Nesen izskanējušajā kultūras nozares skandālā ierautais bijušais VSIA “Latvijas koncerti” un SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes loceklis Guntars Ķirsis algā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībās kopā saņēmis vairāk nekā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, arī vairāk par kultūras ministri Agnesi Lāci, Kultūras ministrijas valsts sekretāri Daci Vilsoni un SIA “Dzintaru koncertzāle” kapitāldaļu turētāja pārstāvi un Jūrmalas izpilddirektoru Edgaru Stobovu.
G. Ķirša piemērs apliecina, ka savienot darbus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās ir nesalīdzināmi izdevīgāk nekā darboties politikā vai ieņemt ierēdņa amatu. Ja iepriekšminētajās kapitālsabiedrībās galvenā G. Ķirša atbildība bija par koncertu organizēšanu, tad Valsts prezidentam jāatbild par visas valsts tēlu un tautas likteni, kultūras ministrei par visu kultūras nozari, tās izaugsmi, ministrijas valsts sekretārei par ministrijas un ministrijas ierēdniecības darbu un tās pārziņā esošajām kapitālsabiedrībām, Jūrmalas izpilddirektoram par Jūrmalas domes administrācijas darbu un daudzajām pilsētas kapitālsabiedrībām. Nav grūti apjaust pienākumu un atbildības nastu smagumu un to salīdzināt ar atbildību, kura jāuzņemas koncertu organizēšanas kantoriem.
Mērījumi naudas izteiksmē
Kā jau iepriekš “nra.lv” norādīja, G. Ķirša valdes locekļa amatu savienošana 10 gadu garumā valstij un pašvaldībai amata atlīdzībās ir izmaksājusi gandrīz miljonu eiro. Līdz 31.12.2024. G. Ķirsis “Latvijas koncertos” un “Dzintaru koncertzālē” algā saņēma 924 458,39 eiro. Savukārt ienākumi 2024. gadā no algām bija 112 538,33 eiro - alga “Latvijas koncertos” 64 738,33 eiro gadā jeb 5394,86 eiro mēnesī, bet “Dzintaru koncertzālē” 47 800 eiro jeb 3983,33 eiro mēnesī.
Nav runa par to, ka atbildību prasošais valdes locekļa amats tiek cieņpilni apmaksāts. Jautājums, vai amatu savienošana un vairāku lielu algu saņemšana vienlaikus publiskā sektorā ir pieļaujama vai vēlama un atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem.
Šeit noder salīdzinājums ar algām kādos daudz atbildīgākos un smagāku pienākumu nastu nesošos amatos. Piemēram, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone 2024. gadā saņēmusi gandrīz uz pusi mazāku atalgojumu, nekā, amatus savienojot, saņēmis G. Ķirsis - tikai 67 537 eiro. Mazāk pelnījusi arī kultūras ministre Agnese Lāce - tikai 96 124 eiro. Arī valsts prezidents Edgars Rinkēvičs 2024. gadā algā saņēmis vien 103 262 eiro. Algas ziņā ļoti nedaudz virs G. Ķirša spējusi pakāpties tikai premjere Evika Siliņa ar atalgojumu 126 942 eiro.
Visbeidzot, salīdzinājumam, atalgojums, kuru 2024. gadā saņēmis “Dzintaru koncertzāles” kapitāldaļu turētāja pārstāvis, Jūrmalas domes administrācijas vadītājs Edgars Stobovs. Pirms minēt viņa atalgojumu, kurš ir gandrīz uz pusi mazāks nekā G. Ķirsim, jāuzskaita, kādus pienākumus un atbildības nastu 2024. gadā E. Stobovam nācies nest: kapitāldaļu turētāju pārstāvis SIA “Jūrmalas siltums”; kapitāldaļu turētāju pārstāvis SIA “Jūrmalas slimnīca”; kapitāldaļu turētāju pārstāvis SIA “Jūrmalas ūdens”; kapitāldaļu turētāju pārstāvis SIA “Dzintaru koncertzāle”; kapitāldaļu turētāju pārstāvis SIA “Kauguru veselības centrs”; kapitāldaļu turētāja pārstāvis SIA “Veselības un sociālās aprūpes centrs Sloka”; kapitāldaļu turētāju pārstāvis SIA “Jūrmalas gaisma”; kapitāldaļu turētāja pārstāvis SIA “Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrība Piejūra”; iepirkumu komisijas loceklis Jūrmalas valstspilsētas administrācijā; Latvijas Olimpiskās komitejas izpildkomitejas loceklis Izglītības un zinātnes ministrijā; Jūrmalas valstspilsētas administrācijas vadītājs. Un par visu šo pienākumu gūzmu atalgojums 2024. gadā vien 67 428,10 eiro.
