Kādi faktori ietekmē un kādi neietekmē degvielas cenu Latvijas degvielas uzpildes stacijās (DUS)? Vai biodegvielas obligātā piedeva ir vainīga pie augstas dīzeļa cenas? Vai taisnība, ka degviela maksās divus eiro litrā? Par šiem un citiem aktuāliem degvielas tirgus jautājumiem “nra.lv” saruna ar Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju un izpilddirektori Ievu Ligeri.
Iepriekšējos gados bija pierasts, ka Igaunijā degvielas cena ir augstāka, Latvijā zemāka, bet Lietuvā vēl zemāka nekā Latvijā un Igaunijā. Taču kopš šā gada sākuma ar cenām Baltijas valstīs ir bijušas brīnumainas pārvērtības. Janvārī Lietuvā cenas bija augstākas nekā Latvijā. Pašlaik Lietuvā un Latvijā ir apmēram vienādas lielajos DUS tīklos, bet Lietuvas mazo uzņēmumu DUS tās ir zemākas nekā Latvijā. Bet vēl zemāka cena ir degvielai Igaunijā. Pat ļoti. Kā to skaidrot? Vai Latvija atkal ir dārgākās degvielas valsts?
Es negribētu tik skaļi apgalvot, ka Latvija ir dārgākā. Ja, piemēram, salīdzināsim “Circle K” Latvijas DUS augstāko cenu ar kāda Lietuvas mazā uzņēmuma DUS, tad, protams, starpība šķitīs liela. Taču, ja salīdzinām viena tīkla, piemēram, “Circle K”, “Viada”, “Neste” cenas Viļņā, Rīgā un Tallinā, tad šīs atšķirības nebūs tik ievērojamas.
Igaunijā ir notikušas izmaiņas. Uz “cenu dēļiem” redzam zemākas cenas nekā Latvijā tāpēc, ka Igaunijā ir notikusi atteikšanās no lojalitātes karšu atlaidēm. Tas tiek pārnests uz “cenu dēli”, un nekādas papildu atlaides ar kartēm vairs netiek piešķirtas. Igaunijā ir izmainījusies cenošanas struktūra un arī tāds faktors, ka viņiem ir sācies ļoti agresīvs cenu karš un notiek tirgus pārdale. Tas savukārt atstāj iespaidu uz degvielas cenām.
Tikmēr Latvijā mazajos uzņēmumos, tādos kā “Straujupīte” vai “Gotika”, standartā ir zemākas cenas nekā lielajos tīklos. Daudzās DUS Latvijā ir redzams, ka ir “cenu dienas”, kurās ir pazeminātas cenas un ir spēkā klientu kartes, kas dod papildu atlaides.
Mārketinga triki?
Jā, tā ir konkurence un cīņa par katru klientu. Tā tas ir Latvijā un tāpat arī kaimiņvalstīs.
Degvielas cenu būtiski ietekmē akcīzes nodoklis. Kurai Baltijas valstij tas pašlaik ir lielāks, kurai mazāks?
Akcīze benzīnam Latvijā ir par gandrīz diviem eirocentiem uz litru lielāka nekā Lietuvā. Tajā pašā laikā Lietuvā akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir par gandrīz astoņiem eirocentiem lielāks, nekā Latvijā. Taču ir jāievērtē arī citi faktori. Lietuvā dīzeļdegvielai cena nav lielāka nekā Latvijā tāpēc, ka mums Latvijā ir ļoti dārga valsts naftas produktu rezervju nodeva. Šajā komponentē mēs esam absolūti konkurētnespējīgi ar kaimiņvalstīm. Līdz ar to šie faktori kopumā situāciju savstarpēji izlīdzina.
Proti, degvielas cenu atšķirības Baltijas valstīs ietekmē ne tikai akcīzes nodoklis, bet arī katras valsts nodokļu politika - arī pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi.
Kā tas iespējams, ka Lietuvā dīzeļdegviela pašlaik ir dārgāka nekā benzīns? Benzīnam pašizmaksa - ražošana, uzglabāšana, loģistika - noteikti ir daudz augstāka nekā dīzelim. Vai dīzeļdegvielas cenu palielina ES uzspiestā obligātā biodegvielas komponente, kas jāpiejauc dīzeļdegvielai? Arī Latvijā ir bijuši brīži, kad dīzelis ir dārgāks par benzīnu.
