"Latvijas Arhitektūras gada balvu 2024" saņem Jaunais Rīgas teātris

© Dmitrijs Suļžics/MN

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024" galveno apbalvojumu jeb "Grand Prix" saņēmis Jaunais Rīgas teātris, aģentūru LETA informēja Latvijas Arhitektu savienībā.

Savienībā norāda, ka Jaunā Rīgas teātra ēku kompleksa pārbūve notika atbilstoši arhitektes Zaigas Gailes iecerei. Ēkai teju divtik tika palielināts apjoms ar sarežģītu pazemes konstrukciju izbūvi. Pazemes stāvā izvietotas darbnīcas. Vēsturisko teātra ēku papildina jauns piecstāvu nams ar divām "Black Box" zālēm, mēģinājumu zālēm un aktieru telpām.

Abas ēkas ir savienotas ar stiklotu eju. Teātra Lielajā zālē ir saglabāta gadsimtu senās ēkas elpa, akcentē savienībā.

Projektu sāka pilnsabiedrība "Zaigas Gailes birojs un partneri". Pilnsabiedrība tika likvidēta 2020. gadā. Tālāk izmaiņu projektu izstrādāja pilnsabiedrība "SBSC", piesaistot SIA "Sarma & Norde arhitekti", kur SIA "Zaigas Gailes birojs" bija apakšuzņēmējs, informē balvas rīkotāji.

Savukārt gada balvu kategorijā "Sudrabs" saņēma "W māja", kuras autori ir SIA "space in", Normunds Kagainis, Mikus Hercs un Matīss Šteinerts.

Latvijas Arhitektu savienībā norāda, ka šajā ēkā ziemeļnieciska noslēgtība apvienota ar skandināvisku telpu sapludināšanu un atvērtību, meklējot mūsdienu latviskas telpas kodu. No ielas tā ir atturīga un eleganta, bet atveras pret sētu un apkaimes dabu. Ēka celta blīvā apbūvē uz neregulāras formas zemes, nosakot unikālo W konfigurāciju. Tās centrā ir trīsstūra terase, ap ko kārtots viss pārējais. Fasādes, stiprinātas ar koka naglām, ir pilnībā pārstrādājamas.

Balvu šajā kategorijā saņēma arī "RUUME arhitekti" un "Merks", kas realizējuši divas pēdējās dzīvojamās ēkas "Viesturdārza kvartālā". Kā norāda Latvijas Arhitektu savienībā, šis arhitektūras ansamblis ir pilsētas mērogā nozīmīga struktūra, kas rada jauna tipa dzīvojamo apbūvi Rīgas vēsturiskajā centrā - ar cilvēka mērogam pieejamu pirmā stāva un ielas līmeni un atturīgu, funkcionālu un dabiskā materialitātē risinātu fasāžu arhitektūru. Visiem dzīvokļiem ir privātās ārtelpas - terases, balkoni, lodžijas - un publiskās ārtelpas zonas, proti, rotaļlaukumi un parks kvartāla viducī.

Tāpat šajā kategorijā godināts process "Astra Zariņa - dabas spēks". Kā skaidro balvas rīkotāji, tas ir process, kas iepazīstina ar ievērojamās trimdas latviešu arhitektes un pedagoģes Zariņas intelektuālo mantojumu.

"Zariņas skatījums uz pilsētvidi, vēsturiskā mantojuma un kultūras nozīmi arhitektūrā, kā arī viņas ieguldījums Romas pētīšanā un Banjoredžo Čivitas atjaunošanā ir iedvesmojis vairākas arhitektu paaudzes visā pasaulē," uzsver balvas rīkotāji. Procesa ietvaros rīkota studentu meistarklase "Civita 2023", izstāde "Roma un skolotāja, Astra Zariņa" Rīgā un Banjoredžo Čivitā, konference "Rixarch 2024: Blind Spot", kā arī sākts darbs pie izdevuma "Romas jumti" pārizdošanas.

Tikmēr fināla žūrijas speciālo atzinību saņēma Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma tehnoloģiju centra pārbūve. Tās autori ir arhitektes Lienes Griezītes studija un birojs "Gints un kolēģi".

Balvas rīkotāji uzsver, ka šīs pārbūves uzdevums bija integrēt profesionālās izglītības funkciju ēkā, kas atrodas Kuldīgas vēsturiskajā apbūvē. Pārbūves ietvaros atjaunota esošā ēka un piebūvēti divi jauni apjomi, apvienojot gan vēsturisko, gan mūsdienīgo. Projektā piedalījās Izglītības un zinātnes ministrija un Kuldīgas pilsēta.

Kultūra

Uz Latvijas Nacionālā teātra skatuves 18. janvārī Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas „Zelta Mikrofons 2025” ceremonijā balvas „Par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā” saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla „Bildes” rīkotāja Tija Auziņa.

Svarīgākais