Tuvojas vēsturisks brīdis: pirmo reizi pasaulē – tieši Rīgā, mūsu “Dzintarā” – notiks “Ghetto Games” rīkotais Pasaules kauss 3×3 ielu futbolā

© Foto: Kaspars Krafts/F64

Rīgā 1. un 2. novembrī norisināsies pirmais Pasaules kauss 3x3 ielu futbolā. Tas būs unikāls pasākums un Latvijai vēsturisks brīdis, jo šāda līmeņa sacensības ielu futbolā nekad līdz šim nav bijušas pat nevienā futbola lielvalstī. Par šo Latvijai un futbola entuziastiem nozīmīgo pasākumu intervijā "Neatkarīgajai" stāsta pasākuma organizētājs, ielu sporta kustības "Ghetto Games" izveidotājs un vadītājs Raimonds Elbakjans.

Kāpēc nekas par šo vēsturisko un tik nozīmīgo pasākumu līdz šim nav ļoti plaši izskanējis?

Mēs vienkārši paši neesam paguvuši to izstāstīt plašai auditorijām. Ilgu laiku gaidījām un cerējām, ka mums šo pasākumu izdosies organizēt Rīgas Centrāltirgū. Gribējām rīdziniekiem un Latvijas iedzīvotājiem šo projektu "uzservēt" tieši Rīgas Centrāltirgū, līdzīgi, kā mēs 2017. gadā to bijām darījuši ar "slam dunk" konkursu. Bet, ņemot vērā, ka Centrāltirgus gaļas paviljons šobrīd atrodas kritiskā stāvoklī un nav izmantojums, mums pēdējā brīdī nācās meklēt citas telpas. Apsvērām iespēju rīkot šo pasākumu pat kādā no lielveikaliem. Kamēr nebijām telpas atraduši, nezinājām, kuru vietu, lai izsludinām kā pasākuma vietu.

Un tad pēdējā brīdī, paldies dievam, mums savas telpas piedāvāja mūsu draugi un sadarbības partneri - kosmētikas ražošanas uzņēmums "H.A. Brieger" ("Dzintars"). Kad ieraudzījām "Dzintara" telpas, bijām sajūsmā, jo sapratām, ka tā ir ideāla vieta, kur organizēt pirmo Pasaules kausu 3X3 ielu futbolā.

Izklausās grandiozi - pirmais Pasaules kauss 3X3 ielu futbolā. Kāds ir šī pasākuma mērogs?

Šis ir desmit gadu darba rezultāts. Amerikā katrā vai gandrīz katrā lielā pilsētā - Ņujorkā, Čikāgā, Losandželosā - ir ielu futbola kustība, bet tās līdz šim nekad nebija satikušās un savā starpā sacentušās. Pateicoties tam, ka mēs pirms trim gadiem nodibinājām "International Street Football Asociation" (ISFA), kurā ir pārstāvētas aptuveni 30 valstis, šīm lokālajām Amerikas pilsētu komandām nācās pirmo reizi vēsturē savā starpā sacensties, lai izspēlētu Amerikas spēcīgāko komandu. Kopā ISFA ir vairāk nekā 50 valstis, bet ne visas spēja kvalificēties sacensībām Latvijā.

Latvijā notiekošais pirmais Pasaules kauss 3x3 futbolā patiešām ir vēsturisks mirklis. Tas ir absolūti lielākais sasniegums, ko mums kā organizācijai ir izdevies realizēt starptautiskā mērogā. Jau no pirmās dienas mums bija sapņi par starptautisku mērogu. Kad ielu basketbols kļuva par olimpisko sporta veidu, vairāk vai mazāk visu pārņēma starptautiskā organizācija FIBA un federācijas.