Biodegvielas komponente tā tomēr nav, jo biodegvielas komponente ir gan dīzelim, gan benzīnam. Drīzāk to nosaka kopējā situācija, kādas ir cenas degvielas biržā, arī akcīzes nodokļa atšķirības starp dīzeļdegvielu un benzīnu. Un Lietuvas gadījumā pašlaik tā ir lokālā tirgus specifika - pieprasījums un piedāvājums, konkurence un viss kopā.
Arī Latvijā ir bijuši brīži, kad piedāvājums, pieprasījums un biržas cena ir noteikusi, ka dīzeļdegvielas cena pārsniedz benzīna cenu.
Vai konkurence Latvijā ir pietiekama, vai tā ir godīga? Piemēram, Lietuvā tādu “Straujupītes” un “Gotikas” tipa mazo un lēto uzņēmumu ir daudz - vairāk nekā Latvijā.
Latvijas tirgū konkurence ir ļoti asa. To mēs redzam pēc visādām cenu akcijām un piedāvājumiem. Tas ir konkurences rezultāts, ja nebūtu konkurences, tad nebūtu arī šādas akcijas un atlaižu politikas.
Lietuva ir lielāka, iedzīvotāju skaits ir lielāks, un autoparks ir lielāks. Bet arī Latvijā konkurence ir ļoti asa.
Mēdz būt brīži, kad jēlnaftas cena pasaules biržās spēji samazinās, taču uz degvielas cenu Latvijas DUS tas neatstāj iespaidu - lētāka nekļūst. Vai varbūt atstāj iespaidu? Kāda ir korelācija starp bareliem biržā un litriem DUS?
Latvijas uzņēmumi neiepērk degvielu par jēlnaftas cenām - ir jēlnaftas biržas cenas, un ir degvielas biržas cenas. Ir brīži, kad naftas un degvielas cenas savstarpēji korelējas, bet ir situācijas, kad degvielas cenas neiet roku rokā ar naftas cenām. Pastāv virkne faktoru, kas šādas situācijas ietekmē. Līdz ar to mūsu DUS cenu ietekmē degvielas biržas cenas, un mēs nevaram skatīties, kā tagad naftai cena krīt vai ceļas.
Naftas cena ir tikai daļa no degvielas cenas, jo ir vēl arī loģistikas izmaksas un citi faktori.
Vai taisnība Lietuvas analītiķiem, ka jāgatavojas degvielas cenām, kas sasniegs divus eiro litrā? Jo būs visādi jauni Eiropas Savienības regulējumi, kas to ietekmēs. Arī Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS), kuš ir Transporta enerģijas likumprojekta ziņotājs, rēķina, ka ar visu nodokļu piemērošanu degvielas cena var pieaugt līdz diviem eiro.
Prognozes par to, ka būs līdz diviem eiro, izriet no prasībām, kas nāk no ES. ES dalībvalstīm būs prasība ieviest divas paralēlas, savstarpēji papildinošas sistēmas - viena ir ETS2 sistēma, kas noteiks, ka piegādātājiem būs jāpērk emisijas kvotas par katru CO2 tonnu. Un vēl ir atjaunojamo energoresursu direktīvas prasības, kas liek sasniegt noteiktus mērķus šajā sektorā. Saliekot kopā abas šīs sistēmas un rēķinot to ietekmi uz degvielas gala cenu, veidojas prognozes, ka degvielas cena palielināsies.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas aprēķini rāda, ka abas sistēmas dīzeļdegvielas cenu kopā var sadārdzināt pat par 0,5 eiro litram uz 2030. gadu salīdzinājumā ar 2025. gadu. Tas gan ir tikai pieņēmums, jo ir neskaidri daudzi izejas dati. Mēs varam balstīties tikai uz to informāciju, kas ir zināma šobrīd.
