“Krāsas kā Turkmenistānā!” Artis Pabriks sašutis par notiekošo Rīgā
“Mani emocionāli uzkurināja ne tik daudz šis nelaimes gadījums (kad sieviete ar automašīnu iebrauca Daugavā), jo tādi vienmēr būs, un tie ir jārisina citā veidā, bet kas cits – veids, kā mūsu pārvaldes sistēma, šajā gadījumā Rīgas dome, vispār risina jautājumus,” TV24 diskusijā “Preses klubs” atzina domnīcas “Ziemeļeiropas politikas centrs” direktors, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Artis Pabriks.
Artim Pabrikam veids, kā Rīgas dome risina jautājums, atgādina lielu neprofesionalitāti. Viņaprāt, “tas ir tas pats, kas kasīt kreiso ausi ar labo roku vai celt māju nevis no pamatiem, bet no jumta”.
Pēc A. Pabrika sacītā, tīri politiski, ja notiek nelaimes gadījums un tu nezini, ko darīt, tu mēģini risināt acīmredzamo lietu. Tagad iebrauca cilvēks Daugavā, lai vairāk neiebrauktu, tagad liksim stabiņus. Bet varbūt tomēr Rīgas dome “varēja saņemt tās intelektuālās drumslas un nevis pārvaldīt pilsētu ideoloģiski, bet pārvaldīt saimnieciski”, uzskata A. Pabriks, iesakot galvaspilsētas pašvaldībai labāk sākt domāt, kā automašīnu plūsmu novirzīt apkārt pilsētai. Taču pie tā netiek strādāts.
Bijušo politiķi satrauc arī Dzirnavu ielas remonts, kas ir labi, bet “krāsas kā Turkmenistānā” - četri dažādi klājumi: asfalts, viens bruģis, otrs bruģis. “Ļoti skaisti, gribam dzīvot kā Kopenhāgenā, bet kur mēs tās mašīnas liksim?” vaicāja A. Pabriks.
Par plānoto Vanšu tilta remontu, kad par 2,5 metriem katrā pusē sašaurinās braucamo ceļu, lai izbūvētu veloceliņu, A. Pabriks teica, ka ir labi, ka mēs dzīvojam tādā zaļā, ideoloģiskā pasaulē bet, kas notiks ar stratēģisko transporta mezglu - tiltu, kur automašīnu plūsma nemazinās, bet mēs vēl par trešo daļu šo plūsmu samazināsim?
Pirms cik gadiem mēs sākām likt krāsainos stabiņus, bet tagad krastmalā būs metāla stabiņi. A. Pabriks ir pārliecināts, ka mēs nedomājam konceptuāli. Mēs gribam padarīt pilsētu zaļāku, kas ir skaisti. Mēs varam uzkrāsot “zebru” un taisīt tiktokus, lai stāstītu: redz, cik mēs labi atrisinājām lietu, tagad ir cilvēkiem kur iet pāri, bet mēs strukturāli nerisinām Rīgas problēmas.
Rīgas nākotnes vīziju A. Pabriks redz šādu: jā, pilsēta kļūs “zaļāka”, jo ar mašīnu nebūs iespējams iebraukt, mašīna būs jāatstāj kaut kur citur, un varbūt kāds par to priecājas, bet viņš aicināja atcerēties, ka Rīga ir 30% no Latvijas ekonomikas, tur dzīvo gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju. Bet, lai no Kurzemes nokļūtu Vidzemē, kā mums ir jābrauc, lai izvairītos no Brīvības ielas?
Šie jautājumi netiek risināti, līdz ar to, ja “šitā turpināsies Rīgas pārvaldīšana, kas ir nevis saimnieciska, bet ideoloģiska, nevajag brīnīties, ka aizvien vairāk cilvēku apsvērs iespēju balsot, piemēram, par Šleseru, vienkārši tāpēc, ka mūsu valstī nav nekādas saimnieciskas pieejas”, secināja A. Pabriks.