Savukārt 3x3 futbolā ir tā, ka visās pārstāvētajās valstīs cilvēki, kas tajā ir iesaistīti, "deg" par šo lietu. Katra valsts ir sev atradusi kādu sadarbības partneri, kas viņiem apmaksā ceļu uz šejieni, dzīvošanu. Mums vienīgi ir nedaudz žēl, ka mums šo pasākumu neizdodas “uzservēt” tā, kā tas to būtu pelnījis, jo atšķirībā no olimpiskās atlases basketbolā šim pasākumam nav valsts atbalsta. Būtu pieticis ar nelielu atbalstu, lai šo pasākumu sarīkotu cilvēkiem pieejamākā veidā.

Ar ko atšķiras 3x3 spēles noteikumi no "Ghetto Football"?

Spēlē līdz līnijām, nevis apmalēm, mazāki vārti (1,2 x 0,8), platāks laukums, izgājienu 1v1 vietā ir spēle 1v1, spēles laiks 8 minūtes.

Futbols ir lielākais sporta veids pasaulē, un konkurence tajā ir milzīga. Pirmajā Pasaules kausā 3x3 futbolā Latvijā piedalīsies 32 valstis. Kopš maija katrā valstī notika kvalifikācijas turnīri par tiesībām piedalīties šajās sacensībās. Ir sajūta, ka visas pasaules 3x3 futbola valstis ir sadevušās rokās, lai šādas sacensības notiktu.

Dalībnieku vidū ir cilvēki, kuri sadarbojas ar lielākajām pasaules futbola zvaigznēm, tā ir viņu ikdiena. Piemēram, Džekam Dauneram no Anglijas ir 3,4 miljoni sekotāju. Sacensību dalībniekiem ir ļoti skaļi vārdi, kuri arī laukumā rāda unikālu futbolu.

Manuprāt, komandas, kam pievērst īpašu uzmanību, būs: Brazīlija, Francija, Latvija, Serbija, Nīderlande, Kolumbija, Austrija, Dānija. Protams, ir valstis, kas varētu ļoti pārsteigt.

Galvenās turnīra zvaigznes: �� Jack Downer (3,4M sekotāji insta+tiktok), �� Gabriel Elias (1,1M), �� Gui Marcondes (470K), �� G. Coutinho (800K), ���� Dilan Mojica (80K), �� Jim Nelen, ��Buffalo, ��Stefan Federer, �� Jacob Corneliusen.

Vai tas nozīmē, ka no ārzemēm ieplūdīs arī līdzjutēju pūļi un mums būs viņi jāuzņem?

Nē, domāju, ka vēl šoreiz nebūs ļoti daudz klātienes līdzjutēju no citām valstīm. Tomēr, pat neskatoties uz to, Latvijas vārds, pateicoties internetam un sociālajiem tīkliem, izskanēs ļoti plaši. Arī mēs no savas puses dažādos vizuāļos centīsimies izcelt, ka tas notiek Latvijā, Rīgā.

Bet es nedomāju, ka tas šobrīd ir liels tūristu piesaistes projekts. Pagaidām vēl ne. Un, vai Latvijā tuvākajos gados atgriezīsies Pasaules kauss, domāju, ka arī nē, jo jau nākamajā gadā tas noteikti nenotiks Latvijā, bet kādā citā valstī.

Spriežot pēc stāstītā, šis grandiozais pasākums notiek, tikai pateicoties entuziasmam. Varat atklāt, kāds ir šī pasākuma budžets?

Ja rēķina telpās, ekrānos un balvās, tad tie būs apmēram kādi 75 000 eiro.

Divas dienas mēs aizvadīsim Mālu ielā, rūpnīcas "Dzintars" telpās. Bet, ja jautājums ir par to, cik ir ieguldījusi katra komanda, lai šeit nokļūtu, tie droši vien ir vairāki simti tūkstošu, jo katrā valstī tika izspēlēti turnīri utt. Kopējais ieguldījums ir milzīgs.

Kādēļ izvēlējāties tieši “Dzintara” telpas?

