Par korupcijas skandālu Ukrainā un tā dēvētajām miera sarunām, par sliežu nojaukšanu un krievu inteliģenci, kas atrodas trimdā, vēl par daudz ko citu – saruna ar Ģeopolitikas pētījumu centra direktoru, RSU asociēto profesoru Māri Andžānu.
Cik daudz patiesības ir korupcijas skandālā, kas aptvēris Ukrainu?
Atcerēsimies, likuma grozījumi, kas vasarā tika apstiprināti, pret tiem bija spēcīgs gan ES, gan sabiedrības spiediens, un tos atcēla. Process tika apturēts, tas gan vērsās pret pašiem korupcijas apkarotājiem, tiesībsargiem. Notika kratīšanas, sarunu noklausīšanās.
Šāda situācija Maskavai bija un ir ārkārtīgi izdevīga.
Labākais rīks, ko varam izmantot, ir korupcijas uztveres indekss. Ukraina ir 105. vietā no 180 valstīm. Krievija ir 154. vietā, Latvija - 38. vietā, Igaunija - 13. vietā. Reitingi situāciju parāda precīzi. Un tas nav nekāds noslēpums, ka korupcija Ukrainā ir dziļa sērga. Tur ir bijusi virkne citu skandālu, piemēram, atpirkšanās no mobilizācijas. Tika atlaists kara komisariāta vadītājs, notika pamatīga tīrīšana. Nav nekādu ilūziju, ka Ukrainā korupcija eksistē. Un Krievijai tas nāk tikai par labu. Kopumā ņemot, tas Krievijai ir pilnīgi vienalga, tomēr ir arī “labumi”: notikušas izmaiņas Ukrainas valdībā, prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks ir prom, bet viņam bija ļoti liela vara.
Un tas viss rada argumentus arī Rietumos. Cilvēkiem, kuri ziedo naudu, rodas jautājumi: cik un kā to var uzticēt tiem, kuriem tā tiek ziedota? Vai prece ir aizgājusi tieši tiem, kam tā ir paredzēta? Tas neizskatās lāgā, bet nevajag arī pārspīlēt. Jo Rietumeiropā nav nekādu ilūziju par korupciju. Tāpēc arī jūlijā reakcija bija ļoti stingra: Eiropa bija gatava apturēt finansējumu, tāpēc Zelenskim nācās piekāpties. Un žēl, ka Ukrainai tagad jācīnās divās frontēs: pret Krieviju un pret korupciju.
Bet kas notiek ar tā dēvētajām miera sarunām? Tur ir tāds jūklis, ka saprotams nav gandrīz nekas.
Domāju, ka tas algoritms ir skaidrs. Iznākumu, protams, mēs vēl nevaram paredzēt. Trampa īpašais sūtnis Vitkofs ir Maskavā, un Ukrainas pozīcija ir pilnīgi skaidra: taisnīgs miers, krievi izvācas no Ukrainas. Uz to, ka Putins atradīsies Hāgas tiesā, mēs vēl nevaram cerēt. Tas ir nereāli. Krievijas pozīcija ir skaidra, proti, ar kādiem nosacījumiem tā ir uz brīdi gatava apstāties. Trampa pozīcija arī skaidra: ir jābūt mieram, vienalga kādam. Viņš vairākkārt ir teicis, ka viņam ir mīļi gan krievi, gan ukraiņi, vienkārši cilvēkiem ir jābeidz mirt. Ukraina ir piespiesta būt pielaidīgākai. Sākot no ukraiņu pazemošanas Baltajā namā, daudz kas ir mainījies. Bet kā tas viss saliksies, grūti prognozēt.
Ko jūs domājat par ideju nojaukt sliedes, kas ved uz Krieviju?
Jāņem nost! Esmu daudzkārt izteicies, ka sliedes ir tikai viena detaļa tirdzniecībai ar Krieviju. Būtiska, bet tikai detaļa. Tas ir diezgan bēdīgi, ka sestais lielākais eksporta tirgus Latvijai ir Krievija. Uz turieni iet dažādi dzērieni, alkohols, pārtikas produkti, tekstils. Tas, manuprāt, ir amorāli, ka mēs kaut ko tādu pieļaujam. No vienas puses, mēs stingri atbalstām Ukrainu, no otras - tirgojamies ar Krieviju. Arī Ārlietu ministrija izliekas, ka nedzird.
