gan. “Kultūras ministrijas priekšlikums ir tik absurds, ka datu nesēju nodevu nāksies maksāt arī par ierīcēm, kurām datu glabāšanas funkcijas nav pēc būtības,” intervijā Neatkarīgajai teic Andis Āriņš.
 
17.mar
Saruna ar Saeimas deputātu, Latvijas Zemnieku savienības priekšsēdētāju Armandu Krauzi.
 
16.mar
„Šausmīgi smagi sevi piespiest atrast viņa vārdu telefonā un izdzēst,” atzīstas Viktors Duks. Bet varbūt nevajag dzēst? Lai paliek kā gaišs atgādinājums, ka ar mums kopā ir bijis kinocilvēks, kurš pratis izdibināt karacilvēka esmi, veidojot izcilas dokumentālās filmas par tiem, kuri dzīvoja ar ieročiem rokās – aizstāvot vai iekarojot. Viktors runā par savu draugu un kolēģi – kinorežisoru Askoldu Saulīti, kurš pēkšņi aizgāja Viņsaulē šā gada 10. martā.