Runājot pa telefonu ar “H.A. Brieger" īpašnieci un vadītāju Anastasiju Udalovu, ieminējos, ka mums tomēr nebūs iespēju rīkot šo pasākumu Rīgas Centrāltirgū. Teicu, ka patiesībā joprojām nezinām, kur to organizēsim. Pirms tam bijām braukuši uz tirdzniecības centru "Akropole", un arī "Akropole" bija gatava mūs uzņemt, bet mums īsti nederēja šis koncepts, jo mēs tomēr ielu futbolu redzam savādāku - mēs to redzam tādā "grandžīgākā" vietā. Centrāltirgus būtu bijusi tam super vieta. Mēs skatījāmies arī Rīgas domes īpašumu virzienā, piemēram, uz Sporta manēžu.

Bet tad Anastasija teica: "Atbrauciet, apskatieties! Mums ir foršas telpas." Tā arī izrādījās. Es domāju, ka šis nav pēdējais pasākums, kas notiks "Dzintara" telpās. Un, kas to zina, varbūt, pateicoties šim pasākumam un "Dzintara" atsaucībai, būs radies kas jauns un ilgtspējīgs, lai nākotnē Mālu ielā Ziepniekkalnā varētu notikt daudzi forši pasākumi.

Vai līdzjutējiem no Latvijas būs iespēja brīvi piekļūt šim pasākumam?

Diemžēl vieta nav tik liela, lai uzņemtu visus gribētājus. Ieeja būs par maksu, un es domāju, ka mēs arī drīzumā varēsim pateikt, kura biļešu tirgotāja mājaslapā varēs iegādāties biļetes uz šo pasākumu.

Ar šo pasākumu nenoliedzami pasaulē izskanēs Latvijas un Rīgas vārds. Vai būs vēl kādi ieguvumi?

Pirmkārt, Latvijas komandas varēs spēlēt ar spēcīgākajiem pasaules futbolistiem. Otrkārt, tiem jauniešiem, kuri piedalās "getiņā" un kuri tiks uzaicināti uz šo pasākumu, būs iespēja pieskarties pasaulei. Tā būs lieliska komunikācijas iespēja.

Un es domāju, ka jebkas, kas notiek Latvijā - vai tas būtu rallijs, vai Pasaules kauss futbolā - rada ļoti lielu pievienoto vērtību. Jautājums ir, kurš par to maksā un cik lielā mērā valstij būtu jāinvestē šajos projektos. Tie ir jautājumi, kas pēdējā laikā izskan publiski.

Vai es pareizi sapratu, ka šis pasākumā notiek pilnīgi bez nekāda valsts vai pašvaldības atbalsta? To visu, ko drīzumā jau redzēsim, būs nodrošinājuši entuziasti, sponsori un labvēļi?

Tieši tā. Mēs cenšamies pieteikties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmai, kur esam iesnieguši projektu, bet, vai LIAA to atbalstīs, mēs vēl redzēsim. Tā ir spēle līdz pēdējam mirklim. Tā ka šobrīd viss tiešām ir uz atbalstītāju un komūnas pleciem.

Man liekas, ka tas būs kaut kas riktīgi foršs! Būs labs futbols, noformējums, interesants "tusiņš". Mēs ļoti nopietni gatavojamies. Iespējams, ka sarīkosim ekskursiju pa "Dzintaru" un sagādāsim pārsteigumus. Būs vērts šo pasākumu apmeklēt un redzēt visu savām acīm.

Intervijas

Kāpēc premjere Evika Siliņa kolēģiem atgādina par mērenību ēšanas paradumos; ko neuzcels Hosams Abu Meri; kāpēc vajadzīgas slimnīcu padomes; kāpēc Anda Čakša padzen ministrijas vadošos darbiniekus un ko no viņas mēs un pasaule varam mācīties – “Neatkarīgās” saruna ar ārstu Pēteri Apini.

Svarīgākais