Šī situācija jāmaina. Viena ir morālā puse. Otrā - Krievija tiek “atlikta” atpakaļ G8, un tad jau arī Latvijā parādīsies kādas balsis, ka jāsāk plašāk sadarboties ar Krieviju. Jo ir taču skaidrs, ka Latvijā ir uzņēmēji, kuri atkarīgi no Krievijas naudas.
Jūs izteicāties, ka ASV “miera plāns” ir Ziemsvētku dāvana Putinam. Kā jūs to paplašināsiet?
Tas ir Putina Ziemsvētku dāvanu saraksts, ko viņš labprāt gribētu saņemt. Mērķis - Zelenska pazemošana un Putina atgriešanās starptautiskajā politikā. Ar tādiem noteikumiem Putins būtu gatavs apstāties, lai pēc dažiem mēnešiem vai gadiem militāri turpinātu. Pēc “Gruzijas sapņa” piemēra uztaisīt “Ukrainas sapni”. Vēl Putins grib 100 dienu laikā vēlēšanas Ukrainā. Rastos iekšējas šķelšanās, Zelenskis būtu pazemots, ceturtdaļmiljonam iedzīvotāju no Donbasa būtu jābrauc prom. Teorētiski tā būtu demilitarizēta zona, taču skaidrs, ka Krievijas “kagebešņiki” tur ierastos, nogalinātu un spīdzinātu cilvēkus.
Putins dabūtu Donbasu, kontroli pār Ukrainas nākotni, Ukrainas armija būtu mazāka, Ukraina atrastos uz robežas starp būt vai nebūt.
Slavenais šaha meistars Garijs Kasparovs nesen publiski izteicās - NATO vispār nekādā veidā nereaģē uz Krievijas nelietībām, un tas nozīmē, ka NATO vispār neeksistē.
Kā to ņem… Krievu inteliģence, kas atrodas trimdā, lielā mērā ir atšķelti no realitātes. Navaļnija kundze tieši tāpat ir atšķelta. Viņus klausoties, nevar saprast, kurš tad īsti ir pie vainas, bet pašiem viņiem risinājuma nav. Ukraina nav NATO, un tā arī nebūs NATO pārskatāmā nākotnē. Ja strikti raugāmies, NATO ir aizsardzības alianse, kam jāaizsargā savas dalībvalstis. Un to NATO arī dara.
Paskatāmies uz Somiju un Zviedriju. Kur nu varētu būt vēl gatavākas NATO dalībvalstis! Bet cik tām bija grūti pievienoties NATO. Jo Turcija un Ungārija nostājās pozā. Var jau būt, ka Orbāns pavasarī zaudēs vēlēšanās un tad situācija mainīsies. Bet arī citas dalībvalstis var izvirzīt pretenzijas, ja līdz tam nonāk. Valsti ar teritoriālu konfliktu uzņemt NATO nav iespējams.
Vai Tramps joprojām atrodas uz Putina āķa?
Domāju, ka joprojām. Neiesim sazvērestības teorijās par kaut kādiem kompromatiem, jo tad tie būtu daudziem, pat Saūda Arābijas kroņprincim. Bet Trampam ir simpātisks Putina vadības stils, viņaprāt, Putins ir politiskais spēkavīrs, viņiem saskan konservatīvās vērtības, protams, ar zināmām politiskajām atšķirībām. Tramps kā uzņēmējs raugās uz situāciju: pirkt un pārdot. Kad Vitkofs atbrauc no Maskavas, viņš vienmēr dzied kaut kādu dziesmu par lielajām investīciju iespējām. Krievija pilna ar resursiem, un labais ir tas, ka tur neviens nedomā par globālo sasilšanu un citiem šķēršļiem.
To visu interesanti vērot, kamēr mūs pašus tas neskar. Gaisma tuneļa galā? Ne tik drīz. Visu laiku būs kari. Patlaban notiek kādi 60 kari. Arī Gazā miers ir ārkārtīgi trausls. Neizslēdzu, ka izraēlieši atkal uzbruks Irānai, ja tur mēģinās bagātināt urānu.