Atalgojuma evolūcija un zaudējumi uzņēmumā
Pārlapojot G. Ķirša valsts amatpersonas deklarācijas, redzams, ka viņš vēl tālajā 2014. gadā “Latvijas koncertu” valdē saņēma 24 000 eiro. 2014. gadā viņš uzsāka darba gaitas arī Jūrmalas pašvaldībai piederošajā uzņēmumā “Dzintaru koncertzāle”. Tur G. Ķirsis 2015. gadā nopelnīja 27 318 eiro. Spriežot pēc atalgojuma paaugstinājuma, no divu amatu savienošanas necieta darba kvalitāte arī “Latvijas koncertos”.
Apkopojot skaitļus par 2015. gadu, G. Ķirša ienākumi no diviem darbiem un vēl radošās darbības kopā ir 59 101 eiro. Salīdzinājumam - kultūras ministra alga attiecīgā laika posmā bija nedaudz virs 30 000 eiro gadā.
2022. gadā "Latvijas koncertos" nopelnītā alga bija jau 51 240 eiro, bet “Dzintaru koncertzālē” - 44 400 eiro. Honorāros no Latvijas Kultūras darbinieku biedrības vēl 375 eiro. Tādējādi 2022. gadā Guntars Ķirsis nopelnīja 126 015 eiro.
2022. gads gan iezīmējis sekas G. Ķirša pārslodzei. No vairāk nekā desmit KM paspārnē esošajām kapitālsabiedrībām tieši un vienīgi “Latvijas koncerti” 2022. gadā uzrādīja būtiskus zaudējumus - 221 213 eiro. Taču tieši tajā pašā gadā Kultūras ministrijas komisija secināja, ka G. Ķirša sniegums ir pietiekami labs, lai vadītāju nemainītu un bez jebkāda konkursa pārapstiprinātu viņu amatā.
“Latvijas koncerti” nebija vienīgais Kultūras ministrijas pārraudzībā esošais uzņēmums, kuru smagi skāra pandēmijas sekas. 2021. gadā ministrija savās kapitālsabiedrībās kopumā ieguldīja 1,9 miljonus eiro, lai stabilizētu to darbību. No šīs summas vislielākais atbalsts - 411 730 eiro - nonāca tieši “Latvijas koncertu” pamatkapitālā. Tomēr pilnīgi visi pārējie KM uzņēmumi spēja 2022. gadu noslēgt ar peļņu.
2022. gadā G. Ķirsis tika bez konkursa pārapstiprināts “Latvijas koncertu” vadītāja amatā. Jāpiemin, ka “Latvijas koncerti” no 2017. līdz 2020. gadam vairākkārt noslēdza gadus ar peļņu - attiecīgi 2017. gadā 15 053 eiro, 2018. gadā 11 772 eiro, 2019. gadā 16 957 eiro un 2020. gadā 11 066 eiro. Tikai 2021. gads noslēdzās ar zaudējumiem 11 579 eiro apmērā.
Rezultātā ko mēs redzam? Pa visiem “veiksmīgajiem” gadiem kopā uzņēmumam nav izdevies nopelnīt pat tik daudz, lai pašam G. Ķirsim samaksātu viena gada algu. Bet kā būs, ja ierēķināsim arī ne tik veiksmīgus gadus?