Mēs nezinām, cik maksās dīzeļdegviela vai biodegviela 2027. vai 2030. gadā. Mēs varam balstīties tikai uz vēsturiskajiem datiem. Mēs nezinām arī, kāda būs nodokļu politika - vai mainīsies akcīze, valsts rezervju nodeva, PVM 2027., 2028., 2029. gadā?
Grozījumus Piesārņojuma likumā Latvijas Saeima jau ir pieņēmusi. Par ETS2 sistēmas ieviešanu ES notiek diskusijas, vai to atlikt no 2027. gada uz 2028. gadu. Latvija tai ies līdzi, jo tā ir sistēma, kurai jāsāk strādāt vienlaicīgi visā ES. Tas Latvijā ir pieņemts.
Vēl nav pieņemts Transporta enerģijas likums, kas visvairāk attiecas uz atjaunojamo energoresursu lielāku izmantošanu transportā un lielāku biodegvielas piejaukumu degvielā, lai sasniegtu noteiktus “klimata mērķus”.
Vai tādi notikumi kā, piemēram, OPEC+ valstu lēmums palielināt naftas ieguvi, bet tikai uz trim mēnešiem un par nelielu apjomu, ietekmēs degvielas cenu?
Šis lēmums par ieguves palielināšanu patiesībā palielina ieguvi par 0,1% no dienas patēriņa pasaulē. Mēs nedomājam, ka tas var atstāt kādu ietekmi, vai arī varbūt kaut ko pagaidām nezinām. Ģeopolitiskām norisēm ir ietekme uz cenām, taču no šā OPEC+ lēmuma tas neizriet.
Bet sankcijas pret Krieviju gan varētu kaut ko ietekmēt?
Mēs to vērojam. Sākotnēji ES un ASV paziņojumi par jaunām sankcijām pacēla biržas cenas gan degvielai, gan naftai, pēc tam tās atkal samazinājās. Mēs Latvijas uzpildes stacijās to neizjutām. Sakrita arī ar to, ka no 1. novembra nav vajadzīgs obligātais biodegvielas piejaukums, līdz ar to cenas nepieauga.
Obligātais biodegvielas piejaukums Covid-19 sērgas laikā bija atcelts, bet tagad ir atpakaļ. Kāds ir pašreizējais regulējums?
Pašreizējais regulējums ir tāds, ka obligātajam biodegvielas piejaukumam jābūt no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, un no 1. novembra līdz 31. martam dīzeļdegvielai obligātā biodegvielas piejaukuma nav.
Kā degvielas tirgu ietekmē un ietekmēs elektroauto, kuru pamazām kļūst aizvien vairāk?
Ja skatāmies uz Latvijas tirgu, tad tuvāko gadu laikā nesaredzam būtiskas izmaiņas, jo pašlaik elektroauto ir 1,5% no kopējā auto tirgus. Tie ir ar elektrību darbināmie kravas auto, autobusi un vieglās mašīnas. Ja ir 1,5% un tendence ir pieaugoša, tad attiecīgi par tik procentiem tā ietekme arī būs. Bet tajā pašā laikā būs jāskatās arī, vai nepieaug ar iekšdedzes dzinējiem darbināmo auto skaits. Bet pašlaik neredzam, ka elektroauto atstātu būtisku ietekmi.
Uzņēmums “Virši” ir iesaistījies elektroenerģijas pārdošanas biznesā. Bet šis uzņēmums ļaužu prātos tradicionāli asociējas ar DUS! Vai tā ir izplatīta prakse un tendence, ka sabiedrībā par degvielas tirgotājiem uzskatīti uzņēmumi tirgo arī elektrību, medu, mēbeles vai nekustamos īpašumus?
Taisnība, ka šā uzņēmuma zīmols vispirms asociējas ar degvielu, bet nekādas īpaši speciālas un jaunas tendences tajā nav. Jebkurš uzņēmums var paplašināt savu darbību, būt lielākas uzņēmumu grupas sastāvdaļa, tas var būt daudznozaru uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādiem biznesa virzieniem. Tā arī šis uzņēmums nav tikai DUS, bet attīsta jaunus biznesa virzienus. Katram uzņēmuma ir sava stratēģija, un, izejot no tās, tas darbojas.