Ja no iepriekš nopelnītajiem 43 267 eiro atņemam 2022. gadā zaudētos 221 213 eiro, iznāk zaudējumi 177 946 eiro, kuri jāsedz valstij. Jāatgādina vēl arī par 411 730 eiro dotāciju 2021. gadā, kuras mērķis bija uzlabot uzņēmuma situāciju. Vai uzlaboja - to vērtēja ekspertu grupa Kultūras ministrijā, jo acīmredzot nolēma, ka G. Ķirsim “viss sanāk” un vājie ieņēmumi kapitālsabiedrībā nedrīkst būt traucēklis cienīgai valdes locekļa algai.
Valsts kontroles lietderības revīzijas ieteikumi paslaucīti zem tepiķīša
Varam pasmaidīt par cilvēka spējām labi iekārtoties, ja vien no tā neciestu visa kultūras nozare un tajā strādājošie profesionālie mūziķi, mākslinieki, kuri ik mēnesi spiesti knapināties un darboties uz izdzīvošanas robežas, tāpēc ka finansējums iestrēgt pie vienpersoniskas vadības kā pudeles kaklā.
KM kapitālsabiedrībām piešķirtās valsts budžeta dotācijas apmērs pēdējo septiņu gadu laikā gadu ir palielinājies gandrīz divas reizes, un ik gadu tās apmērs turpina palielināties. Vienlaikus iedzīvotāju skaitam Latvijā, tajā skaitā kultūras patērētāju skaitam, ir tendence samazināties. Dotācija 2023. gadā bija 40 milj. eiro, 2016. gada dotācijas bija 24,5 milj. eiro. Arī par 2024. gadu dotācijas bija tikai ar pieaugošu tendenci. Bet arī tas mūziķu stāvokli īpaši neuzlaboja, kas norāda, ka problēma tomēr ir kaut kur citur - nevis valsts finansējuma trūkumā, bet gan finanšu pārvaldībā.
LR Valsts kontroles 2018. gada revīzijas vispārīgais secinājums bija, ka KM īstenotā kapitālsabiedrību pārvaldība nav pietiekami vērsta uz valsts kapitālsabiedrību labas pārvaldības principu ievērošanu un tajā ir nepieciešami uzlabojumi, tajā skaitā minēta VSIA “Latvijas koncerti”.
Šādos apstākļos KM 2022. gadā pārapstiprināja G. Ķirsi amatā, acis nepamirkšķinot.
Valsts kontroles 2024. gada revīzijā atkārtoti KM norādīts par administratīvās funkcijas optimizēšanu KM kapitālsabiedrībās. Viens no izceltajiem gadījumiem - VSIA “Latvijas koncerti” valdes locekļa G. Ķirša amata savienošana ar SIA “Dzintaru koncertzāle” valdes locekļa amatu.
Pēc visa spriežot, Valsts kontrole ar saviem atzinumiem turpināja signalizēt, bet KM turpināja nelikties ne zinis kā ūdeni mutē ieņēmuši par valsts kapitālsabiedrību labas pārvaldības principu ievērošanu un situācijas uzlabošanu, tajā skaitā VSIA “Latvijas koncerti”.
Tikai ar vairāku valdes locekļu amatu savienošanu aizliedzošo grozījumu likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pieņemšanu G. Ķirsim bija jāizvēlas - “kam lai sēžu kamanās”.
Minētie grozījumi tieši izstrādāti, lai īstenotu deklarācijā par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību noteikto, proti, mazināt ierēdniecības pārstāvību amatos kapitālsabiedrībās, kā arī lai izpildītu Valsts kontroles 2022. gada revīzijas ziņojumu “Valsts pārvalde - “quo vadis””.
Kamēr KM nerīkojas un nesteidz ievērot Valsts kontroles noteiktos lietderības revīzijas ieteikumus, tikmēr peles turpināja dancot pa galdu, kas šobrīd rezultējas ar aizdomām par gadu desmitu garumā izstrādātu vienpersoniskas vadības naudas pārvaldības shēmu VSIA “Latvijas koncerti”, par kuru darbinieki spiesti ziņot anonīmi, atminoties līdz tam realizēto G. Ķirša varu un ietekmi Latvijas mūzikas nozarē.
